Ziņojums no Amerikas

Rakstu šo blogu jau desmit gadus.  Dažeiz biežāk un dažreiz retāk, bet kopumā samērā regulāri. Pēdējo mēnešu laikā ASV notiek tādas pārmaiņas, ka, lai arī noskaņojums ir visai drūms, tomēr uzskatu par savu pienākumu padalīties savos novērojumos un pārdomās.

Pagājušajā nedēļā trīs dienas pavadīju Monreālā – vajadzēja apciemot kādu senu un svarīgu klientu. Vakarā ar kolēģi iegājām bārā, lai iedzertu “nightcap”.  “Mums lūdzu divus oldfashioned” – tas ir kokteilis, kas sastāv no burbona, ledus, pāris pilēm sīrupa un bitter uzlējuma. Viens no izplatītākajiem kokteiļiem, ko ASV bāros patērē džentlmeņi. “Mums bārā burbona nav, mums vispār nav nekāds ASV alkohols – tarifi, ziniet”, žigli, ar franču akcentu angliski nober mūsu bārmenis. “Bet varu jums  pagatavot oldfashioned no laba Kanādas rye viskija.” Tā nu mēs ar kolēģi tiekam pie Kanādas  oldfashioned un, to mierīgi malkojot, pārspriežam mirkļa aktualitātes, kuras pirmkārt jau ir tirdzniecības karš ar Kanādu un Meksiku, kas sākās jau vairāk nekā pirms mēneša, bet kopš pagājušās nedēļas aptver visu pasauli.

2. aprīlī Tramps izziņoja visaptverošus  ASV tarifus, ko administrācija nodēvēja par “Liberation day”. Šie tarifi nozīmē to, ka importētājiem, kuri ievedīs preces ASV no ārzemēm, būs jāmaksā nodoklis. Piemēram, precēm, kuras importēs no Latvijas, tiks piemērots 10% “bāzes” tarifs, kurš pēc jaunās politikas ir jāmaksā par importu no jebkādām ārzemēm, un 20% “Eiropas Savienības papildu tarifs”. Tātad kopā ievedmuita no Eirpopas Savienības būs 30%. Rēķiniet, ja Aranet sensors ASV šobrīd maksā divsimts dolāru, tad pēc brīža tas maksās kādus 240 dolārus. Es protams, vienkāršoju – ievedmuitu uzliek nevis pārdošanas cenai, bet cenai, par kādu preci ieved. Un tad vēl ir garš saraksts ar preču grupām, kuras ar ievedmuitu neapliek, arī elektronikas precēm, kādas ražo SAF Tehnika, ievedmuita ir zemāka, bet kokmateriāli ar ievedmuitu vispār netiek aplikti. Līdz ar to Latvijas kokrūpniecības nozare var uzelpot – viņu produkciju Trampa tirdzniecības kari pagaidām neskar.  SAF Tehnikā  mēs vēl pūlamies saprast – par cik mūsu preču pašizmaksa ASV sadārdzināsies un kā tieši jaunā sistēma darbosies. Dažas lietas gan jau ir skaidras pašlaik – ja iepriekš gan Kanādai, gan Dienvidamerikai mēs uzturējām cenas tikai ASV dolāros, tad tagad, visticamākais, nāksies ieviest cenu lapas viņu vietējās valūtās un arī loģistiku nāksies organizēt, apejot ASV – importējot pa tiešo no Latvijas uz gala klientu valstīm. Vēl redzu, ka gandrīz visi SAF Tehnika konkurenti ir pacēluši cenas – arī viņi  savu produkciju ražo ārpus ASV un  patreizējā nenoteiktība prasa būt īpaši piesardzīgiem – neviens negrib dempingot un iesaistīties cenu karos, visi labāk paceļ savas cenas un nogaida, ar ko viss šis  beigsies.

Tarifi pagaidām visvairāk skar tieši preču importētājus, taču kopš janvāra sākuma ASV akciju tirgus galvenie indeksi ir nokritušies par 15-20%. Tas ir, ja tu biji sakrājis 1 miljonu vecumdienām, tad kopš gada sākuma esi pazaudējis jau $200 000 savu iekrājumu. Nenoteiktība rada investoros paniku – tie steidz pārdot akcijas un ieguldīt līdzekļus kādos drošākos aktīvos. Tā kā ASV vidusslānis pamatā savu pensiju krāj paši, jo valsts piedāvātā pensija ir gauži trūcīga, tad varat iedomāties, ko šobrīd runā un domā šis vidusslānis, kuriem mūža ietaupījumi ir ieguldīti ASV uzņēmumu akcijās?  Ja pagaidām par inflāciju runā tikai garāmejot, galvenokārt pieminot augstās olu cenas, tad vēl pēc dažām nedēļām ASV tauta ieraudzīs jaunās kafijas, avokado un gaļas cenas, un tās nepavisam nebūs patīkamas. Pagājušajā nedēļā ASV notika divas svarīgas vēlēšanas, kuras daži vērotāji steidzās pasludināt par referendumu Trampa politikai. Viskonsīnā (vidienes štats, kur ražo daudz sieru) vēlēja augstākās tiesas tiesnesi. Vēlēšanas bija svarīgas, jo Viskonsīnas augstākajā tiesā liberālie un konservatīvie tiesneši ir puse uz pusi un šajās vēlēšanās ievēlētais tiesnesis izšķirs, vai tiesa būs konservatīva vai liberāla. Īlons Masks un citi Trampu atbalstošie uzņēmēji ziedoja lielu naudu (virs 50 miljoniem, kas ASV ir rekords šādām vēlēšanām), lai ievēlētu konservatīvu tiesnesi. Tomēr vēlēšanās ar atrāvienu uzvarēja liberālais kandidāts. Citas vēlēšanas notika Floridā, kur vēlēja divus Kongresa deputātus. Abos uzvarēja republikāņi, bet ar daudz mazāku pārsvaru, nekā šajos pašos apgabalos nesen uzvarēja Tramps. No šī politikas vērotāji secina, ka atbalsts Trampam diezgan ievērojami mazinās.

Pēdējā laikā ASV prese daudz raksta, ka ASV robežu šķērsot ir kļuvis ievērojami grūtāk. Tiek ziņots par gadījumiem, kad cilvēki ar pavisam normāliem ceļošanas dokumentiem katram gadījumam ievietoti uz pāris nedēļām aizturēšanas centros. Tā teikt, līdz apstākļu noskaidrošanai. ASV robežapsardzes aģenti varot prasīt uzrādīt mobilos telefonus, lai pārbaudītu potenciālo ieceļotāju sociālo mediju kontus un šaubu gadījumā tiesīgi liegt iebraukšanu vai pat nosūtīt uz iepriekš pieminētajiem aizturēšanas centriem.

Šādu rakstu un runu iespaidots, nākošajā dienā ļoti savlaicīgi devos uz Monreālas lidostu, lai lidotu mājās uz Denveru. Lai arī man “visi ASV papīri” ir teicamā kārtībā, tomēr ASV robežas šķērsošana nevienos laikos nav bijusi  patīkama izklaide. Kā izskatījās imigrācija 20. gadsimta sākumā, ļoti krāšņi parādīts seriāla “1923” 3. sezonā, ko tieši tagad rāda Paramount + platformā, ja vēlaties saprast ASV dvēseli, tad iesaku skatīties tieši šo Tailora Šeridana (viņam arī “Yellowstone”) seriālu. Monreālas lidostu pieminu, jo visiem, kuri lido no Kanādas uz ASV, ASV muita un imigrācija ir iekārtota jau Kanādas pusē. Tad nu ASV robeža Monreālas lidostā izskatījās kā izmirusi spoku pilsēta – robežas šķērsošana aizņēma apmēram minūti – ASV robežsargs mani nofotografēja un teica “Laipni lūgts ASV”, uz manu pasi un Green card pat nepaskatoties.

Par to, ka ASV ir jāievieš ievedmuitas, Tramps runā un raksta jau kopš 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem, tāpēc domāju, ka tie ir uz palikšanu un akciju tirgus krahs, visticamāk, to neapstādinās. Arī lielā ASV uzņēmēju delegācija, kura šajā nedēļas nogalē dodas uz Maro Lago, lai mēģinātu pārliecināt Trampu mīkstināt tirdzniecības karu, visdrīzāk rezultātu nepanāks. Pašreizējo noskaņu ASV  biznesa cilvēku aprindās vislabāk raksturo citāts: “Nobody knows anything.”

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras Līdzprezidentu: www.latvianchamber.com

Pārējos mana bloga ierakstus, rakstītus kopš 2015. gada  vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!