Neefektīvie latvieši

Vēl viena nedēļa, šoreiz Rīgā, ir aizlidojusi tā, it kā nemaz nebūtu bijusi. Es vienmēr bēdājos par to, ka laiks izslīd cauri pirktiem kā zīda lakats vai sliktākajā gadījumā kā smilšu graudi. Un to nav iespējams apturēt. Lai kā gribētos. Un katrā brīdī iepriekšējā diena liekas kā tāls sapnis, kas varbūt nemaz nav bijis. Un Elons Masks, kurš taisa Teslas auto un šauj kosmosā raķetes, apgalvo, ka esot ļoti liela iespēja, ka mēs visi dzīvojam datorsimulācijā un realitāte un laiks nemaz nepastāv. Bet tās jau tādas metafiziskas pārdomas. No sev iedalītās kārbiņas tāpat izkāpt nevar un tāpēc nemaz nav jāmēģina. Pat, ja īstenībā esi tikai ar brīvās gribas ilūziju apveltīta datorprogramma.

Gaidot lidojumu uz Stokholmu, manu uzmanību piesaistīja tvīts, kurā autors brīnījās, ka Latvijas visu uzņēmumu vidējā efektivitāte ir gandrīz divas reizes zemāka nekā ārzemniekiem piederošo Latvijas uzņēmumu efektivitāte. Citiem vārdiem, pēc pievienotā grafika (autortiesības pieder Lursoft) noprotams, ka ārzemnieki saimnieko daudz prasmīgāk, jo, nodarbinot tādu pašu daudzumu darbinieku, pamanās nopelnīt gandrīz divas reizes vairāk.

Protams, var diskutēt par datu ieguves metodiku un apstrīdēt šo datu pareizību. Mans informācijas avots ir viens tvīts un Lursoft veidots grafiks, bet tas saskan ar manī sen rūgušu pārliecību, ka Latvijā kopumā menedžmentam tiek pievērsta nepelnīti maza uzmanība. Mums vajag, un mēs varam labāk!

Menedžments rūpējas par darbu organizēšanu, lai iecerētais tā gludi izdotos. Vispirms izdomāt, tad izplānot un tad kādiem novadīt un citiem atkal disciplinēti izpildīt. Saka, ka vācieši esot ļoti labi menedžeri, viņiem visur esot kārtība, un katrs zina savu vietu. Bet pie mums – vispirms tiek sabūvētas gaisa pilis, tad iesāk darīt ar domu, ka darba procesā gan jau kaut kā tiksim galā. Plānot mums riebjas principā, un dominē viedoklis, ka neko saplānot jau arī nevar, jo nākotne taču ir neparedzama, turklāt plāns kaut kādā veidā uzliek atbildību, jo, ja tas netiek izpildīts, tad kāds taču ir atbildīgs un, nedod dievs, pat vainīgs. Tādēļ labāk, ja plāna nav, vai tas ir bezjēdzīgs, toties visi ir milzīgi strādīgi un pašaizliedzīgi. Latvietis ir gatavs strādāt garas stundas, izdarīt, tad saprast, ka garām vai ka kāds piečakarējis, un viss jādara pa jaunu. Bet, tā kā esam tādi varoņi un entuziasti, kaut kā jau galā tiekam. Bet varbūt varētu labāk izdomāt, strādāt mazāk, bet izdarīt vairāk. Vai 50% no tā, ko darām, vispār nedarīt. Un dzīvot labāk. Šajā apciemojuma reizē īpaši ievēroju šejienes pelēkās, nodzītās sejas, kuras tādas ne tikai sliktā klimata dēļ, bet arī no garajām un ne pārāk efektīvajām darba stundām. Gaisa sildīšanas.

Protams, ir vēl citi iemesli, kāpēc ārzemniekiem ir tā augstā efektivitāte. Pirmkārt jau tas, ka viņi lielākoties eksportē, viņiem to darīt vieglāk, jo ir savi “gali” lielajos tirgos. Un eksportējošie uzņēmumi parasti strādā ar lielāku peļņu nekā sarūkošajā Latvijas tirgū strādājošie vietējie pakalpojumu sniedzēji. Ārzemniekiem šeit pieder maz “dzīvesstila” uzņēmumu. Ja viņiem ir uzņēmums, tad tā sūtība ir pelnīt, un visi darbi jānoorganizē tā, lai viss būtu maksimāli racionāli un efektīvi. Turklāt viņiem ir kapitāls, ko mūsējie mēģina aizstāt ar sakariem un sarunāšanu un, protams, padalīšanos.

Cits liels iemesls mūsu uzņēmumu zemajai efektivitātei ir korupcija. Laiks, kas aiziet shēmojot, kombinējot, nauda, kas tiek nozagta vai aiznesta uz partiju kasēm, vistiešākā veidā samazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Ja labs vadītājs skaitās tāds, kurš sakārto projektus, tad kur vēl lai rastos laiks un prioritāte, lai labi organizētu darbus. Ne jau labi organizēts darbs šādā sistēmā ļauj veiksmīgi konkurēt.

Lursoft grafiku vēl vajadzētu papildināt ar ārzemju uzņēmumos samaksāto vidējo algu uz darbinieku un nomaksātajiem nodokļiem. Uzdrošinos prognozēt, ka secinājums veidotos visai skarbs. Ka daudz labāk būtu visus Latvijas uzņēmumus pārdot kādām ārzemju korporācijām. Jo izrādītos, ka ne tikai šo uzņēmumu efektivitāte ir augstāka, bet arī algas un samaksātie nodokļi šajos uzņēmumos ir lielāki. Un korupcija mazāka. Ir par ko padomāt.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

2017-03-09 04.29.59.jpg

16 domas par “Neefektīvie latvieši

  1. Piekrītot secinājumiem, neliels komentārs.
    Es domāju, ka tas ir tikai normāli, jo, kā jau pats raksti, ārvalstu uzņēmumi darbojas selektīvos tatusaimniecības sektoros, nāk ar savu kapitālu, savu ilgstoši akumulētu know-how. Tikmēr vietējos uzņēmumos būs frizieri, takši, santehniķi, arī mazāk produktīvie ražotāji – uzņēmumi, kas nepieciešami katrai tautsaimniecībai, bet nekad nesasniegs tādus pelnītspējas rādītājus, kā uz eksportu vērsti milzeņi ar lielu kapitālintensitāti. Un tieši kapitālintensitātei ir milzīga nozīme, jo rēķinot uz vienu galvu sanāks ļoti dažādi rezultāti šūšanas ceham (kur liela darbaspēka komponente) un elektronikas ražotājam, kā SAF.
    Bet general secinājumam piekrītu, ikdienā analizējot rūpniekus, redzu cik liela ir atšķirība starp vietējo vs. ārvalstu ražotāju. Domāšanā, menedžmentā, problēmu uztverē. Ārvalstu uzņēmumos optimizācijas teorija, energoauditi un citi procesuālie menedžmenti ir prieoritāte. Vietējiem – vēl joprojām vairāk interesē citas lietas – nodokļi, ES fondi, UIN atlaides…
    No datu viedokļa vēl interesanti būtu vai iekļauti finanšu pakalpojumi – kā zināms komercbanku sektorā pārsvarā dominē ĀTI.

    Un mantiņa tālākiem pētījumiem – līdzīgi CSP dati (vecāki, bet detalizētāki):
    Visi tautsaimniecības uzņēmumi: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__ikgad__uzndarb/SB0010.px/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe
    Ārvalstu kapitāla uzņēmumi:
    http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__ikgad__arvuzn/AS0010_euro.px/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

    Paldies par pārdomām!

    Like

  2. Vēl jau jāņem vērā, ka daudzus uzņēmumus ko vietējie pārdod ārzemju investoram, tie kādā brīdī izmanto kā cash cow, lai atgūtu savas investīcijas vai vienkārši iegūst uzņēmumu kas ir ar pietiekošu ieņēmumu bāzi, bet ne optimizēts – tad nu atsūta menedžerus kas sakārto uzņēmumu pēc “mātes” parauga un šādi iegūst to maģisko efektivitāti.

    Publicējis 1 person

  3. Latvijā ir cita ļoti liela problēma. Ja tu nestrādā par RIMI kasieri, mikriņa šoferi vai līdzīgā darbā kur nav iespējams darīt ko citu, teiksim lasīt ziņa, draugiem.lv, skype utt… un tādi darbi ir ļoti daudz, tad redzētu kas notiek atmetot šos sliktos ieradums. Pats esmu grāmatvedis un veicu ekspermentu ka darbā, tikai darba lietas, pāris e-pasti un līdzīgas lietas, bet tikai, tad ja tiešām ASAP situācija. pēkšņi izrādās ka es visus darbus spēju izpildīt ja ne uz pusi īsākā laikā tad tuvu tam. un tad ja izrēķina tiešām reālo nostrādāto stundas pret atalgojumu, tad cipars ir ļoti ļoti pieklājīgs.
    Tur arī ir liela liela problēma, ka LV vēl jo projām normāli darba laikā kārtot privātas lietas, izmantot darba lietas personīgajām vajadzībām (kurš gan nav darbā kaut ko kopējis vai skanējis priekš sevis). Darba e-past ir arī privātais e-pasts. utt… Neticat izsūties saviem draugiem e-pastu ap 11:00 darba dienā ar tekstu aptuveni “bla bla bla kā tev iet bla bla bla es biju nesen tur un tur gājā tā un tā bla bla bla varētu satikties/saskrieties bla bla bla” un apskatīties cikos vņš atbildēs vai tiešām e-pastā izsūtīšanas laiks uzrādīsies pēc darba dienas jeb tās vidū.

    Like

    1. Tehniski viss pareizi! Bet atkal rodas jautājums – vai man ir vajadzīgs darbs, kur jārukā 8h no vietas, kur pa vidu nevar ne ziņas izlasīt, ne komentāru uzrakstīt, ne uz tuvējo veikalu aizskriet, ne laiski pusdienas paēst? Domāju, ka nē! Man nav vajadzīga par trešdaļu lielāka alga, ja katru dienu 8h (un daudzkur vēl krietni ilgāk) jārukā kā stahanovietim. Es negribu uz darba ražīguma un lielākas algas rēķina izdegt, justies piekusis un būt atrauts no pārējās realitātes.

      Like

  4. Šoreiz gan rīti ar vakariem sagājuši kopā. Tādi secinājumi nav pamatojami ar šo grafiku. Bumbieri, kartupeļi un pērnā kukurūza. Toties šajā blogā negaidīts vaimanoloģijas un reversā narcisma paraugs gan 🙂

    Like

  5. Savulaik kādu brīdi stažējos Somijā (biju Lattelecom meitas uzņēmuma Interinfo Latvija “mākslinieks”), un atmiņā iespiedusies saruna ar somu bosu. Proti, šis jautā, ko es šodien sadarījis? Es rādu, kā esmu visu dienu slīpējis vienas reklāmas nianses, meklējis piemērotāko no desmitiem burtu veidu, meklējis labākās attēlu kombinācijas utt. Pats jūtos kā lauva, jo rezultāts tāds, ka kaut uz izstādi sūti. Soms pavīpsnā, ka vajadzējis ielikt bildi, tekstu un viss, tb šāds darbs prasot stundu laika. Es, protams, spurojos pretī, ka galvenais esot kvalitāte, ka īstu meistaru no amatnieka atšķir tieši nianses utt. Savukārt soms nosmīkņāja: kamēr tu dienā izgatavo vienu reklāmu, somu datorgrafiķis uztaisa astoņas, un tāpēc nevis latvieši nopērk Hansapront OY, bet gan somi nopērk Interinfo Latvija – gala rezultātā īpašnieks ir tas, kurš strādā ātrāk un efektīvāk.
    Turpmākie gadi datorgrafikas jomā tikai pierādīja, ka somam bija taisnība: Latvijā boss/pasūtītājs tērē milzu laiku nelietderīgi, ar “paspēlēsimies ar krāsiņām”, “paspēlēsimies ar fontiem” (amata brālis, aizbraucis strādāt reklāmas aģentūrā Londonā, brīnījās, ka tur nevis stundām ilgi meklē vajadzīgo pantone toni logotipa nodrukāšanai, veic desmitiem kontrolizdruku, bet strādā uz ātrumu – paņem līdzīgāko toni vajadzīgajam un drukā nost, – un nevienu neinteresē, ka kādas tur pustoņos ir atšķirības). Rezultātā savi 80% Latvijas darbinieku aktivitāšu ir pa tukšo, lieki tērēts laiks – visi jūtas aplam pārstrādājušies, bet rezultāts daudz pieticīgāks, nekā ja darbu veiktu analogs uzņēmums kur Somijā vai Vācijā. Tik vien lepnums. ka “mēs esam ļoti čakli un kvalitatīvi”.

    Like

  6. Paldies par viedokli drosmīgi nosaucot problemātiku, tostarp korupcijas negatīvo ietekmi uz biznesa vidi. Manuprāt, pie vainas atšķirīgais domāšanas veids. Proti, ārvalstnieki konkurē savu biznesu prasmīgi attīstot un maštabējot, bet vietējie izmanto citas metodes un priekšrocības. Ar tām neko nevar iesākt reālas konkurences apstākļos, tostarp ārpus Latvijas.

    Like

    1. Tāpēc vajag privatizēt visus valsts uzņēmumus, kas vien ir (varbūt izņemot ļoti drošībai nozīmīgus, bet nez vai). Un slēgt pēc iespējas vairāk brīvās tirdzniecības līgumus. Konkurētspējīgie dabūs jaunus tirgus, mēs lētākas preces un nekonkurētspējīgo aizvietošanu, efektivizēšanu. Jo tās prasmes, kuras lieto reālās konkurences apstākļos, arī ir vienīgās, kas var nodrošināt izaugsmi nācijai un cilvēcei. Nevis spēlītes ar nodokļiem.

      Like

  7. Pilnīga taisnība bloga autoram. Latvijas biznesa ētika visā krāšņumā – labāk noblēdīt klientam vai ietaupīt uz darbinieku rēķina kādu eiro, tas nekas ka vēlāk zaudē tūkstošus. Gan jau kaut kā. Viss notiek caur d. Un protams korupcija visos līmeņos.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s