Par servisu Amerikā.

Kamēr Latvijā bango nevaldāms prieks par boksera Maira panākumiem, mūsu hokejistu izmocīto uzvaru pār kazahiem un pat Ukrainas uzvaru Eirovīzijā, Amerikā par šiem notikumiem nerunā. Nu labi, Eirovīziju vēl pārspriež, bet ne boksa maču vai pasaules čempionātu hokejā. Pilnīgs klusums. Tāpēc aprakstīt, kā Amerika uztver šos priecīgos notikumus, es nevaru un atliek pievērsties citām tēmām.

Iepriekšējā blogā rakstīju, ka līdz jūnija sākumam, lai apciemotu lielā klienta iecirkņus, gandrīz visu laiku pavadīšu ceļā. Pagājušajā nedēļā izskrēju caur Sandjego un Fīniksai. Tik vien paguvu ievērot, ka pirmajā bija vēss, ūdens okeānā pavisam auksts, pašā okeāna krastā saceltas biezas villas, bet otrajā gandrīz +40° karstums, sausums un trīsmetrīgi kaktusi.

ASV ir pasaulē lielākais patērētāju tirgus, un konkurence tajā ir visai skarba. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Amerikā kompānijas nodrošina pasaulē labāko klientu servisu. Nodzīvojis šeit gadu, varu tam tikai piekrist. Ērti ir, ka gandrīz visu var nokārtot internetā vai pa telefonu. Gribi piereģistrēt jaunu auto, samaksāt nodokļus un saņemt auto numuru? Nebrauc uz kantori, nestāvi rindā. Piezvani, samaksā ar kredītkarti un numuru tev atsūtīs pa pastu. Tikko sapirku mēbeles jaunajam dzīvoklim. Negāju uz Ikea, jo gandrīz par to pašu cenu var nopirkt labas mēbeles veikalā Scandinavian Design. Tikai nav jāgrūstās, nav pašam jāiet uz noliktavu, utt. Arī kvalitāte šķita labāka. Staigājam pa viņu milzīgo, trīsstāvīgo veikalu. Pārdevēja jauka, staigā līdz un visu pieraksta, iesaka. Kad mantas izvēlētas, vienojamies par piegādes un uzstādīšanas datumu. Maksājot izrādās, ka kredītkartes dienas limits neļauj visu pirkumu apmaksāt. Nav problēmu – paņemsim šodien maksimālo limitu un atlikumu noņemsim nākošajā dienā. Viena no ASV klientu servisa ērtībām slēpjas faktā, ka samaksa ar kredītkartēm notiek daudz vieglāk – visur pa telefonu var nosaukt kredītkartes numuru, un ar to pietiek, lai samaksātu. Amerikāņi uzskata, ka samaksas ērtība ir būtiskāka par krāpniecības risku. Eiropā visur ieviestas papildu aizsardzības metodes, kodu kalkulatori, PIN kodi. Amerikā pietiek pavicināt gaisā karti, un viss notiek. Tikai Lasvegasā visur pie maksāšanas prasa parādīt arī ID. Acīmredzot tur ir pārāk daudz zagtu kredītkaršu. Apģērba tīrīšana – es sametu savus kreklus maisā, kuram ir birka ar manu adresi un klienta numuru. Maisu iemetu savas īres mājas pirmā stāva šim nolūkam paredzētā “caurumā”. Pēc trīs dienām saņemu kreklus atpakaļ izgludinātus un uz pakaramajiem. Nav nekur jāiet, nekas nav jāspaida vai kādam jāstāsta. Pie apģērbu tīrītāja ir konts un tam piesaistīta kredītkarte. Viņš pats visu saskaita un paņem naudiņu. Ēdiens – varu pasūtīt ēdienu no kādiem 100 tuvējiem restorāniem, visu pasūtīto līdz dzīvokļa durvīm nogādās kādās 40 minūtēs. Tas pats attiecas uz jebkādiem pirkumiem. Principā Amerikā var visu nopirkt un nokārtot, neizejot pa dzīvokļa durvīm. Tikai vajadzīgs tāds nieks kā pietiekams konta atlikums. Bet kontam jābūt ASV bankā un arī kredītkartei jābūt izdotai Amerikā. Vispār jau pietiek arī ar debetkarti. Debetkarti dabūt ir vienkārši, kredītkarti ne tik vienkārši, kāds laiks ir jānodzīvo, jābūt kredītvēsturei, utt.

Pašlaik mani vecāki apceļo Ameriku – tāds neliels trīs nedēļu road trip ar nomas auto. Trešajā dienā pēc starta no Denveras viņi apmetušies pilsētelē Flagstafa, Arizonā, netālu no Lielā Kanjona. Naudu taupot, nakšņo motelī Wonderland. Pavēlu vakarā kāds brašulis, acīmredzot sarijies ugunsūdeni, nolemj mazliet pabraukāties pa stāvvietu. Un nones manu vecāku nomas mašīnai aizmugurējo daļu. Un aizbēg. Varētu domāt, ka ceļojums ar to arī būs galā. Jo ar mašīnu tālāk braukt nav iespējams. Mani vecāki Amerikā ir pirmo reizi, un viņu angļu valodas zināšanas ir pieticīgas. Bet nē – nākošajā dienā Hertz atsūta transportētāju, sadauzītā mašīna kopā ar vecākiem tiek nogādāta Fīniksā, tur viņiem tiek izsniegta jauna mašīna, un ceļojums var turpināties. Piebildīšu, ka mans tēvs brauc ar rokas vadību un arī tas Hertzam pārāk liekas problēmas nesagādā. Turklāt viss augstāk minētais notika svētdienā.

Cita lieta ir tāda, ka amerikāņi visu dara ātri un pavirši. Sagatavotie dokumenti ir jāpārlasa, jo vismaz 30% gadījumu tajos ir kļūdas. Piemēram, banka mierīgi ieraksta nepareizu adresi. Vai auto pārdevējs noformē mašīnu nevis uz kompāniju, bet uz klientu kā privātpersonu. Vai apdrošināšanas aģents norāda gan nepareizu objekta adresi, gan apdrošināto vārdus. Tas ir normāli, tā notiek visu laiku, un visbiežāk arī šādu kļūdu labošana īpašas problēmas nesagādā.

Serviss Amerikā ir labs tik ilgi, kamēr viss notiek pēc precīzi izdomātā skripta, ja notiek kāda atkāpe no scenārija, tad iestājas problēmas. Un čakarēties ar klienta problēmām Amerikā reti kurš grib. Jo laiks ir nauda, un naudu šeit pielūdz.

Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com

Sandjēgo bija vēsi, bet okeāna piekrastes mazpilsētas atgādināja Jūrmalu.

Fīniksa – mazliet jāiepēta, kā izskatās radio viļņu spektrs šādu torņu pakājē. 

Bez torņiem un radio sakariem mūsdienās neiztiek neviena pilsēta.