Par demokrātiju, zāli un klinšu kalniem
Kopš 2015. gada es dzīvoju ASV Klinšu kalnu Kolorādo štata galvaspilsētā Denverā. Štats ir slavens ar steikiem, kukurūzu, seriālu Dienvidparks, pasaulē labākajiem slēpošanas kūrortiem un to, ka 2012. gadā tas kļuva par pirmo štatu ASV, kurā tika legalizēta marihuāna. Tādēļ sarunās ar draugiem un ciemiņiem bieži nākas atbildēt uz jautājumu: «Kā jums Denverā ar «zāli»?» Pieņemu, ka šis jautājums ir interesants arī Ir Nauda lasītājiem, tādēļ nododu jūsu vērtējumam šo mazo stāstiņu.
2012. gadā Kolorādo pavalsts legalizēja tās sauktās recreational marijuana jeb «atpūtas marihuānas» audzēšanu, pārstrādi, pārdošanu un lietošanu. Referendumā, kurā Kolorādo vēlētājiem tika piedāvāts balsot par grozījumiem štata konstitūcijā jeb Amendment 64, 55% vēlētāju balsoja par, 45% bija pret. Līdzīgi grozījumi tika virzīti jau 2006. gadā, taču toreiz vēlētāji tos noraidīja. Starp citu, Kolorādo tā laika gubernators Džons Hikenlūpers (John Hickenlooper) ir prominents legalizācijas atbalstītājs un šobrīd pārstāv štatu ASV Senātā, tātad «zāle» viņa politiskajai karjerai, visticamāk, ir nākusi par labu.
Kopš Kolorādo legalizēja «atpūtas marihuānu», vēl 17 ASV pavalstis ir pieņēmušas līdzīgus likumus. Lielākās no tām ir Kalifornija, Ilinoisa un Ņujorkas pavalsts. Bet medicīniskiem nolūkiem marihuānu atļauts audzēt un iegādāties pavisam 36 ASV štatos, un, viticamāk, tuvākajā laikā «zāle» tiks legalizēta arī federālā līmenī. Lielākās Amerikas kontinenta valstis, kurās marihuāna ir legāla nacionālā līmenī, ir Kanāda, Meksika un Kolumbija.
Kā marihuānas legalizācija ir ietekmējusi mūsu štata dzīvi? Samērā vispusīgu informāciju par to var iegūt, izlasot 188 lappuses garo Kolorādo Division of Criminal Justice sagatavoto ziņojumu Impacts of Marijuana Legalization in Colorado (Marihuānas legalizācijas ietekme Kolorādo — no angļu val.). Cita starpā varam izlasīt, ka 2020. gada vasarā štatā oficiāli bija reģistrēti 2709 ar marihuānu saistīti uzņēmumi un nodokļu ieņēmumi no šīs nozares sasniedza 387 miljonus ASV dolāru, no kuriem gandrīz trešā daļa tika ieguldīta skolu attīstības fondā. Nepārsteidz, ka policijai darba bijis mazāk — ar marihuānu saistītie aresti no 2012. līdz 2019. gadam samazinājās par 68% (2019. gadā tika veikti 4290 aresti).
Marihuānas ietekme uz cilvēku veselību gan nav tik viegli izvērtējama — no vienas puses, tiek ziņots par «zāles» labvēlīgo un ārstējošo ietekmi; no otras puses, ir arī ziņojumi par pašnāvību un psihisko saslimšanu pieaugumu. Daudzo skaitļu un faktu gūzmā ir grūti nonākt pie neapstrīdamiem secinājumiem, tādēļ, ja gribat jautājumu pētīt padziļināti, minētais ziņojums ir viegli atrodams internetā.
Pandēmijai sākoties, uz gadu biju pārcēlies uz Latviju un Denverā atgriezos tikai 2021. gada augustā. Šī gada laikā marihuānas jomā notikušas dažas pamanāmas pārmaiņas. Pirmkārt, bodes ir sākušas pieņemt karšu maksājumus. Pirms tam samaksāt varēja tikai skaidrā naudā, jo ASV federālās likumdošanas dēļ bankas nedrīkstēja apkalpot marihuānas biznesus. Otrkārt, tagad «zāli» cilvēki var pasūtīt arī internetā ar piegādi uz mājām. Atvērti arī dažādi marihuānas bāri un «laundži», lai gan pirms pandēmijas to lietot drīkstēja tikai privātās telpās. Turklāt lielākajā daļā īres namu ir kategoriski aizliegts lietot marihuānu, tādēļ pēdējos gados arvien populārāki ir dažādi ēdami un dzerami «marihuānas izstrādājumi» — konfektes, cepumi un limonādes.
No uzņēmējdarbības viedokļa marihuāna atgādina Bitcoin biznesu — pilns ar dažādiem avantūristiem un krāpniekiem. Piemēram, kāds man pazīstams finansists Denverā pirms pandēmijas daudz darbojās ar marihuānas firmām. Bet, satikts tagad, stāsta bēdu stāstu, ka viņa klients, marihuānas uzņēmuma īpašnieks, no kādas večiņas paņēmis kā ieguldījumu gandrīz miljonu dolāru un aizlaidies ar visu naudu tālēs zilajās. Paliekot parādā arī manam paziņam. Šādi gadījumi ir visai izplatīti, tādēļ, domājot par investēšanu, partneru izvēlē ir jābūt modram.
Marihuānas bizness ir arī izteikti high-tech. Noteikumi paredz, ka ražotājiem ir jānodrošina pilna izsekojamība no stāda līdz produktam veikalā. Tādēļ audzētavas ir pilnas ar sensoriem — katram stādam ir sava elektroniska aproce, bet visu izsekojamību nodrošina vismodernākie IT risinājumi.
Bet industrijas Meka ir MJBizCon izstāde, kura pēc pandēmijas pārtraukuma atkal klātienē notika 2021. gada oktobrī Lasvegasā. Apskatnieki ziņo, ka izstāde pagājusi optimistiskā gaisotnē — ASV marihuānas nozare esot ceļā uz to, lai 2025. gadā pārsniegtu 50 miljardu ASV dolāru apgrozījumu gadā, kas, salīdzinājumam, ir vairāk nekā ikgadējie craft beer jeb amatalus nozares ieņēmumi. Bet izstādes «darba uniforma» esot bijusi Levis 501 džinsi, rūtains kovboju krekls, apvienots ar uzvalka žaketi. Šādā veidā marihuānas uzņēmēji signalizējot par savu piederību industrijai un arī sniedzot norādi uz senajiem zelta meklēšanas laikiem.
Tikmēr Denveru katru vakaru ietver specifiskas smaržas mākonis, ko, braucot cauri pilsētai, nav iespējams nesajust. Pat viena no vecajām baznīcām ir izdaiļota ar psihedēliska izskata mākslas darbiem un nosaukta par The International Church of Cannabis (Internacionālā marihuānas baznīca — no angļu val.). Tur regulāri notiekot krāšņas, psihedēliskas ceremonijas, bet šīs ticības sekotāji tiek dēvēti par elevationistiem. Laipni lūgti Denverā — The Mile High City.
bergsblogo 