Par būvēšanos Rīgā un Denverā
Desmit dienas Rīgā paskrēja vēja spārniem un tagad jau esmu atpakaļ Denverā. Pārmaiņas pēc nerakstu lidmašīnā, bet gan sēžot savā viesistabas dīvānā. Kā parasts, pirmā nedēļa šajā dīķa pusē paiet, cīnoties ar miegu agri vakaros, mošanos ap 3 naktī, kad celties vēl par agru, bet aizmigt vairs nav iespējams. Vienīgā recepte, ko esmu atradis, ir kārtīgi sportot pirms gulēšanas un, naktī pamostoties, iedzert miega zāles. Šādi rīkojoties, džetlegs pāriet aptuveni nedēļas laikā un arī dienā galva strādā normāli, nav tā pretīgā neizgulēšanās un noguruma sajūta.
Esmu jau iepriekš rakstījis, ka Denvera ir “boom city”. Šeit gadā iebrauc ap 100 000 jauni iedzīvotāji, un pašlaik Denverā kopā ar piepilsētām dzīvo ap 3 miljoni iedzīvotāju. Pēc “Business Insider” veidotā ASV pilsētu reitinga Denvera ir dzīvošanai vislabākā pilsēta ASV. Saite uz labāko pilsētu reitingu ir šeit: http://www.businessinsider.com/us-news-best-places-to-live-in-america-2016-3/#50-columbus-ohio-1. Denverā ir gan sakārtota transporta sistēma, gan kalni, gan augoša ekonomika. Vienu vārdu sakot, var gan pelnīt, gan arī labi atpūsties. Un ir arī strauji augoša marihuānas industrija, kas nerada īpašas problēmas ne iedzīvotāju veselībai, ne arī kriminogēnajai situācijai. Politiski Kolorādo štats ir “swing state”, tas nozīmē, ka šeit aptuveni vienāds skaits iedzīvotāju balso par republikāņiem un demokrātiem.
Viens no Denveras valdīšanas lepnuma objektiem ir vietējā “light rails” transporta sistēma. Tas ir kaut kas pa vidu starp tramvaju un dzelzceļu un savieno pilsētas centru ar lielākajām priekšpilsētām un lidostu. Denverā ievācos pirms aptuveni pusotra gada un tad vēl nebija uzbūvēta dzelzceļa līnija ne uz lidostu, ne arī uz rajonu, kur atrodas SAF Tehnikas birojs. SAF Tehnika īrē biroju un noliktavu Auroras priekšpilsētā, kur vēsturiski ir liela meksikāņu un afroamerikāņu koncentrācija, bet nesen šeit uzbūvēts milzīgs Kolorādo universitātes hospitālis, aptuveni kā 100 Stradiņa slimnīcas jaunie korpusi, nu un arī budžets un budžeta pārtēriņi atbilstoši. Līdz ar to vide ap mūsu biroju ir visai eklektiska – mazas vecas mājiņas ar dzelzs restēm uz logiem mijas ar ultra modernām slimnīcu būvēm un tām piegulošām iepirkšanās ielām, turpat kaimiņos arī Denveras cietums ar lielu darbinieku autostāvvietu un ceļa zīmēm, kuras nekādā gadījumā nerekomendē uzņemt balsotājus. Vēl iesāņus – garlaicīgās, plakanās biroju un noliktavu celtnes, kurās mitinās visi iedomājamie mazie biznesi. Sākot no kosmētikas preču noliktavām un beidzot ar tarakānu un citu kaitēkļu iznīdēšanas firmām. Un visam pa vidu – pļavas, pa kurām skraida truši un alas rok prēriju suņi, tādi mazi susliki ar tireklīgām astītēm ritenī, kuri veido milzīgus alu labirintus un savā starpā sazinās, spalgi pīkstot.
Bet, turpinot par dzelceļu – aptuveni pirms gada, gar lielo ielu, kura piegulst SAF birojam, sāka būvēt jaunu dzelzeļa līniju. Ir pagājis nepilns gads, un tā jau ir pabeigta – sliedes, dzelzceļa stacijas, pārvadi. Viss ir uzbūvēts. To pašu varu arī teikt par visa cita veida celtniecību. Pilsētā gadā ievācas 100 000 cilvēku, tāpēc ir jāuzbūvē daudz. Un celtniecības temps ir acīmredzams. Paiet daži mēneši un vietā, kur skraidelēja prērijsuņi, jau slejas rindu mājas, vai ir uzbūvēts kārtējais velo celiņš. Uz šo skatoties, neviļus nākas salīdzināt ar Latviju. Jo atbraucu uz šejieni kādas reizes četras vai piecas gadā. Tātad bieži, bet arī pietiekami reti, lai redzētu pārmaiņas. Es redzu, Rīgā gan viss mainās 10x lēnāk kā Denverā. Vienīgā pamanāmā jaunbūve centrā ir tā kroplā māja uz Barona un Lāčplēša ielas stūra, kurai garām ejot, gribas pievērt acis. Nu un nebeidzamie ielu remonti, īpaši jau Barona ielas. Šajā augustā Rīgā man visa šī ielu remonta darba organizācija likās tik apšaubāma un ielās esošā darba drošība tik diletantiska, ka varam būt tikai laimīgi, ka kāds traktors neuzbrauca mašīnai vai ceļu rullis kādam strādniekam.
Citādi Latvija izskatās pēc sakārtotas un pārtikušas Rietumu valstiņas. Ne tikai Rīgā, bet arī ārpusē kūsājošie ceļu remonti un sakopšanas darbi skaidri signalizē par pašvaldību vēlēšanu tuvumu un arī, iespējams, kādu Eiropas fondu atvēršanos. Vienīgais, ko gribētu novēlēt, ir parūpēties arī par kārtīgu plānošanu un projektu vadību, kas acīmredzami ir visu Latvijas projektu vājākā vieta. Pārāk bieži mūsu ierēdņi un viņus pieskatošie politiķi un politiķus pieskatošie krustēvi uzskata, ka projekts ir realizēts mirklī, kad noslēgts līgums ar laimīgo konkursa uzvarētāju un atsistas visas IUB sūdzības, bet, tā kā konkursa nolikumi ir saķīmiķoti tā, lai uzvarētu tie, kuriem jāuzvar, tad pēc līguma noslēgšanas arī daudz neko no projekta realizētāja paprasīt nevar, jo nečakarēsi jau savējo, turklāt jānopelna jau arī kaut kas ir.
Diemžēl es nevaru iedot recepti, kā to vērst pa labu, jo šī saimniekošana ir dziļi iesakņojusies mūsu sabiedrības kultūrā. Tas ir apmēram tāpat kā mājas, kur kāpņu telpas ir piečurātas un liftā sadedzinātas stāvu pogas. Var jau izdot likumu vai normatīvo aktu, bet no tā parasti šīs kāpņu telpas skaistākas nekļūst.
Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com
Vecās Auroras mājeles.
Prērijsuņu pļaviņa.
SAF North America pieticīgais birojs.
Jaunuzbūvētā Auroras dzelzceļa līnija
bergsblogo 
Kas reāli liek tautai pārcelties uz Denveru tik kuplā skaitā? Lielais brīvo vakanču skaits?
PatīkPatīk
Dzīvesveids un dzīves līdzsvars – laba pilsēta ar tās piedāvātajām iespējām, augoša progresīva pilsēta (viena no ASV vadošajām pilsētām zaļās eneģijas jomā, sportiska/aktīva kultūra, saukta arī par “Silicone Valley of Natural Foods”), zaļa un relarīvi nepiesāņota, kalnu un dabas tuvums, kas sen jau ir neeksistējoši faktori daudzās citās lielajās pilsētās, arī augošā startapu un tehnoloģiju vide…
PatīkPublicējis 1 person
Dzīves līmenis pret izmaksām ir pulka augstāks kā citās lielajās pilsētās. Laika apstākļi ar 300 saulainām dienām gadā, kalni ziemā kur slēpot, vasarā haikot – tas viss tepat stundas attālumā. Uz šejieni pārvācās lielākoties aktīvā dzīvesveida meklētāji, vai tie kuriem ir apnicis dzīvot lielajās un dārgajās pilsētās. Plus – arvien vairāk uzņēmumu izvēlas atvērt filiāles vai sākt savus biznesus Colorado.
PatīkPublicējis 1 person
eh…jāsāk pakot somas 🙂
PatīkPatīk
Lai labāk saprastu aprakstu – foto nāktu tikai par labu 🙂
PatīkPatīk
Sveiki, Jāni! Paldies par noderīgu info, kas rosina domāt līdzībās. Man ir labi paziņas uzņēmēji no Igaunijas un nākas būt Tallinā. Īss secinājums salīdzinot ar Rīgu ir sekojošs. Ceļi sakārtoti, jauni tramvaji, bet ne tik šiki autobusi. Igauņi samierinās ar Somijas sešu gadu veciem spēkratiem, bet līdz ar to pilsētas sabiedriskais transports Tallinas iedzīvotājiem ir pilnīgi par brīvu. Ir veiktas reformas pēc būtības un apvienoti sabiedriskā transporta parki vienā. Traģikomiski, bet rakstā pieminētā ķīmija ir domāšanas veids un attieksmes jautājums. Vēlēšanām tuvojoties ir vēlme aplaimot vienu balsot tiesīgo sabiedrības daļu uz citas rēķina, kurai ar katru gadu pieaug nodevu un nodokļu slogs. Diemžēl, pie tādas lietu kārtības un saimniekošanas cilvēki turpinās aizbraukt, bet valsts un tauta izčākstēt. Kur palikuši jaunie un ambiciozie prāti un darītāji savas tautas un valsts labā?! Neticu, ka visi aizbraukuši lasīt “zemenes”, bet tad kādēļ klusē un neiet tiesiskā ceļā, demokrātiski būvēt savu valsti un mainīt postpadomju sabiedrību. Tas ir jautājums uz kuru nevaru rast viennozīmīgu atbildi. Vēlot panākumus biznesā un ne tikai 🙂
PatīkPatīk
Vilis K. visu jau pateica pirms ašpadsmit gadiem, kad šo valsti nosauca par muļķu zemi. Latvijas tauta sasparojas tikai eksistenciālu krīžu priekšā kā pēdējai cīņai pret sovjetizāciju un rusifikāciju, pret dižķibeli, rusifikācijas atraugu referendumu, bet pārējā laikā visiem ir savas problēmas, un nākotne jau nekad nepienāks. Kamēr nebūs nākamā eksistenciālā krīze, tikmēr valstī viss paliks pa vecam. Nedomāju, ka tauta patlaban reāli apzinās un sajūt tuvākas un tālākas iespējamās krīzes, uz kurām kārtējie kompradori Latviju ved. Un vismaz es labprātāk tajā brīdī būtu, kur citur, jo dzīve ir dzīvošanai nevis laikus novēršamām krīzēm un bezcerības šausmām starp tām. Un ziniet, kas ir pats briesmīgākais, ja nākamo eksistenciālo krīzi izdosies pārdzīvot, varat nešaubīties, ka vecie meļi un bezmugurkaulnieki atkal atgriezīsies pie šprices, jo Vilis K. visu jau pateica pirms ašpadsmit gadiem, kad šo valsti nosauca par muļķu zemi.
PatīkPatīk
Mums nav citas dzimtenes. Zemi var nosaukt dažādos vārdos un aplamāt daļu tautas. Bet Latvija ir tur kur viņa ir. Esam tādi kādi esam. Aicinu domāt un darīt, lai vērstu lietas uz labu. Svarīgi, lai jaunai paaudzei būtu labāki tikumi un izpratne par lietām domājot un darot. Partorgi un komjaunatnes līderi nav mūžīgi. Galvenais, lai jaunie pārņemot stafeti vairāk domātu ne tikai par savu ģimeni un kabatu, bet arī par savu valsti un tautu.
PatīkPatīk
Uh, labi, ka pārlūkprogramma atcerējās patvaļīgo e-pastu, citādi būtu ar citu automātiski ģenerēto ikonu.
Diemžēl esmu no tā saucamās jaunatnes, un nedomāju, ka būs labāk. Vismaz ne tik tik daudz labāk, kā daži cer. Jā, angļu valoda beidzot būs kaut kādā līmenī (lai gan vēl kādus 5-10 gadus kā minums ierēdņi un politikāņi runās tā, ka ausis vītīs, līdz tie, kam patlaban ap 23+/-2, būs redzamās vietās), taču galu galā te pat mēs esam auguši, un vide atstāj savu iespaidu. Ir viegli būt ideālistam ap 18 vai 58 gadiem, taču, saskaroties ar realitāti, top skaidrs, ka, kā izteicās Roberts Ķ. par saviem ministrijas padotajiem (pārfrāzējot pēc atmiņas): “Ar šiem idiotiem neko nevar pasākt.”
Galu galā, ko citu padomāt, ja es vēl pirms mēneša redzēju, ka valsts nozīmes šosejas posmam, ko patlaban masīvi atjauno, pa virsu Latvijai tipiskajām īpatnībām (netīrumi starp klātnēm, kravas auto laišana pa būvējamo ceļu, grāvju rakšana, kad ceļa klātnes jau pabeigtas, etc, etc) IR JAU BEDRES, jo, redz, ceļu būvē pa virsu vecajiem, apšaubāma paskata grunts slāņiem, kuri, kā izteicās mans vectēvs, kas savā laikā ir vadījis ceļu būvēšanu, jau padumjo laikos ir nohaltūrēti. Bedres vairs parādīt nevaru, jo, šķiet, igauņu firma tās aizlāpīja, un tagad jau pa virsu vēl vismaz viena kārta asfalta uzklāta, tomēr tas ceļš noteikti neturēs pat 5 gadus, jo ceļš balstās nevis uz smiltīm un grants, bet gan melnzemes. Starp citu, daļu no jaunā asfalta jau paspēja arī nofrēzēt nost un vēlreiz ieklāt. Var tikai pabrīnīties, par kādu naudu, jo it kā cenrāži tādam priekam parasti ir ar respektablu nuļļu skaitu.
Tā kā, nē, nedomāju, ka ir gaidāmi būtiski uzlabojumi, jo jaunie ir auguši un tagad strādās tajā pašā nekompetento un haltūrējošo vidē, kas radās kā tieša sociāla reakcija un padumjo komunisma absurdu. Un tad vēl bez relatīvi izglītotiem (ar Latvijas apšaubāmo izglītību) vēl ir vesels slānis, kas ir faktiski mazizglītots, bet, pateicoties internetam, arvien aktīvāks, un tie ir tie cilvēki, kas jau agrāk balsoja par ZZS, NA un LPP, un kuru līdzinieki Apvienotajā karalistē nobalsoja par Brexit, bet ASV, iespējams, ievēlēs sačervelējušos populistu apelsīnu ar mākslīgajiem matiem par prezidentu.
PatīkPatīk
Jāpiekrīt, ceļu atjaunotne Latvijā ir viena liela bēdu ieleja vieniem, un iespēja nopelnīt citiem… Kvalitāte un tehnoloģiskais process izpaliek tur, kur izpaliek adekvātas prasības un kontrole. Iepirkums par zemāko cenu, vai augstāku, vnk butaforija, jo nolikumi tiek gatavoti ļoti rūpīgi, bet izvērtēti vēl tendenciozāk. Uzvar nevis konkurence, bet prasta sarunāšana un korupcijai šādā vidē ir paradīze. Cieš ne tikai valsts budžets no pārmaksātām tāmēm, bet klibo kvalitāte un dēļ lēta izpildījuma nepietiekama drošība pakļauj riskam patērētājus jeb lietotājus. Zivtiņas parasti pūst no galvas. Kamēr samierināsimies ar šādu lietu kārtību, gaidīt uz labāku dzīvi Latvijā vairākumam ir vairāk nekā naivi.
PatīkPatīk
Man patīk lasīt Berga blogu – forši raksta. Vienīgi samulsināja korupcijas nosodījums Latvijas biznesa vidē. Kādreiz 90tajos jau uzreiz nebija viss konkursi tik ļoti “valstiski saplānoti” kā tagad. Bet tad ļoti aktīvi sāka darboties firma Fortech, kas ieviesa un nostiprināja šo ne visai labo praksi mūsu IT industrijā, par ko blogeris tagad sakās esam sašutis. Protams, ja nebūtu viņi, būtu kādi citi, bet mēs atceramies mūsu varoņus – Normundu & Jāni, kādi tie bija. Tā kā patiešām man ir žēl, ka Jānis nevaru iedot recepti, kā to vērst pa labu, jo ir pamats uzskatīt, ka tieši viņam ir morāls pienākums šādu misiju uzņemties.
PatīkPublicējis 2 people
Labs apraksts par Denveru, apskatīšos googlemaps steetviewā. Ieliec kādreiz arī sava biroja adresi, lai var tuvāt tavu rajonu papētīt.
PatīkPatīk
Forši, protams, bet tas viss ir viena liela fabrika un visi cilvēki tur ir fabrikanti. Priekš viņiem uzbūvēja dzelzceļu, lai ātrāk uz savu fabriku tiek. Un, kad laiks atļauj, lai brauc atpūsties uz kalnu, pēc programmas. Tad atpakaļ uz fabriku. Kad fabrikas aptrūksies, uzbūvēs jaunas fabrikas. Vai fermu, lai fabrikantiem un viņu vadītājiem būtu vistiņas, ko ēst.
PatīkPatīk