Par naftas un zelta meklējumiem

Šī nedēļas nogale ASV ir  viena no nedaudzajām, kad mēs atpūtīsimies un laiskosimies arī pirmdien, kamēr mūsu tautieši Latvijā, cerams,  sūri grūti strādās. Tas tāpēc, ka maija pēdējā pirmdienā ASV atzīmē “Memorial day”– dienu, kad tiek godināti kritušie amerikāņu karavīri. Kaut kādā ziņā šie svētki ir līdzīgi mūsu Lāčplēša dienai, tikai amerikāņi nevis dedzina svecītes, bet rotā savu karavīru kapiņus ar karodziņiem un puķēm.  Memorial dayarī iezīmē vasaras sezonas sākumu, piemēram, daudzi āra baseini tiek atvērti tieši pēc Memorial day, un brīvdiena  ir lielisks iemesls izvilkt dārzā grilu un uzcept kādu desu vai steiku, kas, nenoliedzami, ir viena no amerikāņu iecienītākajām nodarbēm.

Garās brīvdienas pavadu no Denveras netālā kalnu pilsētiņā Nederlendā. Mazliet vairāk kā stundu garā brauciena laikā ceļš vijās gar pelēkām un sarkanīgām klintīm un skuju koku mežiem, un īpaši labs tas šķiet arī tāpēc, ka izbaudu to, braucot ar motociklu, kuru esmu “atziemojis” par godu Memorial day brīvdienām.

Pierūcinu pie pilsētiņas centrālā moteļa un noklausos, kā darbinieks informē priekšā stāvošo kundzīti no Teksasas. “Laipni lūgti mūsu pilsētiņā,  visi cilvēki šeit ir ļoti jauki un draudzīgi. Tikai istabā gan nepīpējiet, tas pie mums ir aizliegts, taču mums ir veselas četras marihuānas bodes, un tūlīt vienā sāksies happy hour, varēsiet tikai par vienu dolāru dabūt kāsi.” “Par dolāru kāsi?” – dāmīte nobrīnās. “Ziniet,” saka izpalīdzīgais moteļa saimnieks, “es neesmu tajā biznesā, tāpēc iedošu jums kāsi  tāpat, par brīvu.”  “Nē, labāk iešu uz  happy hour, būs man bildes, ko draudzenēm aizsūtīt”, prātīgi nosaka cienījamā izskata kundze un aiznes savas ceļa somas uz ierādīto istabu.

Kā vairums apdzīvoto vietu Kolorado, arī Nederlenda ir dibināta kaut kad ap 1850. gadu un sākotnēji kalpojusi  kā tirdzniecības punkts ar vietējām indiāņu ciltīm, bet vēlāk pārtapusi par zeltraču ciemu. Kā var saprast no nosaukuma,  nozīmīga loma reiz bijusi holandiešiem, bet ironiski, ka oriģinālā Nīderlande atrodas zemāk par jūras līmeni, kamēr mūsējā gozējas augstāk par  2500 metriem virs jūras līmeņa.

Pilsētiņas centrālajā laukumā motociklisti, kalnos kāpēji un kalnu velosipēdu entuziasti mijas ar dažāda vecuma un dzimuma hipiju paskata ļautiņiem, bet pie kafejnīcas, kura iemitināta vecā dzelzceļa vagonā, mundri grabina vietējo jauniešu alternatīvā roka grupa. Nederlendā gandrīz katrā nedēļas nogalē ir kādi svētki, bet vieni no dīvainākajiem ir  “Frozen Dead Guy days”, kas tiek rīkoti par godu kādam sasaldētam norvēģu vectētiņam, pilsētas vadība pat ir pieņēmusi speciālu likumu, kas aizliedz cilvēkiem glabāt jebkādus sasaldētus līķus, bet vienīgais izņēmums ir Bredo Morstøl, kura sasaldētā ķermeņa glabāšanai ir uzbūvēts pat speciāls šķūnītis. Festivāls tiek rīkots marta pirmajā nedēļas nogalē, un tajā notiek gan zārku parāde, gan skaistuma konkurss “kurš līdzīgāks sasaldētam līķim”  un tamlīdzīgas interesantas atrakcijas. Ja gribat zināt pilnu stāstu par norvēģu vectētiņu, droši iegūglējiet, tīmeklī par šo var atrast daudz informācijas.

Kolorado štatu  veidojuši no malu malām sabraukušie laimes meklētāji. Tādēļ tajā var atrast visdīvaināko tradīciju maisījumus. Vietējā vīna darītavā – jā, Nederlendā taisa arī savu vīnu no Kolorado audzētām vīnogām, aprunājos ar tur strādājošo meiteni vārdā Brī. Esot daudz ceļojusi pa ASV un paspējusi kādu brīdi padzīvot 22 štatos. “Ja nauda nebūtu problēma, kur Tu izvēlētos dzīvot?”, jautāju viņai. Es dzīvotu Nederlendā, jo šeit ir mana dzimtene un tik skaisti kā šeit, nav nekur, atbildēja Brī, kura, kā vairums amerikāņu, ārpus ASV nav bijusi.

Vai Devnera ir ASV visstraujāk augošā pilsēta tāpēc, ka tā vienkārši ir sanācis, vai arī tas ir pilsētas vadītāju un aktīvistu apzinātas rīcības rezultāts?  Kāpēc Nederlenda ir tūristus pievelkoša un forša vieta ar savu raksturu? Mans draugs Neils Balgalis  droši vien teiktu, ka vide un pilsētas ir jāplāno, ka tikai ar prasmi, izdomu un apzinātu rīcību var radīt kaut ko lielisku un aizraujošu. Šajā nedēļā viņa kompānija Rīgā rīko savu pilsētas plānošanas pasākumu: http://madcity.lv/, kuru lapbrāt apmeklētu, ja vien atrastos jūsu dīķa pusē. Būšot pat ideju ģenerēšanas konkurss ar iespēju saņemt desmit tūkstošus eiro galveno balvu.Kas zina, varbūt labākā Rīgas ideja pārspēs Nederlendas sasaldēto festivālu?

Pēdējā laikā esmu sācis pastiprināti meditēt par tēmu: “Kā vairāk un labāk pārdot ASV.” To daru gan tāpēc, ka mans darbs ir pārdot  SAF Tehnikas produktus, gan arī tāpēc, ka 20. jūnijā sadarbībā ar  žurnālu IR rīkojam semināru  “ASV: pārdošanas stratēģijas un partneru tīkla izveide.” Sīkāka informācija par pasākumu ir atrodama šeit: https://irir.lv/ir-notikums/pardosana-asv-pardosanas-strategijas-partneru-tikla-izveide-un-parvaldiba

Tā nu, meditējot Nederlendā, esmu nācis pie atziņas, ka pārdošanas stratēģijas, pareizi partneri, pārdevēji, to vadīšana un attīstīšana ir ļoti svarīga, bet, pirms tas viss sākas, ir nepieciešams uztaustīt paša biznesa būtību. Tas ir kā atrast naftu vai zelta dzīslu. Brīdī, kad tas ir noticis,  saskrien dažādi meistari un speciālisti un sākas  naftas vai zelta ieguve. Tiek organizēti strādnieki, izgudrotas un būvētas iekārtas, izkoptas metodes, dibinātas “kalnraču skolas”, “ražoti speciālisti” un tamlīdzīgi.

ASV bieži apmeklēju izstādes un konferences. Iepriekšējā reizē Čikāgā pie manis pienāca kāds solīds kungs, stādījās priekšā kā Tomijs, pieminēja pāris cilvēkus un projektus,  ar kuriem jau sadarbojos –  uzticības veicināšanai, un sāka stāstīt par kādu savu patentu un pēc manām domām pavisam fantastisku projektu. “Par cik pārdosi savu patentu?”, vaicāju Tomijam, un viņš, daudz neminstinoties atteica, ka par 150 miljoniem pārdošot, lai gan pēc pāris gadiem tas būšot miljardus vērts. Varbūt..  Vēlāk Denverā piezvanīju kopīgam paziņam, uz kuru Tomijs atsaucās, un pajautāju, vai mans jauniegūtais draugs  “ir īsts.” “Viņš ir īstāks par īstu”,  ļoti cienījams industrijas veterāns, pavisam nesen investēja palielāku naudiņu vienā citā projektā. ASV ir pilna ar labiem kontaktiem apveltītiem, izglītotiem un strādīgiem industrijas veterāniem un ambicioziem jauniešiem. Un daudzi to vien dara kā staigā un meklē, “kur nafta zem zemes”. Dažiem paveicas kaut ko sameklēt ātri, daži cīnās gadu gadiem, bet daži atmet ar roku un pārdodas tādiem, kuri savus naftas laukus jau atraduši.

Ir tāds milzīgs kārdinājums sākt būvēt sliedes vai sūkņus vēl pirms tā nafta ir atrasta  un jāatzīst, ka pats pārāk bieži esmu šādā grēkā kritis. Jo ir taču ļoti vilinoši darīt to, ko tu proti,  piemēram, zīmēt struktūras, ņemt darbā cilvēkus, veidot procedūras, gudrot  marketinga projektus, bet to ir arī  bīstami darīt, jo nekad uz priekšu  nezini, vai beigu beigās atradīsi zeltu, naftu vai čiku.

Es vadu  www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

2018-05-26 16.07.332018-05-27 09.21.272018-05-27 05.23.48

2 Comments on “Par naftas un zelta meklējumiem

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: