Par to, kas labs ir amerikānim un kas latvietim

Pirms nepilniem diviem mēnešiem savā bloga rakstā “Par lielo melno maisu” aprakstīju savu kārtības un mantu pārvaldīšanas filozofiju un arī apsolīju padalīties  pieredzē, vienlaicīgi veicot remontu gan Denverā, gan arī Rīgā. Tagad pienācis laiks šo solījumu pildīt. Raksts būs veltīts tieši manai Denveras remonta pieredzei, jo uz Rīgu es braukšu decembrī un tad arī varēšu iedziļināties Latvijas remonta veiksmēs un neveiksmēs.

Denveras mājas remonta plāns bija sekojošs: jūnija beigās dodamies uz Latviju, mājā ielaižam meistarus un atgriežamies septembra sākumā glītā, izremontētā mājā. Darbu apjoms – visu pārkrāsot, nomainīt paklājus, noslīpēt un pārlakot grīdas, nomainīt vannasistabās flīzes un santehniku, nomainīt lampas, elektrības slēdžus un rozetes, pilnībā izbūvēt pagrabstāvu, uzbūvēt dārzā terasi, pārtaisīt virtuvi. Droši vien šajā uzskaitījumā esmu kaut ko aizmirsis, bet aptuvenu ideju par apjomu šis apraksts sniedz.

Jāuzsver, ka gan Denveras, gan arī Rīgas gadījumā mēs līgām virsuzņēmēju, kam samaksājām par meistaru atrašanu un pieskatīšanu. Materiālus daļēji pirkām paši un daļēji uzticējām virsuzņēmējam.

Vispirms rakstīšu par  pozitīvajiem aspektiem.

Vispozitīvākais aspekts visā šajā stāstā ir tas, ka Denveras remonts ir pabeigts un es šo tekstu rakstu savā svaigi izremontētajā mājā, kurā ir nesalīdzināmi foršāk, nekā bija pirms remonta. Septembra sākumā visiem darbiem bija jābūt pabeigtiem, bet realitātē vēl vismaz mēnesi mēs dzīvojām kopā ar meistariem. Kādā trešajā dienā viņi savus lielos un netīros zābakus novilka, ieejot mājā, jau bez īpašas atgādināšanas – kāpēc visi amerikāņu meistari staigā milzīgos, netīros zābakos – nejautājiet, tā vienkārši ir. Otrs pozitīvais aspekts bija tāds, ka mūs negaidīja nekādi neplānoti pārsteigumi – kopumā celtnieki iekļāvās savās sākotnējās tāmēs un remonts mums izmaksāja precīzi tik, par cik bijām salīguši. Arī nekādi brīnumi un pārsteigumi mūs negaidīja – visu, par ko vienojāmies, viņi izdarīja un, ja kas nebija līdz galam saprasts, tad nesaprašanos laboja, īpaši necenšoties no mums izspiest papildu naudu. Visa sadarbība bija vērsta uz galarezultātu – iekļauties termiņā un budžetā.

Tagad daži vārdi par negatīvajiem aspektiem.

Amerikāņu izpratne par skaistumu un kvalitāti ir pavisam citāda nekā Latvijā. Daudzi būs dzirdējuši par “amerikāņu mājiņām no kartona”. Tieši šāda arī ir ASV celtniecības kultūra – maksimāli lēti, standartizēti, daudz plastmasas un līmes. Tā, lai var ātri, lēti un no attāluma izskatās smuki. Viņu meistaram nerodas ne mazākās šaubas par to, ka virtuves skapīša iekšpusē var pa diagonāli novilkt sarkanu vadu (skapīša iekšpuse ir balta) un to pielīmēt ar melnu līmlenti. Veicot vienkāršos celtniecības darbus, viņiem šķiet pilnīgi normāli, ja kādos dziļajos stūros paliek skaidu kaudzes un tukšas kokakolas pudeles. Tā nu es vēl šobrīd brīvdienās lodāju pa mājas slēptākajām pažobelēm un tīru tur pamestās šmuces. Vēl mūsu ASV celtnieki  bija ārkārtīgi negatīvi noskaņoti pret nestandarta materiālu izmantošanu. Mīļākie materiāli viņiem bija no “Home Depot”, jo tur  ir lēti un tos viņi prot uzstādīt. Nedod Dievs “iestigt” ar kādām smalkākām flīzēm vai paklājiem, kuri prasa labākas prasmes un kuru sabojāšana dārgi maksā. 

Vēl ir velti sagaidīt, ka darbu izpildītāji izrādīs kādu iniciatīvu. Tā nepavisam nebūs – viņu darbs ir precīzi izpildīt darba uzdevumu. Pat ja uzdevums ir acīmredzami nepareizs – darbu veicējs gluži vienkārši izpildīs uzdoto un sevi neapgrūtinās ar domāšanu. Viņu darbs nav domāt, bet gan izpildīt. Dažkārt tas rada problēmas, jo ne visu ir iespējams iepriekš izplānot un bieži vien labākie risinājumi atklājas darba procesā. Amerikāņiem nepatīk improvizēt – viņi labāk visu dara pēc standartiem un priekšnieka norādījumiem.

Šīs atšķirības uzskatos es ļoti bieži izjūtu, arī atrodoties pa vidu starp mūsu Latvijas produktu izstrādi un ASV klientiem.  “Kāpēc jūsu instrumentiem ir tie jocīgie un nepraktiskie ādas maciņi, dodiet mums sintētisku somiņu ar klipšiem,” brīnās mūsu amerikāņu partneri. “Nu kā tādu sūdu vispār var izdomāt, tur taču jātaisa kārtīgs risinājums no koka,” atbild mūsu estētiski izsmacinātie un kārtīgu mantu mīlošie latviešu inženieri.

Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem “Aranet” lasiet šeit:  www.aranet.com.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Par simpātijām šajās vēlēšanās

Jau ilgāku laiku mūsu mājās uz viesiem noraugās John Charbonneau darbs The Fowl News.

Pēdējās nedēļas dzīve manā informatīvajā burbulī rit saspringtā pirmsvēlēšanu gaisotnē. Gatavojamies vēlēšanām arī Denverā, mums būs savs iecirknis, un nākošajā dienā pēc vēlēšanām esmu jau ieplānojis nelielas svinības kopā ar tuvākajiem kolēģiem.

Savas politiskās simpātijas nekad neesmu slēpis – kopš divtūkstošo gadu sākuma katrās vēlēšanās esmu balsojis par Jauno Laiku, pēc tam par Vienotību, sekojot šim politiskajam spēkam visās tā metamorfozēs. Pēc uzskatiem esmu liberāls – ļaujiet man dzīvot un es ļaušu jums. Uzskatu, ka katrs ir pats savas laimes kalējs un labklājība ir jānopelna sūrā darbā, nevis jāizķeksē kaut kur no tumbočkas. Vairāk par visu man politikā riebjas  skaļie “viss ir slikti” kliedzēji, kā arī tie, kuri savu popularitāti pelna, šķirojot  un naidojot cilvēkus, un savus atbalstītājus cenšas mobilizēt ar maršēšanu un trokšņainu ienaidnieku meklēšanu.

Tāpēc vēl pirms dažām nedēļām biju pilnīgi drošs, ka arī šajās vēlēšanās savu balsi atdošu Vienotībai, bet kādā svētdienas rītā pamodos ar domu: “Man ir jāpalīdz Agnesei Loginai.” Agnese ir mana dēla Kārļa klasesbiedrene un skolas laikā bija regulārs ciemiņš mūsu mājās Rīgā un Bērzciemā. Atceros mūsu utopiskos plānus pie vīna glāzes par Bērzciema kino festivālu, jo bez Kārļa mūs arī vieno patika pret labu kino un labu vīnu. Agnese ir arī ļoti talantīga, lieliski izglītota un strādīga jauniete, kas arī kalpoja par iemeslu šai manai svētdienas rīta idejai.

Agnese Logina balotējas partijas Progresīvie sarakstā, Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tā kā ārzemju vēlētāji balsos tieši par Rīgas vēlēšanu apgabalu, arī man Denverā būs iespēja nobalsot par Progresīvajiem un Agnesi Loginu. Prātā jau dzirdu aizkaitinātu murdēšanu un vienu otru svilpienu – šī raksta dēļ droši vien pazaudēšu dažu labu simpatizētāju. Tomēr simpātijas pret Progresīvajiem nav uzpeldējušas pēkšņi un bez iemesla, viņu darbībai es sekoju jau ilgāku laiku. Un manu uzmanību ir piesaistījušas vairākas lietas:

  • Progresīvie ir partija, nevis amorfa partiju apvienība kā vairums citu līderos esošo vēlēšanu sarakstu, ieskaitot Vienotību;
  • Pārdaugavas Okupekļa demontāža nebūtu notikusi bez Progresīvo atbalsta Rīgas Domē, un dienā, kad tas krita, man acīs bija atvieglojuma asaras, un pārņēma sajūta, it kā smags akmens no sirds novēlies;
  • līdzšinējā darbība rāda, ka Progresīvie partiju veido uz drošiem un pārskatāmiem pamatiem, un tas vieš cerību, ka šīs partijas biedriem nebūs viegli nonākt kādu  šauru saimniecisko interešu ietekmē;
  • Progresīvo vadībā ir jauni un vispusīgi izglītoti cilvēki, kas, izskatās, ir gatavi smagi strādāt, lai Latvija kļūtu par labāku vietu mums un mūsu bērniem.

Protams, jāņem vērā, ka Progresīvie vēl ir salīdzinoši jauns spēks, tādēļ Vienotība, ticamākais, šajās vēlēšanās uzvarēs, varbūt pat ar rekordlielu balsu skaitu. Lielā mērā pateicoties Kariņam, Rinkēvičam, Dombrovskim un daudziem citiem šīs apvienības politiķiem, kurus patiesi cienu un atbalstu. 

Manuprāt, lai arī partija joprojām ir uz viļņa, daudzējādā ziņā Vienotība tomēr ir pārvērtusies par konjunktūras spēku, kuru biedriem pašu vara un karjera kļuvusi par pašmērķi līdz pat tādai pakāpei, ka brīžiem vairs nav iespējams atšķirt stabilitāti no stagnācijas. Vai patiešām Latvijā viss jau ir tik labi, ka stabilitātes vārdā progress vairs nav nepieciešams? Lai arī jauka un mīļa, Latvija tomēr joprojām ir viena no mazāk attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, turklāt savā attīstībā atpaliekam pat no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm.

Nebrīnīšos un ļoti ceru, ka šajās vēlēšanās Progresīvie pārsteigs – ar minimālu budžetu, toties ar biedru entuziasmu un enerģijas pilnu kampaņu iegūs vairāk balsu, nekā šobrīd prognozē aptaujas. Turklāt man šķiet, ka ir pienācis laiks jaunajiem – Progresīvie ir Latvijas jaunais avangards, new cool.

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Par Lielo Melno maisu

Container Store. Foto autore – laipnā pārdevēja

Rakstu šo tekstu Frankfurte – Denvera lidojuma laikā pēc  Latvijā pavadītiem diviem mēnešiem. Šī vasara izvērtās īpaša manu ierasti  ambiciozo plānu dēļ. Doma  bija vienkārša: divos mēnešos, kamēr būšu Latvijā, noorganizēšu Denveras mājas remontu, bet pēc atgriešanās Denverā saremontēšu Rīgas mājas daļu, kurā plānoju dzīvot. Rezultātā  esmu uzņēmies vienlaicīgi divus aptuveni vienāda mēroga celtniecības projektus ASV un Latvijā, kas izvērtās par vienreizēju iespēju salīdzināt celtnieku tikumus, izmaksas un darba kultūru abās dīķa pusēs tieši šajā unikāli vēsturiskajā mirklī, kad Gorbija un Karalienes aiziešana ir aizvērusi durvis veselam vēstures laikmetam!

Daļa no remontu uzsākšanas procesa ir dzīvokļu atbrīvošana no mantām. Tā šajā vasarā vispirms bija jāatbrīvo māja Denverā, bet, kad jau posos atpakaļ uz Denveru, daļa no mājas Rīgā. Tātad īsā laikā dubulta izvākšanās. Šeit mēs arī nonākam pie stāsta par Lielajiem Melnajiem maisiem.

Vieta pilnīgi jebkura izmēra dzīvoklī vai mājā ir ierobežota, un likums  ir vienkāršs – jebkura brīvā vieta pietiekami īsā laikā  piepildīsies ar mantām. Ja vietas ir daudz, tad arī mantu būs daudz, bet ja mantu paliks pārāk daudz, tad tāpat neko nevarēs atrast un tas ir līdzvērtīgi kā mantas nemaz nebūtu, tikai ar to starpību, ka tu vēl maksā par tās uzglabāšanu. Turklāt, ja savajagās kaut ko jaunu, bet visa vieta jau aizpildīta ar vecām mantām, tad jauno nav kur likt. Tāpēc iesaku aptuveni 25% no pieejamās vietas jebkurā brīdī turēt tukšu – gan acij patīkamāk, gan arī nav nemitīgi jāmokās domājot, kur ko nolikt!

Papildus faktors mantu haosa vairošanai ir “kolektīvās lietošanas” mantas, kurām nav viens saimnieks. Labs piemērs tam ir tūrisma inventārs – draugi un ģimenes locekļi tos draudzīgi aizņemas, bet pēc pasākuma nomet pa roku galam. Turklāt jebkura manta prasa kopšanu – visiem patīk vizināties, bet reti kurš grib tās ragaviņas vilkt. Līdz ar to – labāk, ja mantu ir mazāk un tām ir viens saimnieks, bet ģimenes locekļi ir iemācīti ne tikai patērēt, bet arī rūpēties.

Arī neko neremontējot un nekur nepārvācoties, esmu ieviesis paradumu reizi divos gados iziet cauri dzīvoklī esošām mantām un visu, kas 2-3 gadus nav lietots, ievietot 250L melnas krāsas maisos un nogādāt atkritumu pārstrādes punktā, bet visas lietojamās drēbes un apavus nodot labdarības organizācijām. Parasti ģimene manu Melno Maisu akciju  uztver ar bažām, jo es bez žēlastības lidinu laukā arī pavisam mazlietotas mantas – kritērijs ir viens: ja tu mantu trīs gadu laikā nelietoji, tātad tev to nemaz nevajag, bet ja savajadzēsies – nopirksi jaunu. Viens rets izņēmums šeit varētu būt dokumenti un dzīves vietā uzstādīto iekārtu lietošanas instrukcijas, garantijas taloni un visādas pāri palikušās skrūves, kabeļi un tamlīdzīgi krāmi, kuri kādreiz var savajadzēties. Šādu lietu glabāšanai iesaku ieviest speciālu kasti, uz kuras lieliem burtiem uzrakstīt, ka tur ir izlietnes liekās blīves vai trauku mašīnas filtri.

Kas ir galvenie mantu pārbagātības avoti? Manā gadījumā tās ir grāmatas, apģērbs, dažādi hobijiem sapirktie inventāri,  labu cilvēku sadāvinātie “bronzas zirgi”, no ceļojumiem pārvestie suvenīri, mākslas darbi un “dari pats” entuziasma uzliesmojuma brīžos sapirktie instrumenti un materiāli. Lasīju, ka Endijam Grovam, vīram kurš “pacēla” Intel, esot bieži dāvinājuši grāmatas ar autoru ierakstītiem veltījumiem, jo Grovs pats bija ļoti atzīts menedžmenta grāmatu rakstnieks – viņa “High Output Management” iesaku izlasīt katram esošam vai topošam menedžerim. Viņš šo grāmatu problēmu esot risinājis vienkārši – apliecinot cieņu autoram, izplēsis no grāmatas ar roku rakstīto veltījuma lapu, kuru ielicis šādiem veltījumiem paredzētā mapītē, bet pašas grāmatas bez žēlastības lidinājis laukā. Lielākā daļa no sadāvinātajām grāmatām tāpat esot bijuši pēdējie draņķi – daudziem patīk rakstīt, bet reti kuram tas padodas.

Mana pieredze rāda, ka mītnes izkrāmēšana ir visa procesa mazākā daļa. Tas parasti notiek steigā un laukā tiek izmestas patiešām pašas nevajadzīgākās mantas. Īstā sāls sākas, kad izremontētājā mītnē tiek mantas nestas atpakaļ. Tas ir brīdis, kad izdomāt kādās kastēs tās sagrupēt un kur tām mājā jāatrodas. Ja ir pacietība, tad var izveidot dokumentētu sistēmu, kura kalpos gadiem, ļaus visu ātri sameklēt un neliks domāt, kur likt kādu jaunu mājās ienākušo priekšmetu. ASV daudziem cilvēkiem mantu nepanesamais smagums noslogo dzīvi. To  pagrabi un garāžas ir pārblīvētas ar dzīves laikā sapirktiem krāmiem. Tādēļ arī ASV  ļoti populārs ir Container Store, kas specializējas dažādu mantu glabāšanai paredzētu kastīšu pārdošanā, bet Youtube video, kuru nosaukumos ir vārds “decluttering”, ir miljoniem skatījumu.

Šīs noslēdzošās rindas rakstu jau savā Denveras mītnē. Remontu kompānijas dāma sacīja “Your house is habitable” – pabeigšanas datums līgumā bija 8. septembris, bet mēs ieradāmies 9. septembrī. Kā jau noprotiet – turpinājums sekos!

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Par piedzīvojumiem un uzņēmējdarbības gēnu

Foto: Krišjānis Radziņš

2015. gada vasarā es nedaudz naivi apsolīju palīdzēt savam brālim Normundam, vadot SAF Tehnika ASV filiāli SAF North America. Dodoties pāri «lielajam dīķim», solījums bija šāds: «Es garantēju, ka vienu gadu es ar šo nodarbošos.» 

Ap to pašu laiku mani uzmeklēja arī Nellija Ločmele. «Dzirdēju, ka tu dosies uz ASV, mūsu žurnāla lasītājiem varētu būt interesanti, ja tu dalītos ar saviem piedzīvojumiem.» Piedzīvojums ir ļoti labs apzīmējums tam, ko daru, jo ietver izaicinājumus, pašrefleksiju un tai sekojošo pilnveidošanos. Daudz nedomājot, es piekritu un tā tiku pie vēl viena piedzīvojuma — slejas šajā interesantajā, izglītojošajā un uz pozitīvu rīcību rosinošajā izdevumā. 

Kopš tā laika ir pagājuši septiņi gadi, kuru laikā vairāk nekā 40 rakstos esmu apcerējis sev tuvas un, pēc maniem ieskatiem, žurnāla lasītājiem noderīgas tēmas. Esmu runājis gan par ASV biznesa vides nacionālajām īpatnībām, gan par mūs visus ietekmējošām politiskām un ekonomiskām norisēm, par uzņēmuma vadīšanu kopumā, bet par pārdošanu, mārketingu un biznesa attīstību it īpaši. 

Ir bijušas reportāžas no izstādēm, kurās piedalījās SAF Tehnika. Dalījos ar atziņām par panākumiem vai to trūkuma gadījumos — par iegūto pieredzi. Esmu runājis arī par trimdas sabiedrības un Latvijas uzņēmēju sadarbību. Joprojām uzskatu, ka ārzemēs dzīvojošo Latvijas izcelsmes uzņēmēju, speciālistu un zinātnieku potenciāls var dot svarīgu pienesumu Latvijai un mūsu eksportējošajiem uzņēmējiem. Šajā jomā vēl ļoti daudz jādara, lai nostiprinātu un paplašinātu sadarbības tīklus un savstarpējās palīdzēšanas kultūru. 

Bet vairāk par visu mani interesē un aizrauj stāsti par cilvēkiem — tiem, kuri nepaguruši strādā, ir gatavi simtiem reižu krist, uzklausīt līdzcilvēku neizpratni un skepsi, celties, mēģināt un darīt atkal un tā, kamēr viņu vīzija un sapņi iegūst konkrētas un fiziskas aprises un maina mūsu dzīvi. Tieši šis «atomreaktors» ir jābūvē un jādarbina mūsu valstī — griba darboties, radošums, uzņēmējdarbības gēns.

Viena no tradīcijām, ko esmu iedibinājis uzņēmumā SAF Tehnika, ir co-working weeks jeb kopstrādes nedēļas. Vairākas reizes gadā klātienē satiekas visi ASV kolēģi un piedalās arī viesi no Latvijas. Šis laiks domāts, lai kopīgi atskatītos uz paveikto, analizētu rezultātus un plānotu nākotni. Bet vairāk par visu — lai tīklotos un labāk cits citu iepazītu. Jo labi kopā strādā tikai cilvēki, kuri cits citam uzticas, bet uzticēšanās rodas kopīgi pavadītā laikā un kopējos piedzīvojumos. 

Pirms dažām nedēļām pie manis ASV viesojās arī kolēģe Aira no Latvijas. Brīvdienās kopā devāmies nelielā divu dienu izbraucienā kalnos — viens no Denveras jaukumiem ir brīnišķīgo kalnu un fantastisko dabas parku tuvums. Izbrauciena laikā Aira man jautāja: «Kur ir vieglāk vadīt uzņēmumu — Latvijā vai ASV?» Daudz nedomājot atbildēju, ka ASV, jo ASV darbinieki precīzāk izpilda vadītāja norādījumus, ir disciplinētāki un vairāk orientēti uz rezultātu, nevis abstraktām idejām. Viņiem paaudzēs ir ieaudzināts, ka laiks ir nauda un ka par labu darbu ir jācīnās. 

Atšķirības spējā organizēt savus darbus šobrīd varu novērot arī pavisam praktiski, jo vienlaikus remontēju abas savas dzīvesvietas — Latvijā un ASV. Amerikā īsā laikā ir iespējams padarīt vairāk, bet viss arī maksā nesalīdzināmi dārgāk. Latvijā viss notiek ilgāk, piņķerīgāk, bet lētāk un bieži arī kvalitatīvāk. 

Latvija ir bagāta ar izgudrotājiem, māksliniekiem un tehniskajiem speciālistiem, bet joma, kurā noteikti atpaliekam no ASV un attīstītās pasaules, ir cilvēku vadības un darbu plānošanas un organizēšanas prasmes. Pēdējo septiņu gadu laikā šajā jomā es saskatu nenoliedzamu progresu, bet, lai sasniegtu pasaules līmeni, vēl ļoti daudz ir jādara.

Kā droši vien nopratāt no retrospektīvā ievada, šī ir mana noslēdzošā sleja šādā formātā žurnālā Ir Nauda. Ir pagājuši septiņi gadi, un gan žurnālam, gan arī man ir pienācis laiks pārmaiņām. Esmu pateicīgs par šo laiku — tas man deva ļoti daudz, un ceru, ka nelika vilties arī jums, maniem lasītājiem. Visu manu rakstu arhīvu un vēl papildus kādus 120 bloga ierakstus atradīsit Bergsblogo.com.

Kas noticis 2022. gada pavasarī

Pavasaris ASV atnāca ar masu apšaudēm, vidusposma (midterm) vēlēšanu politiskajām kaislībām (abortu aizliegšana vai atļaušana amerikāņiem ir īpaši mīļa un sena tēma), sen nepieredzētu cenu kāpumu, Īlona Maska tvitera pirkšanu un amerikāņiem piemītošo nesatricināmo pārliecību, ka viņu valsts ir pati labākā un morāli skaidrākā pasaulē. No ikdienas dzīves Covid-19 ir praktiski pazudis, lielākā daļa cilvēku sejas maskas vairs nevalkā pat lidostās un tradicionāli līdz pēdējai vietai izpārdotajās lidmašīnās. Taču tam ir arī sekas — saslimstība ar Covid-19 ASV lielajās pilsētās atkal strauji pieaug. 

Pirms kāda laika norisinājās Baltā nama korespondentu vakariņas — nacionālajos medijos plaši atspoguļots pasākums, kurā piedalās viss politiskais, žurnālistu un mediju personību krējums. Fakts, ka pazīstamais epidemiologs Ēriks Feigls-Dins (Eric Feigl-Ding) ietvītoja ar Aranet4.com veiktos CO2 mērījumus pusdienu norises vietā, mūsu pārdošanas apjomus Amazon ASV trīskāršoja uz pāris nedēļām, kas uzskatāmi demonstrē influenceru spēku — epidemiologam ir vairāk nekā 700 tūkstoši sekotāju tviterī. Pēc vakariņām Covid-19 «noķēra» gan valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan vēl bariņš prominenču, ko arī ļoti precīzi paredzēja mūsu Aranet mērījums. Tātad laime nelaimē — slimība uzņem apgriezienus, un līdz ar tiem aug arī Aranet4 B2C pārdošanas apjomi. 

Tā kā Covid-19 «it kā izbeidzies», šopavasar piedalījāmies izstāžu un konferenču maratonā — nepārspīlēšu, teikdams, ka aprīlī un maijā apmeklējām kādu duci dažādu smalku pasākumu. Viena no SAF Tehnika svarīgākajām ASV izstādēm ir NAB Show, kas katru pavasari notiek Lasvegasā un ir veltīta televīzijas tehnoloģijām. Man patīk piedalīties izstādēs, kur vismaz kādā nelielā nišā esam neapstrīdami tirgus līderi, jo mūsu Studio to Transmitter Links izmanto kādi 80% no ASV televīziju ziņu studijām. 

Izstāde bija samērā labi apmeklēta — salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku apmeklētāju bija par kādiem 25% mazāk, tomēr visus svarīgākos klientus satikām. Uzkrītoši mazāk bija apmeklētāju no ārzemēm — starptautiskie ceļojumi ir kļuvuši dārgi un arī riskanti, jo iespēja noķert vīrusu nozīmē dārgu karantīnu, pārceltus reisus un zaudētu laiku. No mūsu stenda sešiem darbiniekiem trijiem dažas dienas pēc izstādes konstatēja Covid-19, bet trīs (ieskaitot mani) nesaslima. Dalība masu pasākumos joprojām ir pielīdzināma loterijai.

Vēl interesanta pieredze bija aprīļa sākumā Losandželosā notikusī latviešu uzņēmēju tīklošanās konference Spotlight Latvia. Pasākumu organizēja Latvian-American Chamber of Commerce, atbalstīja Ārlietu ministrija, LIAA, Rīgas dome, Red Jackets, ALA un AmCham — tātad visas organizācijas, kurām šādu pasākumu arī pienāktos atbalstīt. Prominentākie un iedvesmojošākie konferences runātāji bija Laila Robins, slavena latviešu izcelsmes ASV aktrise, un Lolita Ritmanis, atzīta un apbalvota komponiste, kura cita starpā ir komponējusi mūziku filmai Dvēseļu Putenis. Latvijas valsti šajā konferencē pārstāvēja tā laika ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, LIAA direktors Kaspars Rožkalns un citi atbildīgie darbinieki.

Lai arī konferences tēma bija veltīta «izklaidei, multimedijiem un tehnoloģijām», absolūtais dalībnieku vairākums no Latvijas puses bija tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Atliek secināt — lai kāda būtu Spotlight Latvia deklarētā tēma, tieši tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir ambīcijas, un vēlme iekarot jaunus tirgus ierakstīta viņu DNS. Domāju, viņiem bija interesanti gan pačupoties savā starpā, gan iegūt vienu otru jaunu biznesa kontaktu ASV. Turklāt pasākums notiek vairākas dienas, kuru laikā visi dalībnieki dzīvo vienā un tajā pašā viesnīcā, kas rada tādu kā kruīza kuģa sajūtu. To vēl vairāk pastiprināja fakts, ka konference norisinājās vēsturiskajā Losandželosas hotelī Millennium Biltmore Hotel, kurā 20. un 30. gados tika organizētas Oskaru pasniegšanas ceremonijas, par ko liecināja gaiteņos izliktās daudzās tālaika fotogrāfijas.

Daudzi dalībnieki kā vizītes mērķi minēja finansējuma piesaisti. Tomēr, kā zināms, ar naudu ir tāpat kā ar lietussargu lietainā dienā — tad, kad tev to visvairāk vajag, ar uguni nesameklēsi, bet, kad jau pietiek, būs vēl. Domāju, ka mūsu jaunuzņēmumiem šobrīd vieglāk tikt pie investoriem ir Baltijā, kur darbojas pietiekami daudzi valsts atbalstīti investīciju fondi, kuru tiešais uzdevums ir atrast un finansēt perspektīvus vietējos uzņēmumus. Ja gribi tikt pie naudas ASV, pārcelies uz šejieni un rēķinies, ka būs jāpavada gari gadi grūtā un mērķtiecīgā darbā un uzņēmumu izdosies palaist tikai tad, ja būsi ļoti labs un tev paveiksies.

Pieaugošās inflācijas dēļ arvien biežāk arī dzirdu, ka dāsnā finansējuma laiki tuvojoties beigām — fondiem vairs nebūšot pieejas lētai naudai, tāpēc jaunajiem uzņēmējiem tiek ieteikts pastiprināti studēt boot strapping filozofiju un gatavoties tam, ka nauda no ārpuses nenāks, nāksies mācīties attīstīt biznesu no pašu nopelnītā. 

Kā lai šādos neskaidros apstākļos necitē slavenā padomju laika romāna Maskava—Gailīši autoru Venediktu Jerofejevu: «Visam pasaulē jānotiek lēnām un nepareizi, lai cilvēks nekļūtu lepns, lai cilvēks būtu skumjš un apjucis.»

Kā palīdzēt Ukrainai?

Foto Krišjānis Radziņš

2022. gada 24. februārī notika tas, kam reti kurš ticēja Eiropā, bet par ko ASV brīdināja jau pagājušā gada beigās, — Krievija iebruka Ukrainā. Vēl janvārī Amerikas draugi un kaimiņi bažījās par mūsu plāniem apciemot Latviju — vai tas ir droši, viņi jautāja, Eiropā drīz sākšoties karš, bet mēs atmetām ar roku un teicām, ka Putina ieroču žvadzināšana nav ņemama nopietni.

Šajā rakstā mēģināšu pastāstīt, ko, sākoties karam, darīja un dara SAF Tehnika. Protams, es nepretendēju uz to, ka mūsu rīcība ir pareiza un optimāla, vienkārši šobrīd rīkojamies pēc savas labākās saprašanas un sirdsapziņas.

Ziedojam paši un aicinām to darīt savu draugus

Jau kara pirmajās dienās mēs ziedojām visai ievērojamu summu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. To darīja un turpina darīt ārkārtīgi liels skaits Latvijas uzņēmēju. Visu šo laiku saņemu daudzus e-pastus no ASV draugiem un sadarbības partneriem. Savās atbildēs cenšos pastāstīt par situāciju Latvijā un to, kā Latvijas sabiedrības lielākā daļa vērtē Krievijas agresiju, arī aicinu ziedot Ukrainas armijai un bēgļu palīdzības organizācijām. Ukrainas armijas kontus var noskaidrot Ukrainas centrālās bankas interneta vietnē Bank.gov.ua. Savukārt pārbaudītas ziedojumu vākšanas un palīdzības organizācijas Latvijā ir Ziedot.lv un Gribupalidzetbegliem.lv, nelielas summas iespējams ziedot arī ar Mobilly lietotni.

Aktīvi komunicējam ar saviem darbiniekiem

Kara pirmajās dienās mūsu uzņēmuma SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs izsūtīja vēstuli visiem darbiniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs, kurā pauda Krievijas kara nosodījumu un informēja par mūsu biznesa aktivitāšu pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas tirgos. 

Mums nācās pieņemt steidzamu lēmumu nepiedalīties jau apmaksātā un sen plānotā izstādē Maskavā, kurā grasījāmies demonstrēt savus Aranet IoT produktus siltumnīcu automatizācijai. Lai arī esam investējuši šajā tirgū diezgan daudz, tagad par tomātu audzēšanas biznesu Krievijā būs jāaizmirst uz ilgāku laiku. 

Situāciju sarežģīja arī fakts, ka mēs algojam pilna laika aģentu Krievijā, bija jautājums — ko darīt ar darba attiecībām? Pēc pārrunām pieņēmām lēmumu, ka turpināsim maksāt algu līdz vasaras vidum un tajā laikā centīsimies viņam palīdzēt pamest Krieviju — Igors cer atrast patvērumu Izraēlā. 

Viena no SAF Tehnika vērtībām — mēs esam lojāli pret savējiem. Vairākiem mūsu darbiniekiem ir ģimenes Ukrainā — uzņēmums viņiem palīdz organizēt ģimenes locekļu evakuāciju uz Latviju, gan morāli, gan arī materiāli. Pēdējā laikā man bijušas vairākas darba intervijas ar ukraiņiem — potenciāliem darbiniekiem. Intervējot Marinu no Kijivas, sajūta bija, maigi sakot, sirreāla. Cilvēkam pavisam nesen bija labi apmaksāts darbs augsto tehnoloģiju uzņēmumā Kijivā, bet tagad viņa aizkļuvusi līdz Minsterei, kuri kopā ar vēl deviņiem bēgļiem dzīvo pie paziņu paziņām. Laimīga, ka palikusi dzīva, un jau aktīvi meklē darbu.

Saīsinām piegāžu ķēdes

SAF Tehnika ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, un lielākā daļa mūsu komponenšu tiek iegādātas Rietumu tirgos, tomēr ir arī materiāli, kuri ceļo uz mūsu Rīgas rūpnīcu pa dzelzceļu no Ķīnas. Skaidrs, ka tagad preču sauszemes kustība caur Krievijas teritoriju būs vai nu apgrūtināta, vai pilnībā apturēta. Jau sākoties pandēmijai, transporta izmaksas auga vairākkārtīgi, un arī pasūtījumu izpildes termiņi kļuva daudz grūtāk prognozējami. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu turpmāk maksimāli visu ražošanai nepieciešamo iegādāties Baltijā vai tuvākajās Eiropas valstīs. 

Pašreizējās sankcijas pilnībā aptur augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, šajā situācijā gan uzņēmumu līmenī, gan arī iesaistot Latvijas valdību, ir būtiski parūpēties, lai sankcijas neapgrūtinātu ražošanas iekārtu un pusvadītāju pieejamību Latvijā. Tā ir būtiski pasliktinājusies jau kopš pandēmijas sākuma, bet karš un pāreja uz «zaļo» enerģētiku situāciju ar mikroshēmu pieejamību vēl vairāk pasliktinās. 

Kara pirmajās dienās Latvijā pārstāja darboties piekļuve mūsu ASV bankas internetbankai. Steidzāmi sasauktā sapulcē noskaidrojām, ka banka drošības pēc noslēgusi piekļuvi gan no Krievijas, gan arī visu Krievijas robežvalstu IP adresēm. «Mēs to darām jūsu pašu drošības interesēs,» mierinoši bubināja Bruno, mūsu bankas menedžeris. Laime, ka parasts VPN tunelis situāciju pagaidām atrisināja, bet notiekošais liek domāt par to, cik gan virtuāli un gaisīgi ir tie cipariņi pārskatos, kurus mēs saucam par savu kontu izrakstiem.

Veicinām enerģētisko neatkarību

Esmu pārliecināts, ka daudziem uzņēmējiem, redzot siltuma un elektrības rēķinus, atkaras žoklis. SAF Tehnika rūpnīca un biroju telpas šobrīd tiek apkurinātas, izmantojot dabasgāzi. Taču esam pieņēmuši lēmumu darīt visu, lai nākamajā apkures sezonā mēs vairs nebūtu atkarīgi no dabasgāzes — centīsimies iegādāties un uzstādīt šķeldas katlumāju. Domāju, ka visiem gan valstiskā, gan privātā līmenī jādara viss, lai vairotu neatkarību no Krievijas izejvielām un būtu gatavi funkcionēt arī pilnīgas Krievijas enerģētiskās blokādes apstākļos.

Noslēgumā

Šis ir tikai cīņas pats sākums, neviens nezina, kā tā beigsies — vai Krievija kļūs par Ziemeļkorejas tipa valsti, un mums būs jādzīvo, robežojoties ar šādu kaimiņu garus gadu desmitus, vai arī Putina režīmu gaida straujš sabrukums un Krieviju režīma maiņa. Tomēr skaidrs, ka arī Ukrainas dēļ mums jābruņojas ar pacietību un jāgatavojas maratonam. Labākais, ko varam darīt, ir stiprināt savu uzņēmumu konkurētspēju un gatavoties garai un grūtai ziemai.

Par latviešu biznesu ASV 2021. gadā

Kas gan varētu būt vienkāršāk — nodomāju, saņemot lūgumu no žurnāla “IR Nauda” redakcijas uzrakstīt apkopojumu par to, kā Latvijas uzņēmumiem ir veicies ASV tirgū 2021. gadā. Sākot tapināt šo rakstu darbu, sapratu, ka uzdevums nemaz nav tik vienkāršs, jo atbildes varētu rast vai nu anekdotiskā veidā, pārstāstot personīgus vai man pazīstamu uzņēmēju pieredzes stāstus, vai arī mēģināt analizēt situāciju no birokrātiski statistiskām pozīcijām. Turklāt tas viss jāietilpina rakstam atvēlētajā pieticīgajā apjomā.

Jāsaka, 2021. gads manā prātā kaut kādā ziņā atgādina mežonīgos deviņdesmitos — lai arī bandīti tagad apkārt nesiro un arī ar tiesiskumu situācija ir daudz labāka, tomēr biznesam nākas operēt ļoti lielas neskaidrības apstākļos. Ir kļuvis daudz grūtāk kaut ko plānot un prātīgi analizēt, jo situācija mainās ļoti strauji. Piemēram, transporta un energoresursu izmaksas gada laikā pieaugušas vairāk nekā trīs reizes, dažādas elektronikas komponentes vai nu vispār nav nopērkamas, vai maksā desmitiem reižu vairāk, nekā tikai pirms gada. Šādos apstākļos priekšrocības ir «oportūnistiem» — uzņēmumiem, kuri spēj ātri pieņemt lēmumus, uzņemties risku, un arī tādiem, kuriem ir brīvi resursi iesaistīties dažādās avantūrās.

Runājot par galvenajām tendencēm ASV tirgū, uzsvēršu dažas, kuras, manuprāt liek uz biznesa iespējām raudzīties pozitīvi.

 

E-komercijas paātrināta attīstība

Covid—19 ir izraisījis vēl straujāku e-komercijas attīstību, kas paver iespējas uzņēmumiem ar inovatīviem produktiem un biznesa modeļiem. Šobrīd ASV ir ļoti akūts darbaspēka trūkums — daudzi veikali un restorāni tāpēc ir spiesti saīsināt darba laiku vai vispār pārtraukt darbību, taču šī tendence paver plašas iespējas e-komercijas un citiem automatizācijas un attālināta darba risinājumu piegādātājiem. No Latvijas e-komercijas uzņēmumiem pamanāmi ASV bija «on-demand» jeb pēc pieprasījuma gatavoto produktu piegādātāji Printful un Printify. Turklāt novatorisms šo uzņēmumu biznesā parādījās ne tik daudz produktu klāstā, cik asprātīgajā biznesa modelī, izveidojot platformas, kuras ļauj apkalpot tūkstošiem nišas zīmolu.

 

Ķīnas produktu aizvietošana, īpaši telekomunikāciju nozarē

Fakts, ka Ķīnas telekomunikāciju iekārtu ražotāji būtībā ir izslēgti no ASV un Kanādas tirgus, nāk par labu arī nelieliem ražotājiem no Eiropas Savienības. Latvijas lielākie telekomunikāciju produktu eksportētāji uz ASV ir MikroTik un SAF Tehnika, bet domāju, ka arī Latvijas stikla šķiedras ražotājiem, piemēram, Valmieras stikla šķiedrai un Light Guide, šī tendence nāk par labu. Manuprāt, tuvākajos gados, attīstoties 5G tīkliem, Latvijas telekomunikāciju iekārtu un materiālu ražotājiem būs daudz attīstības iespējas ASV tirgū.

 

Celtniecības bums

Līdzīgi kā citur pasaulē, ASV šobrīd ir vērojams nekustamā īpašuma un celtniecības bums. Tuvākajos gados tas tikai pieaugs, jo 2021. gadā ASV Kongress pieņēma tā saucamo Build Back Better Act, kas paredz 3,5 triljonu ASV dolāru investīcijas publiskajā infrastruktūrā un komunikācijās. Šī nauda jau šobrīd parādās tirgū un izraisa augošu materiālu un pakalpojumu pieprasījumu.

 

Labs gads

Ņemot vērā augstāk minētos faktus, vairumam Latvijas uzņēmumu, kuri darbojas ASV tirgū, 2021. gadā ir klājies ļoti labi. Piemēram, SAF Tehnika bizness 2021. gadā ASV pieauga par vairāk nekā 50%, Valmieras stikla šķiedra informēja, ka viņu apgrozījums ASV ir audzis par 35%. Domāju, līdzīgi ir gājis vairumam Latvijas eksportētāju uz ASV.

Pērn Latvijas Eksportētāju asociācija Red Jackets izveidoja un publiskoja interneta vietni Eksportabarometrs.lv. Tajā cita starpā iespējams iegūt skaitlisku informāciju par Latvijas eksportu uz dažādām valstīm un eksportēto produktu kategorijām. Iepriecina fakts, ka Latvijas preču eksports uz ASV 2021. gadā bija aptuveni 281 miljoni eiro, kopš 2010. gada tad vidēji aug par 10—20% gadā.

Arī jaunuzņēmumiem un inovatīvajiem tehnoloģiju uzņēmumiem 2021. gads ir bijis veiksmīgs. Sonarworks, Printful, Printify un UAV Factory ir saņēmuši ievērojamas investīcijas no ASV, bet darbību aiz okeāna uzsākuši vai paplašinājuši tādi latviešu jaunuzņēmumi kā Supliful, Giraffe360, CastPrint un Exonicus.

Arī Latvijas eksportētāju asociācija sadarbībā ar Latvian-American Chamber of Commerce ir aktīvi rosījušies, organizējot tīklošanās vebinārus Mini-Spotlight Latvia, kuri ļauj Latvijas uzņēmumiem ar minimālām izmaksām nodibināt kontaktus un atrast potenciālus sadarbības partnerus ASV tirgus iekarošanā.

Pēc divu gadu pārtraukuma, Latvian-American Chamber of Commerce 2022. gada 1. aprīlī Losandželosā rīkos klātienes Spotlight Latvia konferenci, kas būs veltīta filmu, multimediju un spēļu nozarēm. Latvijas uzņēmumu dalību tajā atbalsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra — tā ir laba iespēja par saprātīgām izmaksām apošņāt Holivudas pavasarīgo gaisu.

Par demokrātiju, zāli un klinšu kalniem

Kopš 2015. gada es dzīvoju ASV Klinšu kalnu Kolorādo štata galvaspilsētā Denverā. Štats ir slavens ar steikiem, kukurūzu, seriālu Dienvidparks, pasaulē labākajiem slēpošanas kūrortiem un to, ka 2012. gadā tas kļuva par pirmo štatu ASV, kurā tika legalizēta marihuāna. Tādēļ sarunās ar draugiem un ciemiņiem bieži nākas atbildēt uz jautājumu: «Kā jums Denverā ar «zāli»?» Pieņemu, ka šis jautājums ir interesants arī Ir Nauda lasītājiem, tādēļ nododu jūsu vērtējumam šo mazo stāstiņu.

2012. gadā Kolorādo pavalsts legalizēja tās sauktās recreational marijuana jeb «atpūtas marihuānas» audzēšanu, pārstrādi, pārdošanu un lietošanu. Referendumā, kurā Kolorādo vēlētājiem tika piedāvāts balsot par grozījumiem štata konstitūcijā jeb Amendment 64, 55% vēlētāju balsoja par, 45% bija pret. Līdzīgi grozījumi tika virzīti jau 2006. gadā, taču toreiz vēlētāji tos noraidīja. Starp citu, Kolorādo tā laika gubernators Džons Hikenlūpers (John Hickenlooper) ir prominents legalizācijas atbalstītājs un šobrīd pārstāv štatu ASV Senātā, tātad «zāle» viņa politiskajai karjerai, visticamāk, ir nākusi par labu. 

Kopš Kolorādo legalizēja «atpūtas marihuānu», vēl 17 ASV pavalstis ir pieņēmušas līdzīgus likumus. Lielākās no tām ir Kalifornija, Ilinoisa un Ņujorkas pavalsts. Bet medicīniskiem nolūkiem marihuānu atļauts audzēt un iegādāties pavisam 36 ASV štatos, un, viticamāk, tuvākajā laikā «zāle» tiks legalizēta arī federālā līmenī. Lielākās Amerikas kontinenta valstis, kurās marihuāna ir legāla nacionālā līmenī, ir Kanāda, Meksika un Kolumbija.

Kā marihuānas legalizācija ir ietekmējusi mūsu štata dzīvi? Samērā vispusīgu informāciju par to var iegūt, izlasot 188 lappuses garo Kolorādo Division of Criminal Justice sagatavoto ziņojumu Impacts of Marijuana Legalization in Colorado (Marihuānas legalizācijas ietekme Kolorādo — no angļu val.). Cita starpā varam izlasīt, ka 2020. gada vasarā štatā oficiāli bija reģistrēti 2709 ar marihuānu saistīti uzņēmumi un nodokļu ieņēmumi no šīs nozares sasniedza 387 miljonus ASV dolāru, no kuriem gandrīz trešā daļa tika ieguldīta skolu attīstības fondā. Nepārsteidz, ka policijai darba bijis mazāk — ar marihuānu saistītie aresti no 2012. līdz 2019. gadam samazinājās par 68% (2019. gadā tika veikti 4290 aresti). 

Marihuānas ietekme uz cilvēku veselību gan nav tik viegli izvērtējama — no vienas puses, tiek ziņots par «zāles» labvēlīgo un ārstējošo ietekmi; no otras puses, ir arī ziņojumi par pašnāvību un psihisko saslimšanu pieaugumu. Daudzo skaitļu un faktu gūzmā ir grūti nonākt pie neapstrīdamiem secinājumiem, tādēļ, ja gribat jautājumu pētīt padziļināti, minētais ziņojums ir viegli atrodams internetā.

Pandēmijai sākoties, uz gadu biju pārcēlies uz Latviju un Denverā atgriezos tikai 2021. gada augustā. Šī gada laikā marihuānas jomā notikušas dažas pamanāmas pārmaiņas. Pirmkārt, bodes ir sākušas pieņemt karšu maksājumus. Pirms tam samaksāt varēja tikai skaidrā naudā, jo ASV federālās likumdošanas dēļ bankas nedrīkstēja apkalpot marihuānas biznesus. Otrkārt, tagad «zāli» cilvēki var pasūtīt arī internetā ar piegādi uz mājām. Atvērti arī dažādi marihuānas bāri un «laundži», lai gan pirms pandēmijas to lietot drīkstēja tikai privātās telpās. Turklāt lielākajā daļā īres namu ir kategoriski aizliegts lietot marihuānu, tādēļ pēdējos gados arvien populārāki ir dažādi ēdami un dzerami «marihuānas izstrādājumi» — konfektes, cepumi un limonādes.

No uzņēmējdarbības viedokļa marihuāna atgādina Bitcoin biznesu — pilns ar dažādiem avantūristiem un krāpniekiem. Piemēram, kāds man pazīstams finansists Denverā pirms pandēmijas daudz darbojās ar marihuānas firmām. Bet, satikts tagad, stāsta bēdu stāstu, ka viņa klients, marihuānas uzņēmuma īpašnieks, no kādas večiņas paņēmis kā ieguldījumu gandrīz miljonu dolāru un aizlaidies ar visu naudu tālēs zilajās. Paliekot parādā arī manam paziņam. Šādi gadījumi ir visai izplatīti, tādēļ, domājot par investēšanu, partneru izvēlē ir jābūt modram.

Marihuānas bizness ir arī izteikti high-tech. Noteikumi paredz, ka ražotājiem ir jānodrošina pilna izsekojamība no stāda līdz produktam veikalā. Tādēļ audzētavas ir pilnas ar sensoriem — katram stādam ir sava elektroniska aproce, bet visu izsekojamību nodrošina vismodernākie IT risinājumi.

Bet industrijas Meka ir MJBizCon izstāde, kura pēc pandēmijas pārtraukuma atkal klātienē notika 2021. gada oktobrī Lasvegasā. Apskatnieki ziņo, ka izstāde pagājusi optimistiskā gaisotnē — ASV marihuānas nozare esot ceļā uz to, lai 2025. gadā pārsniegtu 50 miljardu ASV dolāru apgrozījumu gadā, kas, salīdzinājumam, ir vairāk nekā ikgadējie craft beer jeb amatalus nozares ieņēmumi. Bet izstādes «darba uniforma» esot bijusi Levis 501 džinsi, rūtains kovboju krekls, apvienots ar uzvalka žaketi. Šādā veidā marihuānas uzņēmēji signalizējot par savu piederību industrijai un arī sniedzot norādi uz senajiem zelta meklēšanas laikiem.

Tikmēr Denveru katru vakaru ietver specifiskas smaržas mākonis, ko, braucot cauri pilsētai, nav iespējams nesajust. Pat viena no vecajām baznīcām ir izdaiļota ar psihedēliska izskata mākslas darbiem un nosaukta par The International Church of Cannabis (Internacionālā marihuānas baznīca — no angļu val.). Tur regulāri notiekot krāšņas, psihedēliskas ceremonijas, bet šīs ticības sekotāji tiek dēvēti par elevationistiem. Laipni lūgti Denverā — The Mile High City.

Par zīmoliem un saldējumu

Rakstu šo tekstu un mielojos ar Ben & Jerry’s ķiršu un šokolādes gabaliņu saldējumu, bet ledusskapī man stāv arī Häagen-Dazs karameļu saldējums. Ar to un citiem kārumiem, it īpaši dzīvojot ASV, gan jābūt ļoti piesardzīgam. Pēc pirmā šeit nodzīvotā gada mans svars pieauga par kādiem 15 kilogramiem, un tikai tagad es esmu iemācījies ēst gausīgi un saglabāt kaut cik pieņemamu fizisko formu.

Ilgus gadus mans mīļākais saldējums ir bijis Häagen-Dazs, un es, tāpat kā vairums amerikāņu, biju pārliecināts par tā augstdzimušo Eiropas izcelsmi. Tikai nesen uzzināju, ka no Eiropas šajā saldējumā nav ne smakas — tas ir dzimis un audzis skarbajā Ņujorkas piepilsētā Bronksā. Mana iemīļotā raidieraksta Business Wars nesenā sērijā bija sīki un smalki izstāstīta abu lielāko ASV saldējuma zīmolu vēsture un asiņainā cīņa par tirgu. Turklāt, manuprāt, ļoti labi parādīta arī reklāmas un sociālā mārketinga nozīme šo zīmolu attīstībā. 

ASV gandrīz visi populārākie zīmoli par kaut ko iestājas. Ben & Jerry’s izcēlās ar dažādu progresīvu politisku cīniņu atbalstu. Bet savas darbības pirmsākumos postulēja, ka šajā uzņēmumā pat vislielākā alga varēs būt tikai četras reizes lielāka nekā vismazāk atalgotajam uzņēmuma darbiniekam. Šo politiku gan gadu gaitā nācās paslaucīt zem tepiķa, jo ar tik trūcīgu algu kļuva neiespējami iesaistīt «topa talantus». Häagen-Dazs savukārt iestājās par bitēm un to labklājību, jo bez bitēm, kā zināms, iznīkst visi augi, kuriem ir nepieciešama apputeksnēšana. 

Ja pasaulē nebūtu zīmolu, iepirkšanās veikalos vai internetā būtu ļoti mokoša, gandrīz vai pilnīgi neiespējama. Kā gan es zinātu, kurā veikalā vispār iet un kādas preces izvēlēties? Kā es nopirktu vienu vai otru automašīnu, ja man nebūtu pastāstīts, ka Īlons Masks ir ļoti progresīvs un nākotni redzošs čalis, kurš cilvēci aizvedīs uz citām planētām un varbūt arī ar elektroauto izglābs Zemi no piesārņojuma un globālās sasilšanas? Visu to zinot, man nav īpaši ilgi jādomā, izvēloties savu nākamo auto, kuru atbilstoši laika garam nopirku ar dažiem klikšķiem internetā.

ASV ir reklāmu zeme. Šeit televīzija pārraida apmēram piecreiz vairāk reklāmu, nekā esmu redzējis jebkurā citā valstī. Visvairāk reklamē neveselīgu (un arī ļoti veselīgu) pārtiku, alkoholu, mobilo sakaru operatorus, apdrošināšanu un medikamentus, ieskaitot antidepresantus un pretvēža zāles. 

Protams, arī ASV reklāmas industrija piedzīvo pamatīgas pārmaiņas — cilvēki mazāk patērē tradicionālos medijus, bet vairāk laika pavada sociālajos tīklos. Tāpat kā Latvijā, arī šeit drukātajai presei ir grūti laiki — aizvien mazāk cilvēku to abonē un lasa, līdz ar to arī zīmolu attīstītājiem ir jādomā, kādas stratēģijas izvēlēties, lai nodrošinātu attīstību. Senāk mārketinga aģentūras tirgoja raidlaiku televīzijā vai reklāmas laukumus avīzēs, taču tagad viņiem pavērušās plašas un ienesīgas iespējas pārdot influenceru pakalpojumus. Piemēram, Lionels Mesi par vienu ierakstu sociālajos tīklos var paprasīt pusmiljonu vai pat vairāk dolāru, bet no Latvijas zīmoliem ASV visvairāk iecienītie ir Stoli degvīns un Kristaps Porziņģis. 

Aizvien vairāk reklāmas naudas tiek tērēts lielajās interneta kompānijās Google un Facebook. Kā sēnes pēc lietus ir saaugušas dažādas «digitālās» reklāmas aģentūras, «līdu» ģenerēšanas eksperti un mājaslapu meklēšanas algoritmu optimizācijas speciālisti. Izvēļu pārbagātība vienlaikus ir gan iespēja, gan lāsts. Sociālie tīkli, protams, ļauj arī mazpazīstamiem zīmoliem aiziet «virāli», viņu vēstījumam ļoti strauji gūstot milzīgu popularitāti. Tomēr šie panākumi nereti vairāk līdzinās uzvarai loterijā nekā rūpīgi izplānotas un īstenotas mārketinga stratēģijas rezultātam. 

Kaut ko līdzīgu piedzīvoja arī šo rindu autors, tirgojot ASV un citās valstīs SAF Tehnika ražotos Aranet gaisa kvalitātes sensorus. Negaidīta parādīšanās telekanāla CNN prime segmentā nodrošināja arī slavu sociālajos tīklos, visai eksplozīvu pieprasījuma pieaugumu un apgrozījuma kāpumu. Bet kaut ko tādu atkārtot bez milzu reklāmas budžeta būtu mazticami. 

Protams, zīmola attīstībā vislielākā loma ir pacietībai un konsekvencei — ja vēlies, lai tevi ņem nopietni, regulāri piedalies pareizajās izstādēs, stāsti par savu produktu nozares interneta izdevumos un izvēlies īstos influencerus. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tieši «ietekmētāju» atklāšana un veicināšana ir viena no mūsdienu mārketinga aģentūru veiksmes formulām.

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

State Farm un mežonīgās kalnu sēnes

Kopš pagājušā ieraksta pagājusi vien nieka nedēļa, bet jauni iespaidi gāžas pāri tik spēcīgā straumē, ka jāpieraksta, lai būtu kur aizķerties. Jau rakstīju, ka farmers markets un visādi āra pasākumi parkos ir šī laika raksturīgā iezīme Denverā. Tā pagājušās nedēļas nogalē aizklīdām uz netālo tirdziņu, kurš darbojās visu dienu un vēl līdz kādiem astoņiem vai deviņiem vakarā. Uzmanību piesaistīja divi puiši, kuri tirgojās ar uzmanību piesaistošām sēnēm. Nē, tās nebija īpašās sēnes, par kurām daudz zināja stāstīt Dons Huans Karlosa Kastaņedas grāmatās, lai arī puiši izskatījās pēc tādiem, kuri varētu kaut ko zināt arī par tām. Bet mūsu saruna ievirzījās par pārdošanā izliktajām dažādu krāsu austersēnēm. Mazliet papētot, atklājas, ka austersēņu audzētāji Kolorādo štatā ir saauguši kā sēnes pēc lietus. To audzēšanai tiek izmantotas “vertical farming” tehnoloģijas. Nereti audzētavas tiek būvētas, izmantojot modulārus konteinerus, kuros cita virs citas ir sakrāmētas statnes ar augiem, kuri tiek audzēti nevis zemē, bet speciālā barojošā šķidrumā.  

Par vertikālo fermu tehnoloģijām varētu runāt un rakstīt ļoti daudz, bet ne šeit tam ir īstā vieta. Piebildīšu tikai, ka šī ir sfēra, kura patreiz attīstās īpaši strauji – gan tādēļ, ka ir efektīva un nodrošina svaigu un kvalitatīvu produkciju, gan arī tādēļ, ka modernās sensoru un klimata kontroles tehnoloģijas ļauj attīstīt arvien efektīvākas pārtikas audzēšanas metodes. Esmu pārliecināts, ka, ja Īlonam Maskam reiz izdosies īstenot savu misiju un nodibināt pastāvīgu Marsa koloniju, tad ļaudis tur pārtiku iegūs tieši vertikālajās fermās. Vēl arī piebildīšu, ka mūsu Aranet sensoru produkti tiek plaši izmantoti arī siltumīcās un pārtikas tehnoloģijā, tā ka mana interese par sēņu audzētājiem bija gan gastronomiska, gan arī profesionāla.

Vaicāju, vai Kolorādo kalnos var atrast arī ēdamas sēnes. Protams, ka var, skanēja atbilde. Vērtīgākās esot baravikas, un tās varot atrast 10400 pēdu augstumā. Vēl mūsu jauniegūtie draugi pieminēja pāris vietu, kur šajā augstumā būtu ērti piebraukt un atstāt mašīnu, bet to es jums nestāstīšu, jo neviens kārtīgs latvietis ar savām sēņu vietām visai pasaulei neplātās.

“Iesakām šovakar sacept mūsu sēnes, attaisīt vīna pudeli un noskatīties Netflix filmu “Fantastic Fungi.” Šo labo padomu tajā vakarā īstenojām ar uzviju un vēl mazliet pilnveidojot. Jāsaka, ka sēnes un vīns bija garšīgs, bet filma visa iepriekšējā iespaidā likās tāda izplūdusi un pārlieku poētiska, lai arī vizuāli ārkārtīgi skaista.

Nākošajā rītā piecēlāmies agri un vēl ar pūkainu galvu devāmies aplasīt Kolorādo baravikas. Jāsaka, ka no stāvvietas līdz maģiskajam sēņu augšanas augstumam bija jārāpjas 1000 pēdas, kas ir gandrīz 300 metru vertikālā kāpuma. Mežiņš bija stāvs un akmeņains, bet, tuvojoties mērķim, celiņš  pārvērtās tikko samanāmā taciņā un brīžiem uzvēdīja zvēra smaka. Grūti bija nedomāt par kalnu lauvām, lāčiem un citiem zvēriņiem, ar kuriem vietējie mežziņi neiesaka sastapties. Visā ceļa garumā redzējām dažādas pakaltušas sēnes – priežu bekas, bērzlapes un arī dažas neredzētas un nepazīstamas sēnes. Izdevās arī atrast vienu lielu un tārpu neskartu baraviku, tā ka, droši vien, ja sēņošanai veltītu vairāk laika un pameklētu “īstās” vietas, varētu dodies uz to pašu tirdziņu un konkurēt ar vertikālo austersēņu audzētājiem, tikai ar īstu mantu.

Ceļš lejā šādā stāvumā pagāja divreiz ātrāk, bet fiziski tāpat bija diezgan izaicinošs. Kad līdz automašīnu stāvvietai atlicis pavisam nedaudz, ceļmalā pamanām smaidīgu vīru ar knišļu sakostām kājām. Laipni sveicināmies. Vai jūs esat skrējējs, pieklājīgi vaicāju. Nē, mani varētu nosaukt par Trail Marshal – jeb takas uzraugu. Tencinu par jaunapgūto vārdu, jo papildināt angļu valodas zināšanas nekad nav par skādi, un jau grasos čāpot tālāk, kad atskan jautājumi. Kur dzīvojat? Vai jūsu īpašums ir apdrošināts? Es jums tūlīt pat varētu sagatavot bezmaksas kvotu un, lūdzu – ņemiet par piemiņu vērtīgo pildspalvu ar manas kompānijas State Farm logo. – Palieciet vien labāk par takas maršalu, jo apdrošināt māju man šodien nenesas prāts. – Izdzirdot atteikumu, smaids no vīra sejas nenozūd, savukārt es nodomāju, ka tikai Amerikā, sēņojot, meža vidū, nav glābiņa no apdrošināšanas polišu tirgoņiem.

Tikmēr nepilnas nedēļas laikā pa pastu ir atceļojusi  mana atjaunotā “Drivers License” un atkal varu sajusties kā īsts un leģitīms ASV iedzīvotājs. Jo bez mazās plastikāta kartītes kabatā īsti tu šeit nekas arī neesi, katrā ziņā tā palīdz izvairīties no daudziem nevajadzīgiem jautājumiem.

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

%d bloggers like this: