Kad parādās māju sajūta

Šis ir noslēdzošais 2015. gada blogs. Trešdien lidoju uz pāris nedēļām uz mājām un ņemu brīvdienas gan no Amerikas, gan arī no bloga. Ja būs, ko rakstīt, tad nākošajā gadā apņemos turpināt rakstīt, tāpat kā sportot vismaz 4x nedēļā, nepīpēt (vismaz tabaku) un domāt galvenokārt labas domas.

Kādu laiku ievēroju sevī vairākas jaunas lietas. Sākumā man Denveras ielas, skats, ko redzēju, citas mašīnas likās kaut kas īpašs, izraisīja adrenalīna pieplūdumu. Tagad esmu apradis. Rokas pašas automātiski stūrē, transporta plūsma liekas vienkārša un saprotama. 6 joslu šosejas, viadukti, lielie iepirkšanās centri. Tas taču ir pavisam normāli. Vajag nopirkt stāvlampu un akumulatora lādētāju mocim? “One click” order un pēc 2 dienām to visu atnes uz mājām. Ja uznāk dzīves apnikums, dzīvokli varu vispār neatstāt – visu, ko vajag, atnesīs. Gan paiku, gan visdažādākos krāmus. Lēti. Jau teicu, ka krāmi šeit ir lēti, jebkādi pakalpojumi ļoti dārgi.

Vēl sāku ievērot, ar kādu smagu akcentu angliski runā pilsoņi no Latvijas. Nu šausmīgi – amerikāņi taču “r” izrunā pavisam savādāk, nemaz nerunājot par “th” vai skanīgo “t”. Un runājot, skaņas rodas mutē, vaigos, nevis kaut kur kakla dziļumā. Tāpēc arī saka, ka amerikāņi esot skaļi.

Parādās dažādi vietējie paziņas, ar kuriem var uzspēlēt sporta spēles, pasēdēt bārā un parunāt par visu un neko.

Mājās ledusskapis ar divām durvīm un ledus mašīnu liekas normāls. Piens un citi produkti stāv pāris nedēļas, bet netīros traukus mazgājam tikai trauķenē. Veļas mašīna ir vismaz 2 x lielāka kā Rīgā. Izmazgātās drēbes žāvēju tik pat gigantiskā žāvētājā.

Sāc saprast, ko runā veikalos un kafejnīcās. Ir pašsaprotami liftā apjautāties kāda līdzbraucējiem diena, papriecāties par skaisto sunīti un neizbēgami novēlēt arī svešiem cilvēkiem visu to labāko.

Dusmīgi ķērkt uz pārdevēju, ja kaut kas nav pa prātam. Un lielākoties arī panākt savu. Jo klientam vienmēr ir taisnība. Bez lielas ņemšanās saņemt naudu no tirgotāja par nesaņemtu sūtījumu (pēc tam tikai atklājot, ka sūtījums ir saņemts, vienkārši iemests un aizmirsts moča somā).

Ejot pa Denveru, pavisam parasti šķiet bieži sastopamie veikali ar tādiem zaļiem krustiem un uzrakstiem “Dispensary”. Pie ieejas paprasa ID, bet tad acīm paveras visplašākais marihuānas produktu klāsts. Tīra zāle? Kādi 15 veidi. Gribi satītu jointu – nav problēmu. Varbūt konfektes vai citus kulināros produktus? Negribi, lai smird – nopērc vaporaizeri, un kaimiņi vai darba kolēģi neko nesaodīs. Vai pēc acīm ievēros kādas izmaiņas, tas ir cits jautājums. Vienu vārdu sakot, marihuāna šeit ir legāla, industrija plaukst, produktu klāsts kā jau Amerikā – plašs un visu laiku attīstās. Neviens tam vairs nepievērš īpašu uzmanību. Ielās narkomānus īpaši vairāk kā citās pilsētās nemana. Nu jā, ir tādi saules brāļi uz 16th Mall Street un gar Cherry Creek, bet kopumā nekaitīgi. Vienīgi jāuzmanās – ja izbrauksi ārpus Kolorado štata robežas ar zāli somā, kaimiņu štatā tevi var mierīgi noķert un iesēdināt cietumā uz ilgiem gadiem. Tāda kā šizofrēnija – kas kaut kur ir atļauts, citur ir krimināls un sodāms.

Labi, ar šo arī likšu punktu savam šī gada noslēdzošajam blogam. Novēlu jums visiem radošu, progresa un piedzīvojumiem pilnu nākošo gadu. Nestāvēt uz vietas, attīstīt sevi un visu sev apkārt.

Breckenridge ar teicamu pūderi ir 1:30h attālumā, kā Žagarkalns no Rīgas

2015-12-13 12.29.152015-12-13 10.11.37

Novusa galds birojā arī veicina māju sajūtu2015-12-09 14.08.30

 

Parade of Lights

Beidzot arī Denverā esmu sajutis Ziemassvētku tuvumu. Atšķirībā no Latvijas šeit dienas ir garākas un pārsvarā tās ir saulainas. Par Ziemassvētku tuvumu liecina izgaismotie koki, dažādie tematiskie rotājumi un veikalu reklāmas. Pilsētā tiek rīkoti saieti, balles un tusiņi. Liekas, ka posms starp Thanksgiving un Jauno gadu ir tāda liela ballēšanās un izēšanās.

Vakar un aizvakar Denveras centrā notika “Parade of Lights”. Domāju, ka arī Rīgā šādu pasākumu varētu sarīkot pavisam labi. Zinot Nila Ušakova patiku rīkot svētkus un masu pasākumus, brīnos, ka šāda tradīcija nav iesākta jau pirms daudz gadiem. Bet labāk vēlu nekā nekad.

Dalībnieki Denveras gaismas parādē bija pilsētas redzamākie uzņēmumi un iestādes. Nezinu, kā viņi atlasa dalībniekus, bet gan jau, ka visi gribētāji var netraucēti pieteikties. Parādes dalībnieki maršēja attiecīgas mūzikas pavadībā, gandrīz visi bija izrotāti ar mirdzošām lampiņām. Daudzi bija aprīkojuši transporta līdzekļus, sabūvējuši platformas un saģērbušies kostīmos, cik nu fantāzija un budžets atļāvis. No gājiena dalībniekiem atceros policistus – Rīgas variantā tā būtu Nila pašvaldības policija. Protams, ugunsdzēsējus. Excel Energy, mūsu gadījumā tas būtu Latvenergo, bija satērpis meitenes laumiņu kostīmos ar spāru spārniem, uzbliezuši lielu platformu ar visādiem zaļumiem un dižojās ar “Clean Energy” lozungiem. Denveras lielais mēbeļu tirgotājs Jake Jabs, kura uzņēmumu American Furniture Warehouse pēdējos gados ir krietni paplucinājusi IKEA, stiepa piepūstu lielu baltu hēlija tīģeri. Ne jau Jake, bet viņa uzņēmuma darbinieki, protams. Maršā piedalījās Colorado University, Denver Water, Denever International Airport un daudzi citi lielāki un mazāki kantori. Lidosta stūma finiera lidmašīnu, ūdenim bija liela mirdzoša ūdens muca un tādā garā. Rīgas analogos uzņēmumus varat viegli sasaistīt. Un man liekas – tas būtu forši. Vēl viena atrakcija rīdziniekiem un uzņēmumiem iespēja savi parādīt un papriecāties par sevi un citiem.

Denverā parāde gāja kādu labu stundu. Skatītāju ielu malās bija daudz, ļoti daudz bērnu, kuriem parādes dalībnieki ar lielu entuziasmu “deva pieci” un izkliedza visādus uzmundrinošus saukļus.

Es parādi sagaidīju piektdienas vakarā, Denver Athletic club, kuri nodrošināja iespēju paēst svētku vakariņas un iesildīties, gaidot garām ejošo parādi.

Denver Athletic club aizņem kārtīgus 5 stāvus, tur ir telpas sportošanai, Ball room lieliem pasākumiem, restorāns, bārs, biljarda un kāršu galdi, boulings. Ir tādi kluba biedri, kuri nepavisam nesporto, bet atrod iespēju labi pavadīt laiku DACā ēdot, dzerot, spēlējot kārtis un tāpat tusējot. Klubā pulcējas arī Denver Petrolium club, šeit var sastapt dažādus bagātus pilsētas onkuļus. Vēl vairāk gan te var satapt dažādus servisa industriju pārstāvjus un naudas pārvaldītājus, kuri paši šeit medī bagātos onkuļus, mēģina iepazīties un tad piedāvāt savus pakalpojumus. Bet tāda jau ir dzīve, it īpaši pie kapitālisma – mēs medījam un arī mūs medī.

dragon

stars