Vilku barā Denverā

Denverā jau otro dienu pēc kārtas snieg, un laika prognoze nekādus uzlabojumus līdz nākošās nedēļas vidum nesola. Līdz ar to sajūta ir depresīva un liekas, ka laiks ir apstājies un nekas īsti nenotiek.

Pēc pagājušās nedēļas priekšvēlēšanu rezultātiem ir pieaugusi varbūtība, ka novembrī vēlēšanās sacentīsies Hilarija un Donalds. Hilarija lielākajai daļai cilvēku šeit ir stipri vienaldzīga, līdz ar to vēlēšanās sacentīsies trampisti un anti-trampisti. Liekas, ka Tramps ir veidots no līdzīgiem māliem kā mūsu Aivars, tāpēc arī lielai amerikāņu tautas daļai viņš šķiet ļoti tīkams – saimnieks, bagāts, runā tautas valodu, ne kā nīstie, glumie politiķi. Turklāt ar viņu vienmēr ir interesants šovs.

Attieksme pret Trampu ir galēji polāra – vai nu karsti mīl un dievina, vai arī no visas sirds ienīst. Katrā ziņā par viņu runā visi. Jau tagad var redzēt, ka šajā gadā būs daudz mēslu un tautas baidināšanas no abām pusēm. Bukmeikeri dod 70% varbūtību, ka Hilarija būs nākošā ASV prezidente, bet vēsture rāda, ka Amerikas prezidenta vēlēšanās gadās lieli pārsteigumi. Galu galā arī Obama uzradās no nekurienes un reti kurš paredzēja, ka viņš tiks tur, kur tika. Tāpēc intriga saglabājas, tauta iesaistās un Amerikas reklāmas tirgum šis ir lielās pļaujas gads.

Vēl šonedēļ uzzināju, ka no 2020. gada uz divdesmit dolāru banknotēm septīto ASV prezidentu Andrew Jackson nomainīs Harriet Tubman, melnādaina cīnītāja par verdzības atcelšanu. Dzimusi verdzībā, izbēgusi un tad savu dzīvi veltījusi cīņai par verdzības atcelšanu. Jackson izrādās esot bijis vergturis, atpakaļrāpulis un visādi citādi nelabs cilvēks, tādēļ neesot pelnījis rotāt dolārus. Ja palasa Amerikas vēsturi, tad var redzēt, ka tā sastāv no vienām vienīgām pretrunām un pretēju viedokļu cīņām. Sistēma šeit uzbūvēta tā, ka cīņas gan ir kaislīgas un brīžiem asiņainas, bet vardarbība tiek ierobežota un zaudējusī puse samierinās un pieņem uzvarējušo viedokli, neraugoties uz to, ka ieroči šeit ir viegli pieejami un cilvēki savā mentalitātē brīvi.

Tikmēr citā flangā notiek cepšanās par nesen pieņemtu Ziemeļkarolīnas likumu, kurš aizliedz dzimumu mainījušām personām apmeklēt sava jaunā dzimuma tualeti. Tas ir, ja puika ir pārtapis par meiteni, tad šis likums aizliedz viņam apmeklēt meiteņu tualetes. Tramps šajā jautājumā ir neitrāls un apgalvo, ka viņam nešķiet, ka kaut kas traks varētu notikt, ja tam puikam, kurš tagad meitene, ļaus iet uz meiteņu mazmājiņu. Bet kvēlākie konservatīvie to izmanto kā pierādījumu, ka Tramps nemaz nav īsts republikānis, bet gan maita, maskējies demokrāts, tāpēc visiem spēkiem vēl pēdējā brīdī mēģina samest springuļus viņa ratu riteņos.

Šajās dienās ir apritējis gads, kopš esmu pārcēlies uz Ameriku. Neraugoties uz visai cītīgi apmeklētajiem “accent reduction” kursiem, kurus vadīja jaukā runas trenere Liza, šodien saņēmu veselus divus komplimentus par manu brīnišķīgo akcentu, kurš izklausoties krievisks, bet ja tā ieklausoties, tomēr īsti krievisks neesot. Progress ir sasniegts vismaz tajā ziņā, ka cilvēki vairs nepārjautā, ko es saku, kā tas bija pirms gada, kad tikko uz šejieni atbraucu. “Vilku barā esi, neblēj kā aita!”, teica kāda gudra sieva tepat Latvijā.

Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com