Par pelēm un ežiem

Trīs gadi ir riņķī, un man šajā nedēļā nācās apmeklēt MVD – Motor Vehicle Department, lai atjaunotu autovadītāja tiesības, kuras tādiem šaubīgiem ārzemniekiem kā es ir jāatjauno katrus trīs gadus. Jau senāk rakstīju, ka ASV nav pretīgākas iestādes par šo. Kā parasti, uzgaidāmajā zālē liels cilvēku pūlis sēž, stāv vai balsta sienas, kamēr robots monotonā balsī izsauc numuriņus un norāda, pie kura lodziņa jāiet. Paiet tikai kādas desmit minūtes, un man galva jau dūc no numuriņiem un cilvēku murdoņas. Šādu iestāžu apmeklējums ir arī iespēja izkāpt no burbuļa, kādā  dzīvoju savā birojā un dzīvojamajā rajonā, un pavērot, kā izskatās vidējais ASV pilsonis, kurš ieradies nokārtot vadītāja tiesības. Neiegrimšu garos aprakstos, tikai pateikšu, ka viņš ir pavisam citāds nekā cilvēki, kādus esmu pieradis redzēt sev tuvākajā apkārtnē.

Dažas skaļas un miesās pilnīgas kundzes šo izpriecu uztver kā bingo spēli, skaļi aplaudē un klaigā, kad nosauktais numurs sakrīt ar viņu izdomāto spēli. Bargs sargs ik pa brīdim mēģina viņas apsaukt, bet īpašu rezultātu viņa pūliņiem nav. Desmit minūtes jau būtu nieks, bet paiet trīs stundas, līdz tiek nosaukts mans numurs, un nav arī tā, ka varētu kaut kur pamukt un atgriezties, kad pienāk rinda – visu laiku jākvern zālē un jākoncentrē dzirde, līdz atskan mans R145 numurs. Tā – pase, pierādījums par adresi. Kāpēc tev ir  pasta paziņojuma par adreses maiņu kopija, nevis oriģināls? Ak neesi izdrukājis i45 formu, kundze paliek pavisam pikta. Būs jāiet uz otro stāvu, tur varēsi piereģistrēties mūsu sistēmā un izdrukāt, kāpēc viņa pati to formu nevar apskatīt savā datorā, tas paliek noslēpums, bet labāk neizaicinu likteni ar jautāšanu. Pēc pazemīgas murmulēšanas un neko nesaprotoša ārzemnieka pietēlošanas kundze mazliet atmaigst un paziņo, ka otro reizi rindā jāstāv vairs nebūšot, lai tikai pats izdrukājot to formu un nākot atpakaļ bez rindas. Turpat uz vietas aparātā pārbauda redzi (vai redzu burtus otrajā rindā, atšķiru krāsas un pamanu mirguļojošu sānu gaismu), iekasē trīsdesmit dolārus, nobildē, un tā nieka trīs stundu laikā esmu ticis pie jaunām tiesībām, un uz trim gadiem atkal būs miers.  Latvijas CSDD, salīdzinot ar šīm mokām, ir progresivitātes un lieliskas klientu apkalpošanas kultūras iemiesojums, Latvijā vispār viss, kas attiecas uz valsts iestāžu servisa līmeni, e-pārvaldi un nodokļu deklarēšanu, ir nesalīdzināmi ērtāks un labāk izveidots nekā ASV. Par medicīnas pakalpojumu un apdrošināšanas izmaksām pat nerunāšu – ASV šīs lietas ir par kārtām dārgākas. Vienīgā ASV priekšrocība – ja esi gatavs kārtīgi rukāt, tad arī pelnīt vari par n-kārtām vairāk. Bet ja gribi slaistīties, tad bezdarbniekiem un citiem grūtdieņiem dzīve ASV nudien nav nekāda saldā.

Politiskajā vidē ASV, līdzīgi kā Latvijā, notiek aktīva gatavošanās novembrī paredzētajām “mid-term” vēlēšanām, kurās izšķirsies, kura partija nākošos divus gadus kontrolēs Kongresu un Senātu. Patreiz Republikāņiem ir gan prezidents, gan arī abas parlamenta palātas, līdz ar to, būtībā viņi var izstumt cauri ļoti daudzas izmaiņas likumdošanā. Demokrāti, protams, ir sasparojušies, ka atgūs kontroli pār Kongresu un Senātu un tad varēs apturēt Trampu un, kazi, pat kārtīgi sākt viņu drāzt. It kā viņiem esot izredzes pat tādos apgabalos, kuros demokrāts nav tapis ievēlēts pēdējos trīsdesmit gadus, jo tautai Tramps esot diezgan piegriezies. Tas neraugoties uz to, ka ekonomika ASV plaukst uz zeļ un bezdarbs ir zemākais desmit gadu laikā.

ASV vēlēšanu sistēma gan ir ļoti atšķirīga no Latvijas, jo netiek balsots par partiju izvirzītu kandidātu sarakstiem, bet gan par individuāliem kandidātiem, kuri pārstāv konkrētus vēlēšanu apgabalus. Gandrīz vienmēr iecirkņos ir tikai divi kandidāti – pa vienam no demokrātiem un republikāņiem. Savukārt, to, kurš būs konkrētās partijas kandidāts, nosaka “priekšvēlēšanas”, kad cilvēki piereģistrējas, par kuru partiju tie balsos, un izvēlas no konkrētās partijas izvirzītajiem kandidātiem, kuri parasti ir kādi pieci vai seši. Tas tiek darīts ar mērķi, lai ierobežotu partiju  spices un sponsoru iespējas ielikt sev tīkamus kandidātus un dotu lielāku teikšanu  partijas biedriem un atbalstītājiem. Tieši pateicoties priekšvēlēšanām  Tramps tika pie Republikāņu nominācijas uz prezidenta vēlēšanām. Ja teikšana būtu partijas “vecbiedriem” un sponsoriem, tad nemūžam tāds Tramps nebūtu ticis līdz vēlēšanām. Vai tas ir labi vai slikti, tas jau ir cits jautājums, bet šāda sistēma spiež izvirzītos kandidātus nemitīgi kampaņot, skaidrot savu pozīciju tajos vai citos jautājumos un nemitīgi vākt naudu savu kampaņu realizācijai.  Līdz īstajām vēlēšanām nonāk tikai tādi, kuri jau ir izmalušies nezin cik atlases kārtās, bet “šoferu dēliem” vai nevienam nezināmam planktonam  ir grūti tikt ievēlētam. Intereses pēc apskatieties Latvijas partiju kandidātu sarakstus un padomājiet, kā tie ir tapuši.

Cita interesanta atšķirība ir tajā, ka, neraugoties uz  milzīgo problēmu dažādību, sponsoru un interešu skaitu, personībām  un neskaitāmajām iekšpartejiskajām frakcijām, divu partiju sistēma turas kopā, un nenotiek šķelšanās un dalīšanās sīkpartijās, jo visi labi saprot, ka atšķelšanās garantēti nozīmē izlidošanu no lielās politikas. Un arī nonākšana lielajā politikā vēl nekādas garantijas nesniedz – tā ir kā nokļūšana kādas superkonkurētspējīgas, augsta līmeņa spēles laukumā, kurā spēlēt ir ļoti cienījami, bet arī risks tikt sabradātam ir augsts.  Piemēram, vakardienas politiskais skandāls bija, ka pret Republikāņu kongresmeni, vienu no kvēlākajiem Trampa atbalstītājiem, ir celtas apsūdzības par “insider trading” – viņš it kā padevis ziņu saviem rada gabaliem, ka kādas pretvēža zāļu firmas medikamenta klīnisko testu rezultāti ir negatīvi. Un radagabali paguva savas akcijas notirgot, pirms vēl firma pati šo slikto vēsti paziņoja visai tautai. Ja kongresmeņa vainu pierādīs, viņam būs jāiet cietumā uz ilgiem gadiem… Tas ir viens no pārsteidzošākajiem ASV sistēmas elementiem  – arī ļoti ietekmīgus un lielus cilvēkus tiesā un liek cietumā, turklāt tas notiek zibenīgos tempos.

Protams, Latvija par ASV nekad nepārvērtīsies, tāpat kā peles nevar pārvērsties par ežiem. Mums ir  jāatrod sava formula, kas padarītu politisko sistēmu darboties spējīgu un tautas interesēm atbilstošu. Parasti tā attīstās ar mēģinājumiem, kļūdām un kādiem liktenīgiem notikumiem.

Tikmēr iedzersim nervu zāles, iesim vēlēt par tiem sarakstiem, kādi mums ir, un ar interesi vērosim, kā puikas un meitenes ASV uzspēlē augstākajās līgās.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

One Comment on “Par pelēm un ežiem

  1. 2005 gada es pirmoreiz apmekleju DMV californijas stata un man bija labs prieksstats cik atri var sanjemt tiesibas ASV kas ir svariga dokuments, teoriju iemacies pats, 36 jautajumi un noteikts skaits kludu vareja but ja pareizi atceros tad 4, aizpildi formas, ja nokarto tad saruna sev laiku kad ar savu jebkuru auto nac un liec eksamenu, kurs ir samera viegls, un pec nokartota eksamena 2 nedelju laika uz majam atnak tava vaditaju aplieciba, personals salidzinosi ok, protams pilns ar cilvekiem kuri gaida, bet manas atminjas ir tikai pozitivas par tiesibu iegusanu ASV. man pieskira uz 4 gadiem, ja atmina nemanas.

    Lai veicas

    IS

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: