Ko es stāstu par Latviju?

Nesen  piedalījos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF), kas šogad norisinājās Valmierā. Iepriecina, ka Valmiera ir viena no jēdzīgāk vadītajām Latvijas pilsētām, ko apliecina augošais iedzīvotāju skaits un pilsētā valdošā rosīgā atmosfēra. Vēl papildu bonuss, ka no turienes nebija viegli aizmukt un tāpēc pirmā diena noslēdzās ar jaukām sarunām neformālā gaisotnē vietējos sabiedriskās ēdināšanas un dzirdināšanas uzņēmumos. Forumu rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), un tas bija vērsts uz Latvijas uzņēmēju, valsts sektora pārstāvju un ārzemju latviešu sadarbības veicināšanu. Konferences dalībnieku skaits gadu no gada aug, un tā ir droša zīme, ka tēma ir aktuāla. Viss runātais tika arī ierakstīts, pārraidīts un, manuprāt, arī pašlaik ir atrodams tīmeklī un skatāms par baltu velti.

Šobrīd ārzemju latviešu diasporai ir pateicīgs laiks – gan  prezidents, gan premjers ir dzimuši aizjūrās. Politiski aktuāli ir arī uzstādījumi par reemigrāciju un eksporta veicināšanu, jo bez augošas ekonomikas valstī nebūs ne stabilitātes, ne kultūras, ne ārstu algu, un latviskā dzīvesziņa varēs tikai vāri vaidēt aizkrāsnē par zudušo godību un nepelnītajiem pāridarījumiem.

PLEIF konferencē piedalījos panelī: “Ko stāstīt ārzemju partneriem par Latviju” un otrajā konferences dienā dalījos arī ar savām zināšanām meistarklasē par biznesa niansēm ASV tirgū. Kopumā konferencē daudz laika tika veltīts tēmai par Latvijas zīmola un tēla izstrādi, tādēļ pie šīs tēmas pakavēšos sīkāk.

Manu ASV biznesa partneri ļoti maz interesē, vai Latvija ir magnētiska, zaļa, tīra, dziedoša vai dzintara. Ar gandrīz 100% garantiju viņš nezina, kur tā atrodas kartē, un arī par operu un augstajām mākslām neinteresējas. Tipisku amerikāņu uzņēmēju interesē tavas piedāvātās idejas par viņa iespējām nopelnīt. Ja lieta nonāk līdz kaut kā pasūtīšanai, tad interesē, lai iegādātā prece būtu kvalitatīva, pareizā cenā un ar atbilstošām īpašībām. Amerikāņiem par visu vairāk nepatīk pārsteigumi  biznesā – tiek sagaidīts, ka partneris atbilstoši komunicēs un spēs precīzi izpildīt solīto,  būs profesionāls, pieklājīgs un uzticams. Šie, protams, ir faktori, kuri ir atkarīgi no individuālajiem uzņēmējiem.

Ja nonākam pie valsti raksturojošiem parametriem, tad ASV partnerus interesēs, kādi ir riski, jo dažkārt uzņēmums var būt ļoti labs, bet valsts diemžēl ir nestabila  – augsti politiskie vai finanšu riski, kas padara darījumus pārāk riskantus.  Sankciju un dažādiem melnajiem sarakstiem ir milzu nozīme, minēšu mazu piemēru.  Starptautiskajā biznesā jebkuras sarunas parasti iesākas ar informācijas neizpaušanas līguma parakstīšanu. Nesen kāda milzīga starptautiska kompānija man uz parakstīšanu atsūtīja savu līguma piedāvājumu, kurā bija teikts, ka apņemos uzzinātos noslēpumus neizpaust noteiktu valstu pārstāvjiem, kur Krievijas, Ķīnas, Kubas un Ziemeļkorejas starpā bija minēta arī Latvija. Pēc mana neizpratnes pilnās norādes, ka pats esmu no Latvijas un, cik man zināms, Latvija nav nekādos ASV melnajos sarakstos, uzņēmums to nosauca par pārpratumu un atsūtīja citu versiju, kurā Latvijas vārda melnajā sarakstā vairs nebija. Varbūt ar šo viņi testēja, vai mēs līgumu vispār lasām, bet varbūt aiz paviršības paņēma 20 gadus vecu līguma šablonu. Ja šo kļūmi neizdotos novērst, tad mans bizness beigtos, nemaz nesācies. Pēdējā no svarīgajām tēmām ir drošība, ka tevi neapkrāps, bet, ja apkrāps, tad varēsi  ātri panākt taisnu tiesu un tiesas lēmumu realizāciju. Latvijas reputācija šajā jomā nav  spoža, tāpēc mūsu darījumu līgumos gandrīz vienmēr ir kādas citas valsts vai ASV štata jurisdikcija.

Amerikāņiem ļoti patīk “small talk”. Ja sarunas sākumā kādas 5-10 minūtes neparunājamies par laiku, sportu, brīvdienām, tad es tieku uzskatīts par nepieklājīgu, un īstā saruna nemaz nevar sākties. Šī arī ir tā īstā reize, kad varu izpildīt konferences uzdevumu un stāstīt par Latviju. Ja man ir dators, tad mēdzu parādīt karti, kurā redzama Eiropa un Latvija. Mazā tabuliņā  redzams karogs, iedzīvotāju skaits, valūta – eiro, informācija, ka esam EU, OECD un NATO un ka Latvijā atrodas NATO karaspēks. Šie fakti nav īpaši interesanti, bet ļoti nomierina. Ja gribu vairāk “small talk”, tad stāstu par Porziņģi, ka Stoli šnabis ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta produktiem uz ASV,  un par izskatīgajām  Latvijas sporta līdzjutējām. To ilustrējot, rādu mūsu sapostās hokeja līdzjutējas.  Porziņģis viennozīmīgi šobrīd ASV ir atpazīstamākais Latvijas zīmols. Skotiju pazīst pēc viskija, Vāciju pēc Mercedes un BMW un Latviju pēc Porziņģa. Ja runāju ar kādiem nozares profesionāļiem, tad stāstu par Mikrotik (to ASV zina visi, kas saprot tēmu) un ka Ubiquity (to arī zina visi) ir reģionāls R&D centrs Rīgā, kura vadītājs Kristaps Rikāns bija mans priekštecis SAF North America vadībā. Kristaps man neļaus samelot, bet bez SAF ņemšanās pa ASV tirgu tādam Ubiquity nemūžam nebūtu ienācis prātā vērt vaļā savu R&D centru Latvijā. Ar šo es vēlos pateikt, ka spēcīgi, starptautiski pazīstami Latvijas uzņēmumi ir priekšnoteikums, lai kādi ārzemnieki vēlētos ne tikai pirkt, bet arī paši kaut ko darīt Latvijā. Un, protams, tad, ja lieta nonāk līdz reālam lēmumam, tad gan ieslēdzas valsts izvērtēšana – darba spēka pieejamība, cik viegli ārzemju darbiniekiem ir iegūt darba vīzas, cik pretimnākošas ir valsts iestādes, drošība, korupcija, skolas, dzīvokļi, transports, kultūra, dārdzība un visas citas lietas, kuras ir nepieciešamas kvalitatīvai  biznesa darbināšanai. Tad arī pienāk brīdis rādīt zīmola logotipu un slavēt mūsu mākslu, kultūru un citus jaukumus. Kuri neapšaubāmi ir svarīgi, bet nav primāri.

Vēl lēmumu uzsākt vai ignorēt sadarbības piedāvājumu parasti nosaka rekomendācijas. Pagājušajā Denveras latviešu uzņēmēju tikšanās reizē kāds vietējais finanšu konsultants teica, ka viņš esot beidzis Čikāgas universitāti un ka gandrīz visi viņa klienti nākot vai esot saistīti ar šīs universitātes absolventiem. Biznesa  tīklam ASV ir milzīga nozīme. Neviens nopietns cilvēks ar tevi nerunās, ja to neieteiks darīt kāds, bet parasti jau 3-5 kontaktpersonas, kurām viņš uzticas. Ja tev nav sava tīkla, tātad tev nevar uzticēties, tu nekas neesi.  No šejienes arī amerikāņu apsēstība uz pulcēšanos un tīklošanos. Visos platformu biznesos iebūvētas iespējas likt zvaigznītes un novērtēt saņemto produktu vai pakalpojumu, arī šis tiešā veidā nāk no amerikāņu atsauksmju kultūras. ASV esmu saticis daudzus Latvijas uzņēmējus, kuru vietējais partneris ir ASV latvietis. ASV latvieši pulcējas  ap baznīcu un kultūras centriem, bet šajā vidē nerunā par biznesa lietām. Ļoti daudzi uzņēmēji ir pārāk aizņemti un vienkārši neiesaistās. Daudzi nemaz neprot latviešu valodu. Bet kaut kāda dzirksts un interese identificēties ar Latviju ir. Reizēm dzirdu jautājumus par iespējām investēt Latvijā vai labos Latvijas uzņēmumos, kuri grib ienākt ASV. Pat ja esi latviešu uzņēmējs Denverā un Latvijas bizness tevi neinteresē, arī tad kontakti un ieteikumi Čikāgā var būt ļoti noderīgi. Tāpēc vērts piedalīties biznesa tīklā, kas savieno ASV štatus un Latviju. Kaut kur lasīju, ka tieši cilvēku sugas spēja organizēties lielos pulkos ap idejām tiem ļāva kļūt par planētas valdošo sugu. Un kādēļ lai latvieši neorganizētos ap ideju palīdzēt cits citam kļūt turīgiem un labiem uzņēmējiem?

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

LACC_CC_poster

4 Comments on “Ko es stāstu par Latviju?

  1. “Ja šo kļūmi neizdotos novērst, tad mans bizness beigtos, nemaz nesācies.” – vai Tev kādreiz tiešām ir gadījies ka NDA parakstīšana/neparakstīšana rada kādas problēmas? Esmu neskaitāmus NDA redzējis, skaņojis un parakstījis, bet nekad neesmu pieredzējis ka sekotu jebkādas problēmas, sankcijas vai kas tamlīdzīgs, sajūta ir ka vienīgie kas par to uztraucas ir juristi un pārējie to uzskata par vienkārši sadarbību bremzējošu papīru

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: