Par darba intervijām

Amerikā šī nedēļa bija visai nemierīga. Gan Tramps un Ziemeļkorejas vadonis viens otram izjusti un krāšņi padraudēja, gan arī Virdžīnijā (ASV Dienvidu štatā) izcēlās nemieri. Tur valdīšana taisās novākt Pilsoņu kara laika Konfederātu pieminekli un vietējie “white supremacists” sarīkoja grautiņus un nemierus, pretī iznāca “black lives matter” un citi antirasisti, un rezultātā daudzi cilvēki ievainoti, viens nogalināts, pilsētā izsludināts ārkārtas stāvoklis un ziņu kanāliem ir ko raidīt un ziņot.

Man pēdējās divas nedēļas ir pagājušas, nodarbojoties ar rekrutēšanu. Domāju, ka esmu sasniedzis līmeni, kad spēju visai veikli sameklēt darbinieku pārdošanā vai dažādās atbalsta profesijās. Rekrūteri par darbiņu ņem savus 25% no atrastā darbinieka gada algas, sanāk, ka darbinieka atrašana izmaksā 15 – 20 tūkstošus dolāru. Tajā pašā laikā viens darba sludinājums Craigslist maksā ap piecdesmit dolāriem. Lēti, un strādā ļoti efektīvi. Tiklīdz darba sludinājumā norādīsi algu, kas ir mazliet dāsnāka par tirgus vidējo, no strādāt gribētājiem nevarēsi ne atkauties. Craigslist ir Latvijā slavenā ss.lv ASV analogs. Viņu gada apgrozījums ir gandrīz 700 miljoni dolāru un peļņas marža ir 80%, tā ka pat ar salīdzinoši zemajām sludinājumu cenām viņi ir vispelnošākā “classified ads” kompānija pasaulē. Pamēģināju arī Ziprecruiter, tādu populāru darbinieku meklēšanas sistēmu, kas mazliet arī automatizē atlases procesu. Piemēram, rāda visus pieteikumus vienā sarakstā. Ļauj izdarīt piezīmes, atķeksēt statusus un pielikt pie kandidātiem īkšķi augšā vai īkšķi lejā. Ja pieliec īkšķi lejā, tad kandidāts no saraksta pazūd. Ar šo smalko tehnoloģiju Ziprecruiter noslauca no manis kādus dolārus piecsimt, bet kandidātu tur bija stipri mazāk nekā Craigslist, turklāt ar izcilību neizcēlās.

Atlasi veicu pēc visai vienkāršas sistēmas. Vispirms apskatos CV. Ja cilvēkam ir kaut vai attāli līdzīga pieredze kā man nepieciešams, tad piezvanu. Sarunai man ir mazs špikerītis, kuram cenšos iziet cauri. Piemēram, pajautāju, vai kandidāts ir izlasījis darba sludinājumu. Ieskatījies mūsu mājas lapā. Diezgan pārsteidzoši, cik daudz cilvēku vienkārši visur izmētā savus CV, bet pat nepapūlas paskatīties, ko darba devējs īsti meklē. Ja cilvēks spēj sakarīgi pārstāstīt manu darba sludinājuma saturu un arī aprunāties par SAF Tehnikas biznesu, tad pirmo testu viņš jau ir izturējis. Tālāk taujāju par iepriekšējo darba pieredzi. Ja pēdējos trīs četros darbos cilvēks ir pavadījis gadu katrā, tad arī parasti sarunu neturpinu, jo man ir vajadzīgi stabili kadri, nevis kaut kādi laimes meklētāji vai neveiksminieki. Ja telefona saruna ir bijusi kaut cik sakarīga un pretendents spējis izraisīt interesi, tad aicinu viņu uz biroju, uz interviju klātienē. Desmit dienu laikā es runāju pa telefonu ar kādiem trīsdesmit pretendentiem, no kuriem astoņus uzaicināju uz biroju. Atšķirībā no latviešiem amerikāņi prot skaisti runāt un rakstīt. Viņu CV ir pilni ar tādiem epitetiem kā: “Relationship building skills”, “Personal integrity with strong business ethics”, “Creative with the ability to think outside the box”. Daži CV ir sakarīgi, bet daži ir tādi, kurus varētu izmantot “bullshit bingo” spēlē. Tāpēc darba intervija ir visai reglamentēta. Visiem palūdzu piereģistrēties SAF Tehnika mājas lapā, izvēlēties kādu produktu un sagatavot par to prezentāciju, kas būtu adresēta kādam potenciālajam distributoram. Tas ir, būtu jāpastāsta par produktu un jāpārliecina, ka to būtu labi tirgot. Kad aicinu cilvēku uz biroju, visai sīki izstāstu gan par mājas darbu, gan to, ka intervijas laikā tiks doti testi un vaicāju, vai tas ir pieņemami. Uzdevumiem un testiem piekrīt visi, bet triks ir tāds, ka es jau redzu, vai cilvēks ir piereģistrējies mājas lapā, vai nav. Un visai pārsteidzoši, ka apmēram puse tā arī mājas lapā nepiereģistrējas, bet uz interviju tomēr atnāk. Intervijas laikā neko daudz cilvēkam par sevi runāt neļauju, bet cenšos noskaidrot, ko tieši viņš iepriekš ir darījis, kas viņam ir paticis un kas ne. Kas ir bijis labākais viņa iepriekšējais darbs un kāpēc. Un tad vienkārši palūdzu noprezentēt mājas darbu, dodu uzdevumus, kas prasa koncentrēties, loģiski domāt un mazliet padarboties ar Excell. Beigās palūdzu, lai nosauc kādus trīs cilvēkus, kuri varētu kaut ko par viņu pastāstīt. References ir ļoti svarīgas, esmu dažkārt iekritis, noslinkodams piezvanīt un aprunāties ar kandidāta iepriekšējiem priekšniekiem vai kolēģiem, un tad kandidāts ir izrādījies ne visai atbildīgs vai profesionāls. Tieši rakstura īpašības – pacietība, strādīgums un godīgums, ir īpašības, kuras meklējam savos darbiniekos, jo visu citu ir iespējams iemācīties.

Secinājumi visai skumīgi – ar uzdevumu risināšanu amerikāņiem veicas švaki. Tikai daži spēja nodemonstrēt kaut cik sakarīgu loģisko domāšanu, bet pilnīgi pareizi uztaisīt tāmi, sastāvošu no trīs rindiņām ekselī, spēja tikai viens no uzaicinātajiem kandidātiem, kurš cita starpā bija profesors un senos laikos strādājis par kriptogrāfu Nacionālajā drošības aģentūrā.

Cilvēki, kas piesakās darbā, iedalās divās vecuma grupās. Jaunuļi vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Tie parasti ir entuziastiski, enerģiski, interesējas par straujām karjeras iespējām, bet nav pārāk pieredzējuši. Otra kategorija ir “večuki”, virs četrdesmit pieciem gadiem. Tos parasti dzīve ir apdauzījusi, viņiem nav nekādu īpašu ilūziju, viņi ir pieredzējušāki, vairāk zina, saprot un vienkārši meklē dzīvē stabilitāti. Bieži šie vecie ir strādājuši labos darbos, bijuši priekšnieki vai speciālisti jomās, kuras vairs nav pieprasītas. Citiem vārdiem sakot, viņi ir “overqualified”. Un man veidojas dilemma – izvēlēties jaunuli, kuru es apmācīšu, un tad viņš gribēs stipri lielāku algu vai arī aizskries, kur maksās vairāk, vai izvēlēties večuku, kurš nekur īpaši neskries, bet nebūs arī milzu enerģisks un, iespējams, viņam galvā jau būs saviesušies tarakāni un nekādus jaunus trikus viņam iemācīt nevarēs.

Saka, ka Denverā bezdarbs esot ļoti zems un ASV šobrīd piedzīvo ekonomikas uzplaukumu. Skatoties uz maniem darba kandidātiem, es nekādi to neredzu. Cilvēki ir noguruši no daudziem pagaidu darbiem bez sociālajām garantijām. Ja arī darbs ir pieejams, tad, lai cik arī smagi tu strādātu, šobrīd vairs nevar nopelnīt tik daudz, lai, piemēram, varētu atļauties savu māju un vidusšķiras cienīgu dzīvi. Un tuvākā nākotnē vēl daudzi darbi izzudīs, jo tos paņems roboti. Man ir sajūta, ka mēs esam kaut kādu ļoti pamatīgu, neatgriezenisku pārmaiņu vidū un grūti pat iedomāties, kā izskatīsies pasaule pēc nieka pieciem gadiem.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

 

19 Comments on “Par darba intervijām”

  1. Pēc manas pieredzes, ja LV meklē augsti pieprasītus profesionāļus, tad sludinājums ir diezgan bezjēdzīgs. Jo tos nelasa tie, kam ir darbs un kas zina ko dara.

    Domāju, ka abi varianti ir labi pie noteiktām situācijām.

    Patīk

  2. Atlasot komandas dalībniekus ir sanācis saskarties ar līdzīgu pieredzi un abu kategoriju pārstāvjiem. Esmu nonākusi pie atziņas, ka jābūt gan jaunuļiem, kas dod to enerģiju un ambīciju, gan nosvērtajiem, kas būs lojālāki ilgtermiņā. Tarakāni jau mums visiem un vadītājam ir labs treniņš ar tiem tikt galā. Tie tarakāni man pat ir palīdzējuši augt kā vadītājam.
    Prieks lasīt un uzzināt, cik nopietni pieejiet procesam, jo pēdējā laikā esmu saskārusies, ka intervētāji nav iepriekš sagatavojušies intervijai.

    Patīk

  3. Nezinu, kā ASV, bet par ieskatīšanos uzņēmuma lapā – Latvijā ir bijis tā, ja aktīvi meklē iespējas, jāaizsūta stipri daudz CV, lai vispār kāds atsauktos, bet tad atrodas uzņēmums, kurš pēc mēneša piezvana ar: “Kā vai tad neatceraties, kam sūtījāt CV?”
    Jā, pēc tam, kad pārbaudu, ko esmu sūtījis, atceros, bet telefona sarunas laikā nē. Tāpēc diez vai var pārmest, ka nav apskatījuši mājas lapu.

    Patīk

  4. Paldies, sakarīgs raksts, tepat Latvijā man ir līdzīgi novērojumi.

    P.S. Es, atlasot kandidātus, arī pievēršu uzmanību vai pie prasmēm neraksta, ka māk Excell, par to kandidātu datorprasmēm uzreiz kļūstu skeptisks 🙂

    Patīk

    • Dažkārt Excel prasme ar ne-IT saistītās nozarēs ir liels sasniegums! Reiz viena sieviete stāstīja, ka savā iepriekšējā darba vietā bijusi vienīgā, kas pratusi Excel. Pie manis diemžēl nesanāca pastrādāt, jo prasmi atvērt Excel un to izmantot kā lapu ar šūniņām un paralēli visu rēķināt ar kalkulatoru, es neuzskatīju par Excel prasmi. Viņa joprojām palika pie sava viedokļa. Man vajadzēja kādu, kas prot darboties ar šķersgriezumu tabulām. 🙂

      Patīk

  5. Interesants raksts. Nevienmēr ir vienkārši atrasts labu darbiniku: ar pieredzi un zināšanām, to es zinu pēc pieredzes jo draugam ir neliels (loģistikas) uzņēmums Rīgas rajonā un es biju piedalījies darbā pārrunās ar draugu kad notika pārrunas ar topošājiem uzņēmuma darbiniekiem. Var redzēt kad topošo uzņēmuma darbinieku interesē tikai $$$ un uzņēmuma bonusi un ir arī citi kurus interesē darbs un tā specifika.

    Patīk

    • BET LOĞISKI! Uz darbu mēs taču ejam pelnīt $$$, ir jau jauki, ka darbs aizrauj, bet ja par to maksā Latvijas klasiskos 500 EUR uz rokas, tad ilgi uz entuziasma nenoturēsies.

      Patīk

      • “maksā Latvijas klasiskos 500 € uz rokas” – tas skan jautri. 🙂 Ne jau visi Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi maksā “Latvijas klasiskos 500 € uz rokas” ir tādi kuri maksā vairāk par 650 € uz rokas. Mana galvenā doma komentāra bija tāda: ka ir slikts tas darbinieks, kuru motivē tikai uzņēmuma atalgojums.

        Patīk

  6. Tikko bija interesanta pieredze Somijā. Gan galdam otrā pusē. Trijās interviju kārtās neierasti daudz man jautāja par manu ārpus-darba dzīvi. 1.kārtā 50/50 sadalījums, 2.kārtā – 80/20 par labu personīgajai dzīvei, 3.kārtā varētu teikt 95/5. CV visu esot izlasījuši, par to, kāds es būšu kā darbinieks, mēģina saprast caur vienkāršām sarunām par līdzšinējo pieredzi, dzīvi Latvijā, hobijiem utt.
    Izklausās relaksēti, bet beigās iznāca tā, ka no intervijām nācu izspiests kā citrons. Tu gatavojies kaut kam citam. Un tad Tevi iespiež stūrī ar jautājumu – Kāda ir Tava mīļākā virtuve? 😀

    Patīk

  7. 3 lietas:
    – kāds ir bijs labākais darbs?
    – neslinkot apzvanot atsauksmes,
    – kriptogrāfs excelis 🙂
    1 jautājums:
    – beigās nolīgi vairāk zaļos gurķus vai pieredzējušos pūpēžus?

    Patīk

  8. Strādāju IT nozarē. Ar rekrutētājiem LV tā arī neizdevās sadarboties – vai nu absolūti neorientējas tirgū un līdz ar to neprot atšķirt labu kandidātu no sligta, vai arī līguma nosacījumi ir nejēdzīgi. Šobrīd veiksmīgi paši meklējam un atrodam motivētus cilvēkus. Viena interesanta lieta: daudziem kandidātiem ir zems pašvērtējums, tādēļ arī sludinājumos rakstām zemākas prasības, bet ņemoam tos, kas kaut ko saprot!

    Patīk

    • Arī es atmetu tam rekrūtētāju mūrim ar roku un attīstu pats savu uzņēmumu. Ticu, ka sakarīgos uzņēmumos varētu skaisti realizēties, taču HR daļa ir pārāk liels klupšanas akmens. Tāds tādu atrod un IT jomā spējīgi cilvēki pārāk atšķiras no tādiem, kādi ir HR krēslā. Sekmīgs un ātrs rezultāts ir bijis, ja darba iespēja tiek apspriesta ar tiešo vadītāju vai īpašnieku, kā tas ir arī šī raksta gadījumā.

      Patīk

  9. Atbalsojums: Ierakstu izlase #43 – Stacija

Komentēt