Pārdomas pēc diviem ASV nodzīvotiem gadiem

Facebook ziņu lentē nereti mēdz rādīt atmiņu ierakstus “Memory from xx years ago”. Tā es 20. aprīlī ieraudzīju bildīti, pēc kuras varēja noprast, ka tajā dienā pirms diviem gadiem iebraucu Denverā. Šo blogu samērā regulāri rakstu kopš savas ierašanās ASV, tādēļ pavisam viegli ir izvilkt tā laika ierakstu un izlasīt, ar kādām domām un izjūtām es ierados iekarot Ameriku. https://bergsblogo.com/2015/08/01/ierasanas-amerika/

Divu gadu jubileju sagaidu ASV gavaspilsētā Vašingtonā, kur esmu ieradies mazliet paciemoties viņu FCC – Federal Communications Comission, kas ir milzīgi ietekmīga organizācija, atbild par sakariem, frekvencēm un tamlīdzīgām interesantām lietām. Ierodoties ASV, biju pārliecināts, ka man nekādu darīšanu ar valsts iestādēm, tenderiem un lobijiem vairs nebūs. Bet katram jau laikam ir sava karma, un tā nu es, mazu loku apmetis, tomēr attopos ASV valsts pārvaldes iestādē un stāstu par SAF lieliskajiem produktiem un neatvairāmajām iespējām, kādas tie paver ASV komunikāciju uzraudzītājiem. Un ir tik šarmanti sēdēt Vašingtonas bārā ar glītos uzvalkos tērptiem konsultantiem un šo iestāžu ierēdņiem, kuri stāsta par saviem ASV skolu un bibliotēku internetizācijas projektiem, kas finansējas no skanīgu nosaukumu federālajām programmām un nedaudz arī no Geitsa fonda naudiņas. Tā deja vu sajūta rodas tamdēļ, ka cilvēki ir ļoti līdzīgi tiem, ar kuriem šīs pašas lietas Latvijā varētu pārrunāt kafejnīcā Osiris, nu, varbūt vienīgi cipari ir par divām nullēm garāki, bet citādi Latvija nemaz tik atšķirīga no ASV nav. Varbūt vienīgi neviens no šo iestāžu darbiniekiem neļaus izmaksāt vakariņas vai uzsaukt bārā dzērienu, jo par šādām dāvanām esot jāreportē, un tad jau vienkāršāk esot samaksāt pašiem, nekā ņemties ar to ziņošanu. Un pret noteikumu ievērošanu un solījumu pildīšanu ASV attieksme ir ļoti nopietna.

Kad devos uz ASV, noruna ar SAF-u bija kalpot vismaz vienu gadu. Tagad ir pagājuši jau divi, un man paliek aizvien interesantāk. Uz jautājumu, cik ilgi plānoju palikt Amerikā, es atbildu, ka nezinu un ka tūlītēju plānu atgriezties Latvijā man nav. Ka vislabāk ir iekārtoties tā, lai varētu dzīvot abās pusēs – gan Latvijā, gan arī ASV. Tā, lai bizness un saimnieciskie sakari būtu abās valstīs.

Man patīk tā enerģija un optimisms, kas šeit valda. Cilvēki ir gatavi mēģināt, darīt, eksperimentēt un tic, ka viņiem izdosies. Arī vieglums, ar kādu var noorganizēt daudzas lietas, un preču un servisu pieejamība. ASV ir pasaulē lielākais patērētāju tirgus, un ir grūti iedomāties preci vai pakalpojumu, kuru nevarētu nopirkt.

ASV pakalpojumu kvalitāte ir augsta, un attieksme pret klientiem pretimnākoša. Atzīšos, ka visa pieejamība un ērtības izlaiž un pieradina. Arī izslavētā ASV brīvība, ka noteiktā rāmī lielākoties vari darīt, ko gribi. Šeit cilvēkus nevērtē, vari būt melns vai balts, gejs vai hinduists, tievs vai resns, tev ļaus tādam būt, un tu nejutīsies svērts vai vērtēts. Šeit nav pieņemts lūrēt pa kaimiņa logu un apspriest, ko viņš ēd vai kā izskatās.

Vienīgā bēda ir tā, ka, lai labi dzīvotu ASV, vajag daudz daudz naudas. Vairāk nekā Latvijā. Un ir daudz piemēru, kad turīgi cilvēki cenšas pārvākties uz ASV, lai uzsāktu biznesu, un dažu gadu laikā visu pakāš. Jo te viss maksā ļoti dārgi, un prasības ir augstas. Tāpēc attālums no smalkās privātmājas un auto līdz darbam auto mazgātuvē vai McDonalds nav nemaz tik tāls. Un tas kaut kā visu laiku biedē un liek skriet daudz straujāk, nekā es Latvijā spēju iedomāties, ka vispār var tā skriet.

Protams, tikai Latvijā es varu justies pa īstam mājās. Mani joprojām kaitina, kad veikalos vai restorānos kāds labu gribošs gudrinieks pārdevējs paņem no manis naudu un saka “spasibo”. Jo, lai kā man pašam liekas, ka es labi, ar plašu vārdu krājumu un pareizi runāju angliski, tomēr no akcenta atbrīvoties nav iespējams. Kaut kur iepriekš jau minēju, ka akcents šeit tiek uztverts kā kaut kas pozitīvs, kā iespēja atšķirties. Bet, protams, kompānijā ar džekiem, kuri gājuši noteiktās skolās, nekad savējais nebūsi! Vēl, runājot par lietām, kas mani ASV kaitina – tiešām nesaprotu, kā var taisīt tādu tualetes papīru, kurš rokās izjūk it kā nemaz nebūtu papīrs. Un sabiedrisko tualešu būdiņas ar tik mazām un šķirbainām sieniņām, ka no ārpuses var pavisam labi noraudzīties uz cilvēka pūliņiem iekšienē. Tiklīdz ielido jebkurā civilizētā Eiropas valstī, tā tualetes ir normālas, bet ASV tās ir šausmīgas. Mana teorija par šķirbainajām būdiņām ir, ka tā tradīcija nāk no gangsteru laikiem, kad cilvēkus mēdza tajās vietās nožmiegt. Tāpēc arī sabiedriskās vietās viņi ieviesa lielāku caurspīdību. Vēl ASV ūdens jaucēji dušās radikāli atšķiras no Eiropas jaukajiem un viegli saprotamajiem ūdens krāniem. Lai arī šeit tendence pēdējā laikā ir tāda, ka arvien vairāk parādās Eiropas stila santehnika. Tāpēc man ir cerība, ka arī augstāk aprakstītā tualešu problēma tuvākajos gados tomēr risināsies kultūras un Eiropas virzienā.

Nesen ASV ir iznākusi filma “The Founder”. Par puisi, kurš uztaisīja McDonalds korporāciju. “Kontrakti, tāpat kā sirdis, ir radīti, lai tos salauztu”, saka galvenais varonis. Iesaku noskatīties, lai vairāk saprastu ASV un to, kas dzen to dzīvīti šeit uz priekšu. Pēc šīs filmas arī doma par darbu McDonalds vairs tik traka neliekas, un pēc ilgāka pārtraukuma es notiesāju čīzīti gardu muti.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Par sistēmu un lidošanu

Gluži nemanāmi Denverā ir atnākusi vasara, viss zied un zaļo, un laukā gaisa temperatūra jau dažas dienas tuvu +30 pēc Celsija. Liekas, šīs ir pēdējās brīvdienas, kad vēl darbojas slēpošanas kūrorti, bet nav par ko skumt, jo slēpošanu tagad nomainīs velosipēdi, rāpšanās kalnos un klintīs vai vienkārši rāmas pastaigas burunduku un murkšķu sabiedrībā.

Slēpošanas sezonas noslēgumu šajās Lieldienu brīvdienās baudām kalnu miestiņā Steamboat Springs. Vispār cilvēki Latvijā daudz zaudē, ka reti atbrauc līdz Rocky Mountains – šejienes ainavas, slēpošanas iespējas, karstie avoti un visādi citādi brīnumi nudien ir apskates un izbaudīšanas vērti.

Cilvēki ASV ir vismaz 10x reliģiozāki par Latvijas iedzīvotājiem. Atšķirībā no Latvijas, šeit lielākā daļa cilvēku apmeklē baznīcas un iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs. Tajā pat laikā ASV darba diena ir gan Lielā piektdiena, gan arī Otrās Lieldienas. Interesanti, vai Lieldienu brīvdienu daudzums latviešus vairāk mudina pievērsties dievišķām meditācijām, vai arī vienkārši liecina par vēlmi vairāk atpūsties? Toties olas gan amerikāņi īsti krāsot neprot – izmanto ķīmiskās krāsas vai sapērk Target kaut kādas Lieldienu rotājumu butaforijas. Mēs šajās Lieldienās uzvedamies kā kārtīgi latvieši – iedevām visam kantorim piektdienu brīvu, un arī olas krāsosim kā pieklājas – ar sīpolmizām. Varbūt, ka kaut kas no mūsu Lieldienu svinēšanas kultūras pielips arī jeņķiem.

Šīs nedēļas ASV visvairāk apspriestais un medijos tiražētais notikums bija United pasažiera izmešana no pārpildītas lidmašīnas. ASV es lidoju bieži, parasti vairākas reizes mēnesī. Atšķirībā no Eiropas, lidmašīnas te vienmēr ir pilnas un bieži pasažieriem tiek piedāvāta nauda, lai tie piekristu lidot kādā vēlākā reisā. Tas tamdēļ, ka aviokompānijas drīkst pārdot vairāk biļešu nekā ir vietas reisā. Jo parasti vienmēr noteikts skaits pasažieru nokavē vai kādu citu iemeslu dēļ neaizlido. Šajā neveiksmīgajā reizē trīs pasažieri piekrita nelidot, bet ceturto vairs atrast nevarēja. Un tad United ir procedūra – vai nu loterija vai zīlēšana kafijas biezumos nosaka, kurš paliks. Bet izvēlētais vīriņš no lidmašīnas izkāpt nepiekrita, un atsauktie trīs drošībnieki viņu izdabūja laukā, tikai izsitot pāris zobus un aiz rokām un kājām izvelkot no lidmašīnas salona. Mūsdienās, protams, visiem kabatā ir telefoni, kas spēj labā kvalitātē filmēt un ierakstīt skaņu. Tā nu atbaidošā eksekūcija ir aplidojusi visu pasauli, bet United uzņēmuma vērtība pēc šī atgadījuma nogāzusies par nieka 500 miljoniem dolāru. United ir viena no lielākajām ASV aviokompānijām, un visumā tās reputācija ir draņķīga. Var jau spriedelēt par to, ka lidošana ir stresains bizness, un kādiem viņu darbiniekiem bija obligāti jānokļūst tajā lidostā, tāpēc varēja to pasažieri kopējā labuma vārdā izsēdināt. Bet mierīgs risinājums jau arī būtu pavisam vienkāršs. Neskopoties, bet solīt kompensēt tādā apmērā, lai atrastos kāds brīvprātīgais. Delta, konkurējošā aviokompānija, nekavējoties paziņoja, ka šādās situācijās viņi maksāšot līdz 10 000 dolāru kompensācijas. Par šādu summu, esmu drošs, atradīsies pietiekami daudzi nesteidzīgi ceļotāji, kuri pat priecāsies par iespēju labi nopelnīt!

Šis neveiksmīgais lidošanas atgadījums man atgādināja nesenu sarunu ar kādu ASV imigrācijas juristi. Latvieti no Krāslavas, starp citu. Saruna bija par tēmu, ka Amerikā, lai kaut ko panāktu un tiktu uz priekšu, ir jāzina sistēma. Jo, lai arī cik laipni un draudzīgi dažādo dienestu un banku darbinieki tev liktos, īstenībā viņi ir sistēmas un burta kalpi. Ja tu zini kā šī sistēma darbojas, savu panāksi, bet ja nezini, tad var arī gadīties kā tam amerikāņu – vjetnamiešu ārstam, kuru aiz kājām un rokām izvilka no lidmašīnas un vēl izsita pāris zobus.

Dzīve ASV ir pietiekami līdzīga tam, kā tā ir attēlota amerikāņu filmās. Tas ir, ja procedūra paredzēs, ka tevi jāizmet no lidmašīnas, vai jāiešauj tev mugurā, tad tas visticamāk arī apzinīgi tiks izpildīts. Un visi smaidi, small talk un citādi draudzīgais klientu serviss darbojas tikai tad, ja birka uz pieres saka, ka serviss tev pienākas.

Protams, nevar arī izslēgt, ka apbižotais dakteris zina sistēmu vēl labāk un tagad kārtīgi iztiesās no United savus miljonus sāpju naudas, ko šejienes tiesas, nereti par biedinājumu citām korporācijām, arī piespriež. No vēl citas puses raugoties, vienīgais veids, kā muļķīgu vai netaisnīgu sistēmu mainīt, ir dumpoties un sacelties pret to. Tāpēc manas simpātijas pieder šādiem ļaudīm.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Steamboat Springs kalnā ir pienācis sezonas noslēgums.2017-04-15 11.58.17

Par nodokļiem un zoodārzu

Šī nedēļa man lika pastiprināti domāt par nodokļiem un to nomaksas neizbēgamību. Tas tādēļ, ka šogad 18. aprīlis ASV ir “Tax day” jeb termiņš 2016. gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai IRS – viņu VID analogā. Būdams nedaudz izklaidīgs, biju piemirsis, ka grāmatvedis Džefs lūdza visus deklarācijas sagatavošanai nepieciešamos datus iesniegt vismaz mēnesi pirms šī termiņa. Tad nu vesela diena aizgāja, pētot bankas izrakstus un vācot kopā visus nepieciešamos papīrus. Ja cilvēks ASV pārtiek tikai no viena darba devēja algas, tad nekas īpaši sarežģīts tur nav, jo visus nodokļus, tāpat kā Latvijā, parasti samaksā darba devējs. Bet, ja ienākumi ir dažādās valstīs, dividenžu un kapitāla pieauguma formā, tad, protams, normāls cilvēks to deklarāciju vairs aizpildīt nespēj. Realitāte ir tāda, ka gandrīz ikviens savu deklarāciju dod taisīt grāmatvedim, un, pilnīgi iespējams, sistēmas sarežģītība ir grāmatvežu lobija cītīga darba rezultāts, jo citādi nesaprotu, kādēļ gan nodokļu dienesti nespēj izdomāt vienkāršu tabulu, kurā cilvēks ierakstītu savus gada ienākumus, sagrupētu pa kategorijām un iesniegtu. Tā vietā tiek radītas anketas, kuras lasot, var smadzenes izmežģīt, un tikai viedais nodokļu eksperts spēj tās pareizi aizpildīt.

Kad devos uz ASV, man bija priekšstats, ka nodokļi šeit ir mazi, piemēram, no 40 000 dolāru gada algas nodokļos tiek samaksāti ap 25%, par visiem nodokļu veidiem kopā. Bet, pētot sistēmu dziļāk, tā vairs nešķiet. Lai arī liberāļi apgalvo, ka ienākumu nevienlīdzība arvien pieaug, nodokļu sistēma ASV ir izteikti progresīva, un cilvēkiem ar augstiem ienākumiem nodokļi pārsniedz jau 40% no ienākumiem. Ja Latvijā dividendes tiek apliktas tikai ar 10% no to summas, tad ASV dividendes apliekas ar tikpat lieliem nodokļiem kā alga, un maksimālajā apjomā ir tie paši 40%. ASV politiķi par lielu problēmu uzskata arī ļoti augsto uzņēmumu ienākumu nodokli, kas var sasniegt pat 35%. Tas daudzām ASV kompānijām rada motivāciju savu reģistrācijas vietu pārcelt uz zemāku nodokļu valstīm, piemēram, Īriju vai Šveici. Esmu arī dzirdējis, ka Ungārija no nodokļu režīma viedokļa esot laba vieta, kur turēt firmu. Diemžēl neesmu dzirdējis šādā kontekstā pieminam Latviju, liekas, ka mūsu noteiktas specializācijas bankām un juristiem vēl ir kur augt un attīstīties.

Piebildīšu, ka ASV, tāpat kā Latvijā, tiek iekasēts nekustamā īpašuma nodoklis un tā lielumu nosaka vietējās pašvaldības. Nodoklis tiek maksāts no īpašuma “tirgus vērtības”, ko nosaka speciāli vērtētāji. Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 0,7-3,6% gadā. Un jebkurš Latvijas iedzīvotājs būtu šokā par summām, kas jāmaksā par veselības apdrošināšanu – 500-1000 dolāri mēnesī, automašīnas nodokli – ap 500 dolāriem gadā. Automašīnas apdrošināšana, kas ir obligāta, ir ap 800 dolāri gadā.

Līdzīgi kā pašlaik Latvijā, arī ASV tiek runāts par visaptverošu nodokļu reformu, sistēmas sakārtošanu un vienkāršošanu. Šis patiesībā bija viens no galvenajiem Trampa priekšvēlēšanu solījumiem. Politikas vērotāji gan apšauba, vai Trampam tur kas jēdzīgs izdosies, jo viņa ar joni iesāktās Obamacare (ASV valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kuru republikāņi no sirds ienīst) likvidācija apkaunojoši izgāzās, jo nesavāca Kongresā nepieciešamo balsu daudzumu. Tad nu tiek spriests, ka izgāšanās arī nodokļu reformēšanā dos visai iznīcinošu triecienu Trampa līderībai. Vēl fonā sutinās tas Krievijas spiegošanas katliņš, un katru dienu uzpeld kādas interesantas jaunas ziņas, bet paklusām tiek čukstēts par valsts nodevību un visādām izmeklēšanas komisijām. Vienu vārdu sakot, viegli Trampam neklājas.

Tikmēr izskatās, ka Latvijā daudz lielāku sabiedrības interesi izraisa dzīvnieku uzstāšanās aizliegšana cirkū. Mūsu sabiedrība ir pazīstama ar savu humānismu un dabas draudzīgumu. SAF ASV biroja klientu servisa speciālists Neitans pirms pāris dienām aizlidoja uz Latviju mācīties un socializēties ar mātes kompānijas darbiniekiem. Aizbraucot Neitans paziņoja, ka noteikti vēlas Rīgā apmeklēt zooloģisko dārzu. Jo par pilsētas kultūru ļoti daudz ko varot pateikt pēc tā, kā attiecīgajā pilsētā izturas pret dzīvniekiem. Un par šī apmeklējuma sagaidāmo rezultātu man sirds ir mierīga.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!