Par to, kas labs ir amerikānim un kas latvietim
Pirms nepilniem diviem mēnešiem savā bloga rakstā “Par lielo melno maisu” aprakstīju savu kārtības un mantu pārvaldīšanas filozofiju un arī apsolīju padalīties pieredzē, vienlaicīgi veicot remontu gan Denverā, gan arī Rīgā. Tagad pienācis laiks šo solījumu pildīt. Raksts būs veltīts tieši manai Denveras remonta pieredzei, jo uz Rīgu es braukšu decembrī un tad arī varēšu iedziļināties Latvijas remonta veiksmēs un neveiksmēs.
Denveras mājas remonta plāns bija sekojošs: jūnija beigās dodamies uz Latviju, mājā ielaižam meistarus un atgriežamies septembra sākumā glītā, izremontētā mājā. Darbu apjoms – visu pārkrāsot, nomainīt paklājus, noslīpēt un pārlakot grīdas, nomainīt vannasistabās flīzes un santehniku, nomainīt lampas, elektrības slēdžus un rozetes, pilnībā izbūvēt pagrabstāvu, uzbūvēt dārzā terasi, pārtaisīt virtuvi. Droši vien šajā uzskaitījumā esmu kaut ko aizmirsis, bet aptuvenu ideju par apjomu šis apraksts sniedz.
Jāuzsver, ka gan Denveras, gan arī Rīgas gadījumā mēs līgām virsuzņēmēju, kam samaksājām par meistaru atrašanu un pieskatīšanu. Materiālus daļēji pirkām paši un daļēji uzticējām virsuzņēmējam.
Vispirms rakstīšu par pozitīvajiem aspektiem.
Vispozitīvākais aspekts visā šajā stāstā ir tas, ka Denveras remonts ir pabeigts un es šo tekstu rakstu savā svaigi izremontētajā mājā, kurā ir nesalīdzināmi foršāk, nekā bija pirms remonta. Septembra sākumā visiem darbiem bija jābūt pabeigtiem, bet realitātē vēl vismaz mēnesi mēs dzīvojām kopā ar meistariem. Kādā trešajā dienā viņi savus lielos un netīros zābakus novilka, ieejot mājā, jau bez īpašas atgādināšanas – kāpēc visi amerikāņu meistari staigā milzīgos, netīros zābakos – nejautājiet, tā vienkārši ir. Otrs pozitīvais aspekts bija tāds, ka mūs negaidīja nekādi neplānoti pārsteigumi – kopumā celtnieki iekļāvās savās sākotnējās tāmēs un remonts mums izmaksāja precīzi tik, par cik bijām salīguši. Arī nekādi brīnumi un pārsteigumi mūs negaidīja – visu, par ko vienojāmies, viņi izdarīja un, ja kas nebija līdz galam saprasts, tad nesaprašanos laboja, īpaši necenšoties no mums izspiest papildu naudu. Visa sadarbība bija vērsta uz galarezultātu – iekļauties termiņā un budžetā.
Tagad daži vārdi par negatīvajiem aspektiem.
Amerikāņu izpratne par skaistumu un kvalitāti ir pavisam citāda nekā Latvijā. Daudzi būs dzirdējuši par “amerikāņu mājiņām no kartona”. Tieši šāda arī ir ASV celtniecības kultūra – maksimāli lēti, standartizēti, daudz plastmasas un līmes. Tā, lai var ātri, lēti un no attāluma izskatās smuki. Viņu meistaram nerodas ne mazākās šaubas par to, ka virtuves skapīša iekšpusē var pa diagonāli novilkt sarkanu vadu (skapīša iekšpuse ir balta) un to pielīmēt ar melnu līmlenti. Veicot vienkāršos celtniecības darbus, viņiem šķiet pilnīgi normāli, ja kādos dziļajos stūros paliek skaidu kaudzes un tukšas kokakolas pudeles. Tā nu es vēl šobrīd brīvdienās lodāju pa mājas slēptākajām pažobelēm un tīru tur pamestās šmuces. Vēl mūsu ASV celtnieki bija ārkārtīgi negatīvi noskaņoti pret nestandarta materiālu izmantošanu. Mīļākie materiāli viņiem bija no “Home Depot”, jo tur ir lēti un tos viņi prot uzstādīt. Nedod Dievs “iestigt” ar kādām smalkākām flīzēm vai paklājiem, kuri prasa labākas prasmes un kuru sabojāšana dārgi maksā.
Vēl ir velti sagaidīt, ka darbu izpildītāji izrādīs kādu iniciatīvu. Tā nepavisam nebūs – viņu darbs ir precīzi izpildīt darba uzdevumu. Pat ja uzdevums ir acīmredzami nepareizs – darbu veicējs gluži vienkārši izpildīs uzdoto un sevi neapgrūtinās ar domāšanu. Viņu darbs nav domāt, bet gan izpildīt. Dažkārt tas rada problēmas, jo ne visu ir iespējams iepriekš izplānot un bieži vien labākie risinājumi atklājas darba procesā. Amerikāņiem nepatīk improvizēt – viņi labāk visu dara pēc standartiem un priekšnieka norādījumiem.
Šīs atšķirības uzskatos es ļoti bieži izjūtu, arī atrodoties pa vidu starp mūsu Latvijas produktu izstrādi un ASV klientiem. “Kāpēc jūsu instrumentiem ir tie jocīgie un nepraktiskie ādas maciņi, dodiet mums sintētisku somiņu ar klipšiem,” brīnās mūsu amerikāņu partneri. “Nu kā tādu sūdu vispār var izdomāt, tur taču jātaisa kārtīgs risinājums no koka,” atbild mūsu estētiski izsmacinātie un kārtīgu mantu mīlošie latviešu inženieri.
Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF IoT bezvadu sensoriem “Aranet” lasiet šeit: www.aranet.com.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
bergsblogo 
Sveiks Jāni, lasu Tavus blogus un uzjautrinos. Radās skaudra vēlme, kaut šis apraksts būtu angļu valodā. Cik labprāt es ar to padalītos ar saviem amerikāņu kolēģiem, kad rodas kārtējās diskusijas par to kāda kvalitāte tiek akceptēta Eiropā (Šveices vācu daļa ir vēl ekstrēmāka) un vai kārtējais kaut kā nebūt ātri “uzļurbātais” projekts tiešām ir “amazing”
PatīkPatīk
Es ik pa brīdim iedomājos, ka man vajadzētu to blogu tulkot arī angliski – droši vien, ka tam būtu plašāka auditorija. Bet visu laiku iestrēgstu laika trūkumā – pašlaik es šo blogu kopju viens pats kā hobijprojektu. Lai palaistu angliski – tad jau man vajag kādus palīgus.
PatīkPatīk
Vai automātiskā tulkošana nedod pietiekami labu rezultātu, lai saprastu, par ko ir runa?
PatīkPatīk
Paldies par kārtējo lielisko rakstu!
PS Meistari staigā milzīgos zābakos, jo tie ir “safety boots” ar metāla čaulu ap pirktsgaliem. Lai darbinieki netraumētu kājas, un uzņēmumam nebūtu jāmaksā kompensācijas. Kāpēc netīros – to gan nezinu.
PatīkPatīk
Amerikā ir dažāda līmeņa meistari . Ir arī high end companijas . Bet tur arī cenas ir savādākas
PatīkPatīk