Par uzticēšanos
Arvien uzmācīgākās labdarības akcijas liecina par strauju Ziemassvētku tuvošanos. Dažādie mediju pasākumi, kuri izceļ cilvēku labos un varonīgos darbus, ļauj labdarības organizācijām savākt naudiņu un mēdijiem celt savus reitingus. Amerikāņu politiķu jājamzirdziņš ir veterānu aizstāvēšana, tā šajā sezonā ir plaši cilāta tēma. Nu un Trampa jājamzirdziņš ir iet un sarunāt ar kādiem tur kondicionieru ražotājiem, lai tie neaizvāc 1000 darbavietu uz Meksiku. Pat 100 – 200 darbavietu saglabāšana ir nacionālo mediju cienīga tēma. Kas ir Latvijas politiķu jājamzirdziņš, to es diemžēl no Denveras īsti nespēju sadzirdēt. Liekas – bilžu grāmatu izdošana, egles iedegšana, vai jūsmīga lāpu gājienu organizēšana.
Patīkami atšķirīga lieta Amerikas biznesā ir kopumā ļoti augstais uzticības līmenis, tas ir, cilvēki tic, ko viņiem saka vai apsola. Tam ir ļoti nozīmīgas sekas ikdienas dzīvē. Piemēram, tagad ir Ziemassvētku laiks, lielais smēliens tirgotājiem. Dāvanas tiek pirktas uz nebēdu. Kārtīga amerikāņa mājas pagrabs ir piekrāmēts līdz griestiem ar visiem labumiem, kurus viņš sapircis uz iepriekšējajiem Ziemassvētkiem. Pastnieki nosvīduši iznēsā amazonos, bestbajos un ebajos sapirktās kastītes. Vispārpieņemts paciņu piegādes veids ir vienkārši atstāt tās pie mājas vai dzīvokļa durvīm. Neviens nesatraucas par pavadzīmēm, parakstiem un tamlīdzīgām formalitātēm. Piegādātāji rēķinās ar to, ka kādu daļu no mantām nozags, vai tās vienkārši pazudīs. Bet tas nav nekāds “big deal”. Ja saņēmējs teiks, ka nav saņēmis, tad viņi bez tielēšanās atsūtīs vietā jaunu mantu.
Nesan nopirku lietotu automašīnu, jo Amerikā katram ģimenes loceklim vajag savu braucamo. Mans plāns iztikt ar vienu auto izrādījās iluzors. Aizeju pie automašīnu tirgotāja, saku, ka gribu noskatīto mašīnu aizvest uz citu servisu, lai uztaisītu ekspertīzi. Tirgotājs iedeva atslēgu un teica – brauc, tikai atved mašīnu līdz vakaram atpakaļ. Kad izlēmu pirkt – uzrakstīju čeku par pilnu auto cenu, tirgotājs sarakstīja papīrus un atdeva mašīnu. Nebija nekāda gaidīšana, kad nauda ienāks kontā vai baidīšanās, ka es varētu būt blēdis, kurš izsniedz čekus par neesošu naudu. Tajā pašā laikā lēmumus par aizdevumiem, līzingiem un kredītiem Amerikā pieņem, pamatojoties tikai uz visiem pieejamu indivīda kredītreitingu. Pamēģini noīrēt dzīvokli vai paprasīt bankā kredītkarti, ja tev nav normāls kredītreitings. Plaši izplatītas ir aplikācijas, kurās cilvēks var katru dienu sekot sava kredītreitinga izmaiņām un saņemt vērtīgus padomus tā uzlabošanai. Piemēram – paņem vēl vienu vai divas kredītkartes. Jo vairāk parāda, jo augstāks kredītreitings. Bet pieejamo kredītu neizmanto vairāk nekā 20% apmērā, jo lielāka izmantošana reitingu atkal samazina. Ironiski, ka viena no populārajām kredītreitinga pārbaudīšanas aplikācijām saucas “Credit Karma.”
Pagājušajā nedēļā potenciāls klients izlēma taisīt eksperimentus ar mūsu (SAF Tehnikas) aparatūru. Šim nolūkam viņam vajadzēja mēriekārtas vairāku desmitu tūkstošu vērtībā. Larijs dzīvo Losandželosā, mēs esam Denverā. Tuvu – nieka divu stundu lidojums. Tā Larijs sakrāmē savus loriņus kastēs un pa pastu aizsūta uz Denveru. Lieki piebilst, ka mums nav nekādu rakstisku līgumu vai vienošanās par materiālajām atbildībām vai ko tādu. Divas dienas notiek eksperimenti un mērīšanās, Larijs tā aizraujas un aizkavējas, ka viņam nākas pa galvu pa kaklu skriet uz lidostu, lai nenokavētu lidmašīnu. Mantas paliek izmētātas pa mūsu biroju un atvadoties mēs apsolam, ka visu sakrāmēsim viņa kastēs un aizsūtīsim atpakaļ uz Losandželosu. Apmēram tā Amerikā notiek sadarbība biznesu starpā – vairāk paļaujoties un sarunāto un uzticoties, nevis rakstot garus līgumus.
Latvijā mēs esam ļoti formāli un sliecīgi izdomāt garas, sarežģītas procedūras, bet ja kaut kas atgadās, tad tāpat vainīgo atrast nav iespējams, jo visiem pa riņķi ir kāda laba atruna, kas ļauj izšmaukt no bargā soda. Latvijā ir līdzīgi kā Krievijā – likumu bardzību kompensē to ievērošanas neobligātums. Savukārt Amerikā attiecības vairāk sakņojas fundamentālā ticībā, ka cilvēki ir godīgi. Manuprāt, daudz mazāks ļaunums ir, ja tevi vienā no simts reizēm apmāna, nekā dzīvot nemitīgās bailēs un stresā un pieņemt, ka katrs pretimnācējs ir potenciāls blēdis, tāpēc vai nu nevajag neko darīt, vai arī vajag no visām pusēm aizsegties ar papīru kalniem. Iedomājieties, kādu postu ekonomikas produktivitātei un mūsu labsajūtai nodara šis marasms.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
bergsblogo 
Nepiekritu visam rakstitajam, dzivoju Florida jau 5 gadus, vadam uznemumu Un viss nav tik zeltaini! Protams ir Loti liela nozime kura Stata vai pilseta Tu dzivo. Pacinas zud no durvim Ja nedzivo laba rajona jeb aiz aizslegtiem vartiem! Nabadziba Un zema izglitiba seit ir lieta problema, itipasi Florida Un Missisipi. Par Atlantu vispar nerunasim. Lai iegadatos maju Un dzivokli ir nepieciesami dokumenti Un pietiekami kredita punki. Ja neesi uzturejies USA divus gadus Tad iegadaties maju vai dzivokli bez galvotaja nav iespejams. Ari mazie biznesi tiek notakseti ar milzigiem nodokliem. Ja neesi apdrosinats Tad sods gada $600 bet videja gimene menesi maksa par apdrosinasanu 1000- 1500 menesi. Bet Ja esi nabags Tad Valsts Tev kaut ko atmetis. Seit ir neskaitamas baribu bankas, daudziem berniem pat uz maju no skolas tiek vestas pusdienas vienreiz diena Jo daudzi seit mirst bada Un nemak ne lasit ne rakstit. Ta Amerika nav nekada sapnu zeme jau Tev nav liels kapitals kabata vai vienkarsi paveicies. Man ir apnicis kad cilvekiem tiek stastiti Zili brinumu. Bus laikam jaizdod gramata ar visiem faktiem Un bildem!
PatīkPatīk
Protams, ka Amerikā ir daudz problēmas. Tāpat kā visur citur. Un viss jau atkarīgs ar kādām brillēm uz dzīvi skaties.Bet kopumā šeit cilvēkiem tic vairāk un birokrātijas ir mazāk.
PatīkPatīk
Es esmu diezgan POZITIVS cilveks bet vienkarsi runaju no pieredzes. Realitate seit ir savadaka! Ir jau visadi Un ir visadi cilveki bet Kas mani kaitina ir tas kad katru gadu viesojoties LV it ipasi nomocitie lauku cilveki jeb izmisusie lasa so pasakaino stastu Un doma kad citur ir Paradize! Nodzivoju Anglija 9 gadus Un Ka Tu doma cik daudz bada nomocitus, izkraptus Latviesus esam glabusi Un sutijusi majas! Tas pats seit, cik daudz Latviesu meitenes seit ir meginajusas taisit pasnavibu Jo visas solotas pasakas nav piepildijusas! Bet no sirds man ir prieks kad Jums ir paveicies redzet tikai to pozitivo Un skaisto!
PatīkPatīk
Izlasiju Jusu rakstus, tik tiesam ir interesanti, katram savi veidokli Un pieredzes. Un piekritu par tam brillem Un dzivi! 😂😉 Bet Kas Liedz Latvietim Latvija mainities, Kas liedz vinam but savadakam, Kas liedz vinam uzticeties? Kapec berniem netiek macits jau no berna kajas par uzticesanos, par pieklajibu utt.😀
PatīkPatīk
100% varu piekrist šiem vārdiem par uzticēšanās trūkumu LV. Padzīvojot Somijā piedzīvoju arī nelielu kultūršoku šajā sakarā.
Divi gadījumi:
1) Somijā vajadzēja piereģistrēt savu auto, bet to pirms pārvākšanās uz Somiju biju sev pārdevis no sev daļēji piederoša uzņēmuma. Un līdz ar to man auto oficiāli piederēja tikai 3-4 mēnešus, kas nozīmē, ka jāmaksā ievedmuita par auto. Manā gadījumā tas būtu bijis 1-1.5k euro, ko man protams negribējās darīt. Bet likumā bija rakstīts, ka muita nav jamaksā, ja auto ir bijis vismaz 1 vai 2 (precīzi neatceros) īpašumā vai valdījumā. Izdomāju mēģināt pierādīt, ka auto ir bijis manā valdījumā un mana uzņēmuma grāmatvede uztaisija izziņu, ka auto bijis manā valdījumā un ka maksāts atbilstoš nodoklis. Utt. bla bla. Iesniedzu to visu Somijas iestādei un muitu nesamaksāju un nevienu jautājumu viņi neuzdeva. Pieņēmu, ka LV būtu grūtāk.
2) Atgriežoties Somijā pēc Ziemassvētku brīvdienām atradu pastkastē kaudzi ar pēcapmaksas rēķiniem no dažādiem interneta veikaliem ar kopējo summu 2-3k. Kā arī policijas vēstuli, ka viņi atraduši manu somu ID karti kaut kādā kriminālprocesā. Es to karti biju 1 gadu atpakaļ pazaudējis. Izrādās, kāds to bija atradis vai nozadzis un tikai ar to paņēmis preces uz nomaksu, kamēr es biju ārpus Somijas. Man jau galvā sāka griezties plāns kā pierādīt, ka neesmu pasūtijis preces un ka esmu bijis LV uttml. Par dokumentiem, lieciniekiem utml lietām, kas to pierādītu. No tā visa man vajadzēja – neko. Aizgāju uz policiju un izstāstiju situāciju, parādiju rēķinus. Viņi nekādus pierādijums manai prombūtnei nejautājot atvēra lietu un iedeva man A4 lapiņu ar izdrukātu manas lietas numuru.
Tad es sāku apzvanīt internet veikalus no kuriem man bija rēķini ar domu sāk cīņu pierādot, ka no manis nevajag piedzīt naudu. Aplauzos, jo neviens pat neieminējās par naudu, tikai palūdza atsūtīt pa epastu A4 lapu no policijas un vēl lielu paldies pateica, ka es ar viņiem esmu sazinājies. Tā bija ar visiem 5-7 veikaliem. Es pieņemu, ka LV es būtu nonācis parādu piedzinēju nagos.
P.S.
Somu kompānija, kurā strādāju, noslēdza gala līgumu ar klientu par projektu apmēram 2M vērtībā 3-4 nedēļas pēc tam, kad piegādes jau bija sākušās. 🙂
Vai LV kāds ir parēķinājis kontroles izmaksas salīdzinājumā ar zaudējumiem no krāpšanās? Zaudējumos vajag ieskaitīt visu godīgo cilvēku pazaudēto laiku, ne tikai tiešos krāpšanas zaudējumus.
PatīkPublicējis 1 person
Cien.Jāni ! Ir tāds teiciens Ņujorka nav Amerika…Es dzīvoju Ņujorkā nu jau 25 gadus un daudz par ko jūs stāstiet nemaz nav tik rožaini, tāpat arī kā citās Amerikas lielākajās pilsētās. Blīvi apdzīvotās vietās ir daudz vairāk zagļu un krāpēju, tādēļ uzticība šeit nav tik izteikta. Es arī skatos uz dzīvi optimistiski, bet ir daudz problēmu arī šeit. Ņujorkā pietiek birokrātijas un neviens nevienam netic, ja tu esi svešs, it īpaši !
PatīkPatīk
Marasms tas nav, piemeklē labāk citu terminu. Nevajag lietot šo vārdu nevietā: https://en.wikipedia.org/wiki/Marasmus
PatīkPatīk
Atšķirība ir tajā, ka ASV nav bijis karš. Nav tur kaimiņš kaimiņu stučījis, lai savu ādu no Sibīrijas paglābtu. Var jau teikt, ka mūsdienu Latvijas apziņā kara arī nav bijis, bet tā atbalss ir iepilināta caur vecākiem un vecvecākiem.
Un par pasta paciņām – postpadomijā figurē nojēgums, ka atrasts nav zagts. Atradu maku, nauda tava, tik dokumentus kāds var atprasīt.
Bet nekas – šī naratīva nesējiem laiks nav sabiedrotais. Izsprāgs- izveseļosimies!
PatīkPatīk
Anda, viss atkarīgs no tā kādās aprindās apgrozies un kurā pilsētā, štatā dzīvo. Autoram ir paveicies ar brāli izveidot miljonu vērtu uzņēmumu un uzkāt kapitālu, līdz ar to viņi apgrozās, galvenokārt, miljonāru aprindās un skats uz dzīvi ir atšķirīgs un abiem Jums ir taisnība.
PatīkPatīk
Tām uzticēšanās lietām ASV ir divi iemesli pamatā. Pirmkārt, tas ir milzīgais tirgus. Ja kaut kādam tur piesauktajam interneta lieltirgotājam kaut ko arī nočiepj, viņam tas nav nekāds ‘big deal’. Apgrozījums ir pietiekošs, lai tie zaudētie pāris procentu neko neizteiktu. Tirgotāja reputācijai daudz labāk, ja viņš pazīstams kā čalis, kurš uzticas klientiem un nekrāmējas ar lieku birokrātiju.
Un otrkārt – nevar salīdzināt Rietumu kultūru ar Austrumeiropas kultūru. Domāju nekļūdīšos teikdams, ka tieši Austrumeiropas iedzīvotājiem ir vislielākais un radošākais funktieris, kā kaut ko apčakarēt. Tādas shēmas, kādas tiek izdomātas un realizētas šajā reģionā, nav nekur citur. Vidusmēra jeņķim to pat vispār nav iespējams paskaidrot, jo viņa kreatīvā domāšana tādās dimensijās nesniedzas. Tāpēc pie mums kaut ko iespējams kontrolēt tikai ar striktiem līgumiem un precīzi noteiktām soda sankcijām.
PatīkPatīk
Skaidrs, ka nekas nav kategorisks, bet es piekrītu tam, ko Jānis te saka – ASV ir lielāka uzticēšanās. Tas neizslēdz pretēju pieredzi, bet lielos vilcienos to uzticēšanos var sajust. Es neesmu dzīvojis ASV ne 25, ne 5 gadus. Esmu pavadījis interesantus 6 mēnešus un sajutu to, ko Jānis te min. Un es to sajutu neraugoties uz to, ka man tur vispār nekāda kredītreitinga nebija un es ierados no Austrumeiropas. Piemēram, nopirku un reģistrēju lietotu auto – tik elementāri tas notika, ka pat nesapratu ka viss ir beidzies 🙂 Nosaucu adresi, kurā uzturos, iedevu kaut kādu lapu no plača, parādīju LV!!! pasi un viss – enjoy America! Īrēju dzīvokli – ne Manhetenā, bet ne arī miskastē: vienojos, ka nav uz rokas pirmā un pēdējā mēneša nauda ko saimnieks gribēja, bet viņš piekrita, ka viss ir cool un otrā dienā nomainīja man jaunu paklāju. Un tādu piemēru ir tiešām daudz un tikai sešos mēnešos. Tas, ka viss, ieskaitot autovadītāja apliecību nāk pa pastu arī, manuprāt, ir pozitīvs unikums 🙂 un par tām meitenēm, kuras vīlušās – sorry, negatīvu pieredzi var gūt jebkur un man domāt, ka ļoti bieži cilvēks, kurš gūst šo negatīvo pieredzi jau ir nolemts vēl pirms ierašanās vienalga vai Anglijā, ASV vai Somijā – ja esi atvērts, negaidi nekādas dāvanas, bet esi gatavs iet un darīt… nu tur nav daudz iespēju sliktai pieredzei.
PatīkPatīk
Mums ASV bizness ir jau 5us gadus un nevaru piekrist šim apgalvojumam. Regulāri partneri, klienti, darbinieki utt. nepilda savus solījumus, vērojam mazāka atbildības sajūta, salīdzinot ar Latviju. Latvijā es uzticos vairāk, ja saka, tad arī izdarīs.
PatīkPatīk
Nopirku ebay.com auto, pārdevējs 3x uzmeta vedējus, “nebija mājās”, kad brauca pakaļ, vienreiz brutāli atšuva, ka plāni mainās un čau. Pieprasīju naudu atpakaļ, sakarā ar to, ka maksājumu veicu 3 daļās, atgrieza mazāko 500 usd, apliecināja visiem (ebay, paypal), ka nauda atgriezta, case closed automātiski un es pakāsu atlikušo piķi 😦
Nav pirmais darījums, bet man sanāk 50% ok, 50% uzmeta 🙂
PatīkPatīk