Par digitālo identitāti un sarkanajiem un zaļajiem zīmodziņiem
Pirms padsmit gadiem kāds ar Latvijas galvaspilsētu saistīts uzņēmējs mani mācīja, ka vislabākais ir uztaisīt biznesu, kur par sarkanu un zaļu zīmodziņu uzspiešanu cilvēki maksā naudu, pie tam tā, lai šie zīmodziņi būtu nepieciešami daudziem. Tagad gan minētais pilsonis no pašvaldības biznesa ir projām un, šķiet, sludina Igaunijas priekšrocības, kauninādams latviešus par birokrātiju un atpakaļrāpulību. Gan laiki, gan arī cilvēki mainās, un tas iepriecina.
Daudzi biznesi Latvijā strādā pēc šī vilinošā modeļa. Piemēram, notāru saime dzīvo jauki un labklājīgi, automašīnu reģistrēšanas, uzskaites un tehniskās apskates nozare par bada trūkumu nesūdzas, nemaz nerunājot par maksātnespējas administratoru nozari, kurā gan pēdējā laikā manāmas krīzes pazīmes. Esmu pārliecināts, ka eksistē vēl desmiti un varbūt pat simti profesiju vai licenzētu uzņēmumu, kuru galvenā funkcija ir droši un autoritatīvi apliecināt, ka kaut kas ir balts, pūkains vai īsts, šādā veidā sniedzot sabiedrībai nenovērtējamu labumu un vairojot tajā kārtību un uzticēšanos.
Pēdējās nedēļās Latvijā sastaptie ļaudis man stāstīja, ka tuvojoties vērienīgas Eiropas Savienības personas datu aizsardzības regulas ieviešana Latvijā. Apmācību uzņēmumi jau pilnā sparā pārdod kursus, kā biznesi ar šo regulu varēs sadzīvot, jo pārkāpumu gadījumā sodi var sasniegt pat miljonus eiro, jo tiks rēķināti kā procents no pārkāpjošā uzņēmuma apgrozījuma. Uzņēmumiem vajadzēšot algot personas datu aizsargāšanas speciālistus un ziņot par visām sistēmām, kurās tie uzkrāj personu datus. Vienu vārdu sakot, izskatās pēc daudz un ļoti “produktīva” darba zaļo un sarkano zīmodziņu speciālistiem, bet laimīgie Latvijas pilsoņi varēs gulēt mierīgā pārliecībā, ka neviens par viņiem pilnīgi neko neuzzinās, ja vien viņi paši to negribēs.
Šajā ziņā ASV kontrastē. Es neesmu drošs, vai tādi notāri vispār ir, vismaz man ne ar ko tādu nav iznācis saskarties, lai arī investēju un līgumus tur slēdzu aktīvi. Automašīnām tehniskā apskate it kā esot jāiziet, kad auto tiek pārdots, vismaz tā man stāstīja puisis ar lielāku pieredzi šajos jautājumos, katrā ziņā tāda regulārā tehniskā apskate tur nav. Tiesa, nodoklis, pie tam visai trekns, ir jāsamaksā katru gadu, pretī saņemot uzlīmīti, ko pielipina pie numura zīmes. Par laimi, visu to var nokārtot pa pastu vai tiešsaistē – garās rindās sēdēt nav nepieciešamības. Arī līgumus ASV galvenokārt paraksta, ieskenējot un aizsūtot pdf failu pa e-pastu. Nekādu “drošo” parakstu vai “uzticamo” notāru nav. Toties, ja sanāk domstarpības, tad viens un divi tevi aizstiepj pie tiesneša, un, ja būsi krāpies, visticamāk, uz ilgāku laiku tevi iebāzīs cietumā. Tāpēc krāpjas reti. Ja esi bailīgs, tad papildus drošībai pieejami dažādi maksas pakalpojumi. Piemēram, radio bieži reklamē “digitālās identitātes” sargāšanas pakalpojumu par desmit dolāriem mēnesī, kur pakalpojuma sniedzējs apņemas tevi nodrošināt pret krāpniekiem, kuri tavā vārdā varētu saslēgt dažādus falšus līgumus, izdarīt pirkumus, ņemt kredītus, utt. Vēl jaukāka reklāma bija, kur par taisnīgiem dolāriem mēnesī varēja nopirkt digitālo apsardzību īpašumam. Lai neviens nesāk to atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apskādēt. Liekas, ka ASV valsts nodrošina pakalpojumu minimumu, bet par papildu drošību un ērtībām katram ir jārūpējas pašam, un šādu pakalpojumu nodrošināšana tad ir privātā biznesa ziņā.
Trampu var kritizēt par atteikšanos no ASV morālās līderības pasaulē, draudzēšanos ar diktatoriem, bet zīmodziņu vairošanu viņam pārmest nevar.
Patreizējās administrācijas politika ir vēl vairāk samazināt dažādo normatīvo regulējumu skaitu un arī valsts aparāta izmēru. Kas lielā mērā vieš cerības, ka totalitārisms un diktatūra ASV nedraud, jo parasti jau visi autoritārie valdnieki grib visu nacionalizēt un vairot varas kontroli pār cilvēkiem. Šajā ziņā republikāņi un Tramps iet pretējā virzienā.
Interesanti, vai Latvijā ir kaut viens politisks spēks, kas iestājas par drastisku zīmodziņu izskaušanu un valsts aparāta un izdevumu samazināšanu? Tādam es ļoti labprāt atdotu savu balsi.
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
bergsblogo 
Paldies par rakstu! Es arī par šo esmu daudz domājusi – kāpēc paaudzēs te ir izveidota un tiek mērķtiecīgi veidota domāt nespējīgu indivīdu kopa, kurai asinīs iesūcināta zīmodziņu domāšana, kura jāregulē priekšā un pakaļā (un jādrāž par mazāko atkāpi).
Kontrasta piemērs no nesenas pieredzes: slimnīca, Gaiļezers. Sestdienā gadās tur pēkšni nonākt. Analīžu rezultāti saņemti un ielikti mapītē. Mapīte stāv māsu postenī uz galda. Pacientam, pieaugušam rīcībspējīgam cilvēkam tiek kategoriski aizliegts ieskatīties savu analīžu rezultātos. Medmāsām esot nodaļas vadītāja pateikusi, ka atlaidīs no darba, ja kaut vienam pacientam atļaus ieskatīties viņa dokumentācijā. Savu analīžu rezultātus uzzināšot pirmdien, kad atnāks ārsts.
Nē, ātrāk ārstu neesot iespējams pasaukt, jo dežūrārstu saucot tikai tad, ja mirst nost.
Tā tu, cilvēk, divas dienas sēdi blakus mapītei, kurā ir tavu analīžu rezultāti, bet tev ir aizliegts tos redzēt. Tu piedāvā, ka uzrakstīsi apliecinājumu, ka uzņemies atbildību par apskatīšanās sekām, piedāvā atnest izziņu, ka esi rīcībspējīgs, galu galā vienkārši cilvēciski palūdz. Tikai ieskatīties. Baltajā halātā iebiedētais robots mehāniski skandina nedrīkst… nedrīkst… nedrīkst…
Tikmēr. Tam pašam cilvēkam vajadzēja informāciju no klīnikas Amerikā, kur savulaik veikta operācija.
Zvans tātad uz Ameriku klīnikai. Pirmais šoks: uzreiz paceļ cilvēks. (kā tad bez – lūdzu, izvēlieties sarunas valodu… tematu…)
Otrais šoks: OK, ser, sameklēsim arhīvā un piecu dienu laikā nosūtīsim jums uz epastu. Čīīīz! Priecājamies pakalpot!
PatīkPatīk
Sveicināti!
Domāju, varu Jums ieteikt pavērot ne tikai Jūsu minētās vai Jums tuvākās jomas speciālistus, bet arī CSDD, VID, Drošības struktūrvienības utt., un nav runa par bieži mainīgo politisko partiju nosaukumiem un to pārstāvjiem, kuri bieži vien ir vieni un tie paši. Svarīgāk izprast, kuri ar administratīvo noteikumu maiņām un tam sekojošām obligātām un regulārām naudas iemaksām virza līdzekļu piesaisti noteiktai nozarei. Un kā Jūs minējāt, no kā nevar izvairīties! Kā piemēru varu minēt pēdējā laika aktualitāti ar jauno ugunsdrošības noteikumu maiņu. Man bieži un uzstājīgi jādīc saimnieciskajam sektoram kādas labākas lietas tehnisko darbinieku ikdienas efektīvākai un racionālākai darbu veikšanai, piemēram, mikrošķiedras lupatiņas putekļu savākšanai, vai biezākus miskastes maisiņus, vai labākas ziepes utt., bet tam nav naudas!!! Tiek mainīti ugunsdrošības noteikumi, kuros iestrādāts, ka aparātiem jābūt „CE” zīmei! Un tam nauda jābūt vai būs, nezinu.
Mums bija obligātā ugunsaparātu pārbaude pirms diviem mēnešiem, kad „CE” tika skaisti visiem uzlīmēts. Bet brīnumpasaka turpinās – līdz noteiktam termiņām ir jānomaina ar aparātiem, kuros jābūt iegravētai šai zīmei (pieņemu, vēl ar noteiktu šriftu pret viltojumiem vai Ķīnas ražojumiem)! Kā noprotat, tur vairs nav runa par 50 eiro, kā tas būtu gadījumā par labāku aprīkojumu darbiniekiem…. Piebilde, man Arhīvā ugunsaparātam jābūt gandrīz katrā glabātavas telpā…Bet tas tā no ikdienas saistībā administratīvo prasību izpildi un līdzekļu izdošanu valsts sektorā…
PatīkPatīk
Par datu drošību: Trampa ievēlēšana bija iespējama, lielā mērā pateicoties arī personas datu nrsargāšanai, kāda valda ASV, atšķirībā no Eiropas, kur tos sargā. Ja tas sāk ietekmēt vēlēšanu iznākumu (http://gizmodo.com/gop-data-firm-accidentally-leaks-personal-details-of-ne-1796211612), labāk izvēlos Eiropas variantu.
PatīkPatīk
Lielisks piemērs zīmodziņiem ir taksometru licencēšana:). Kāpēc tas jādara? Analoģijās – kāpēc frizieriem nav licenču?
PatīkPatīk
Izskatās, ka temats daudzus aizskāris 🙂 Man pirmais zīmogu bizness ienāca prātā – darba aizsardzības prasības birojos. Nevis reālās prasības, bet gan dokumentu kārtošana, ko vari veikt pats plus iet kursus un pazaudēt laiku no savas dzīves, vai maksāt draudzīgam kantorim kā FN-serviss utml. 50-100eur/mēnesī par to, ka viņi ir un vienreiz gadā atnāk.
Tikt tālu piekrītu, bet
Jāni
es domāju, ka štatus ar mums nevar tieši salīdzināt, jo ne viss kas strāda viņiem strādātu mums un otrādi, kā arī es nedomāju, ka viss tur ir labi. Piemēram, auto tehniskās apskates iztrūkums nav lieta ar ko lepoties, jo auto kā tāds ir paaugstinātas bīstamības objekts, kas apdraud citus. Kaut vai auto neatbilstība izmēšu prasībām vai tuvo gaismu noregulēšana.
Cits jautājums ir par šo valsts regulēto pasākumu biežumu un būtību (izpildi).
Ir lietas, ko tirgus pats var sakārtot un ko nevar.
Piemērs:
Gun control?
Eiropas un LV prakse par ļoti stingriem ieroču aprites noteikumiem, manuprāt, ir ļoti pozitīvi. Tirgus pats sev neuzliktu ierobežojumus, ka nepārdos ieročus trakajiem, dzērājiem un tiem, kam nevajag.
Valsts regulējumos ir arī sabiedrībai kopumā noderīgas lietas, kas varbūt nesaskan ar uzņēmumu interesēm, kā piemēram personu datu aizsardzība.
PatīkPatīk
Iespējams, starp politiskajiem spēkiem Jums noderētu PROGRESĪVIE – vismaz diskusijas uzsākšanai, kopīgas iezīmes jau ir manāmas 😉
PatīkPatīk
Par notāriem. Ir ASV pilna ar notāriem (public notary). Viņu uzdevums apliecināt parakstu pārliecinoties par parakstītāja identitāti.Public notary neinteresē dokumentu saturs kuru es parakstu. Dažādas pilnvaras esmu notarizējis UPS nodaļās, tur paku pieņēmējs izpilda arī public notary funkcijas. Cena par pakalpojumu ir ap $10. Cenas ir atšķirīgas katrā štatā.
PatīkPatīk
Paldies, ka dalāties savās pārdomās. Ir ļoti interesanti tās lasīt, interesanti par izlasīto domāt. Dažu labu ierosmi esmu guvusi, pārdomājot lasīto. Iespējams, bez nodoma, bet esat kļuvis par “ideju pārdevēju.” Skaisti!
Šoreiz Jūsu viedokli labprāt papildināšu ar informāciju par notāra profesiju. ASV, Anglijā un lielākajā daļā Anglijas bijušo koloniju darījumos nav nepieciešama notāra iesaistīšanās. Tas tiesa. Tie ir tikai un vienīgi privāttiesību jautājumi. Gan Anglijā, gan ASV ir personas, kas darbojas kā notāri, taču viņu juridiskā kvalifikācija un tiesiskā loma šajās jurisdikcijās ir ļoti ļoti maznozīmīga. Citādi ir kontinentālās Eiropas tiesiskajās kultūrās, piemēram, Francijā, Vācijā, Itālijā, arī visās Baltijas valstīs. Šajās valstīs darījumi ir uzticēti notāriem, kuriem obligāti jābūt kvalificētiem juristiem.
Katrai sistēmai ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Analizēt abas sistēmas pēc būtības, varētu būt pārāk garlaicīgi, taču dažas atšķirības minēšu. Ja anglo-sakšu sistēma liek uzsvaru uz efektīvu tiesvedību, tad kontinentālā sistēma cenšas preventīvi novērst tiesību pārkāpumus; ja anglo-sakšu sistēma ir orientēta uz turīgo cilvēku spēju sevi efektīvi aizstāvēt, algojot profesionāļus un individuāli apdrošinot visus iespējamos riskus, tad kontinentālā sistēma tiek uzskatīta par sociāli atbildīgāku, jo seko, lai cilvēku zināšanu un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu. Visbeidzot, kontinentālā tiesību sistēma izmaksā aptuveni 10-15 reizes mazāk par anglo-sakšu tiesību sistēmu.
Skaidrs, ka tehnoloģijas ievieš būtiskas izmaiņas abās tiesību sistēmās. Rēķinoties ar to, Latvijas notāri kopā ar Kalifornijā dzīvojošo latvieti Uldi Leitertu strādā pie digitālā projekta, un ir pamats domāt, ka jaunais modelis, kurā līdzās dzīvam profesionālim būs arī digitālais notārs, gan izmaksu, gan ātruma, gan ērtuma ziņā būs kvalitatīvāks par šā brīža modeli. Ja esot Latvijā, Jums rastos brīdis sarunai, priecātos. Es noteikti atkal kaut ko aizgūtu! Kas zina, varbūt arī Jūs.
PatīkPatīk