Par nenotikušo apciemojumu
Katru gadu marta beigās Denverā organizējam palielu pasākumu Ziemeļamerikas SAF Tehnika partneriem. Šī ir reize, kad labprāt aicinām, uzņemam un lutinām viesus no Latvijas – lai uzņēmuma Rīgas darbinieki satiktu klientus, partnerus un bez videokonferenču un e-pastu starpniecības ieraudzītu mūsu džonus, džefus un larrijus. Visus iepriekšējos gadus svarīgs viesis bija Vents Lācars, viens no SAF Tehnikas dibinātājiem, Padomes priekšsēdētājs un Viceprezidents Biznesa attīstības jautājumos. Lielākā daļa mūsu partneru un svarīgāko klientu ir bijuši Rīgā. Parasti notiek tā – ja viņi vispār piekrīt atbraukt uz mazpazīstamo Latviju, tad pēc pāris SAF Tehnikā pavadītām dienām, ražotnes apskates, aparatūras testiem un sarunām ar inženieriem, viņi kļūst par ilgtermiņa un lojāliem klientiem. Vents bija šādu tikšanos neiztrūkstošs dalībnieks. Tādēļ klienti bieži jautāja: “Vai Vents atbrauks?” Vents nemēdza gatavot prezentācijas un zīmēt smukas bildītes. Par to ar viņu dažkārt strīdējos. Bet viņš spēja uzkāpt uz kastes un stundu, divas vai, cik nu vajadzēja, runāt par tēmu. Un visi klausītāji zināja, ka viņš šo drēbi zina. Reti nākas sastapt cilvēkus ar tik dziļām un plašām zināšanām un mīlestību pret telekomunikācijām: gan tehnoloģijām, gan arī vēsturi un tirgu.
Arī šajā gadā marta beigās Vents plānoja braucienu uz Denveru. Aptuveni divas nedēļas pirms paredzētā brauciena Vents man piezvanīja un teica: “Zini, vecais, dakteri teica, ka kādu laiku man nekur braukt nevajadzētu.” Un tad es sapratu, ka lietas patiešām nav labas. Divus gadus viņš cīnījās ar riebīgo, grūti izārstējamo melanomu. Tādēļ, lai arī ar prātu sapratu, ka cerības izveseļoties vai nobremzēt procesu nav lielas, tomēr biju šokēts, kad pagājušajā piektdienā saņēmu ziņu par Venta nāvi. Tajā brīdī es atrados Čikāgas “Trading Show” izstādē un runāju ar klientiem, kuri labi pazīst Ventu, būtībā viņš ir stāvējis pie “Low Latency” radio produktu nozares šūpuļa. Vēl šokējošāk tas bija tāpēc, ka vēl dažas dienas iepriekš mēs bijām runājuši par projektiem, risinājumiem un SAF ilgtermiņa plāniem, kaut gan vismaz gadu viņš zināja, ka dienas ir skaitītas. Tā ir reti sastopama drosme un uzticība savam aicinājumam – turpināt mierīgi darīt savu darbu arī tad, kad nāve jau elpo pakausī.
Vents ienāca manā dzīvē kaut kur ap 1992. gadu. Mēs kopā uzaugām Fortekā, tur bija sava noteikta leksika, mēs sapratām, ko nozīmē “ķert peles”, “vārīt putru”, “vārīt vardi” vai “zināt drēbi”. Arī tagad, satiekot vecos Fortekiešus, es jūtos kā saticis ļaudis, ar kuriem esmu uzaudzis vienā ciemā – ar viņiem raksturīgiem izteicieniem, grimasēm, stilu un vērtībām. Fortekā vairākus gadus kopā ar Ventu veidojām klientiem telekomunikāciju risinājumus. Tad nāca SAF Tehnika, un kopš uzņēmuma izveidošanas 1999. gadā Vents atbildēja par pārdošanu un vēlāk par biznesa attīstību. Kopš tā laika SAF Tehnika kļuva par viņa darbu un hobiju. Ir cilvēki, kuri dara darbu, jo par to maksā vai priekšnieks liek, un ir cilvēki, kuri kaut ko dara, jo tas viņiem patīk. Ventam bija grūti kaut ko likt darīt, jo viņš darīja, kā uzskatīja par pareizu. Reiz pēc visai šerpām vārdu pārmaiņām es viņam jautāju: “Vent, vai Tu nebaidies, ka Tevi atlaidīs no darba?” Viņš bija patiesi izbrīnīts un atbildēja: “Nē, nemaz!” un tā ir liela laime, kas nav dota daudziem – dzīvot bez bailēm un ar pārliecību par to, ko dari. Šādi uzņēmumi mēdz būt kā organisimi – dažbrīd grūti prognozējami, bet toties dzīvi un ar milzu pielāgošanās spēju. Tāpat kā tarakāni, tie spēj pārdzīvot teju pat atomkaru. Kā novēroja kāds jaunais SAF Tehnikas darbinieks: “SAFā idioti ilgi neturas”, un tas nav par personāla daļu vai kādām komisijām, kas vērtē un mēra.
Zinot šos faktus, 2015. gadā ar dalītām jūtām uzsāku strādāt SAFā – pirmkārt, maz ko zināju par nozari un produktiem, otrkārt, uzreiz braucu uz ASV un treškārt, mani mazliet biedēja Venta šerpā reputācija. Cik sākumā visam piegāju ar skepsi un tramīgumu, tik, laikam ejot, pārliecinājos, cik Vents ir erudīts un jauks cilvēks. Tieši pateicoties viņam mana “iebraukšana” nozares tehnoloģiskajos un politiskajos smalkumos bija ātra un dvēseli bagātinoša. Dažbrīd mulsināja Venta stils uz jautājumiem atbildēt: “Viss ir atkarīgs, no kuras puses uz šo jautājumu paskatīties”, bet šādas atbildes nenoliedzami rosināja domāšanu un intelektuālu diskusiju. Varbūt tieši šī iemesla dēļ Venta vadītajā nodaļā ir tik ārkārtīgi patstāvīgi un zinoši darbimieki – to veicina organisms, kas pats atgrūž neiederīgos, komplektā ar domāt rosinošu vadītāju.
Vents bija estēts, apveltīts ar smalku gaumi, un viņa skaisti iekārtotajā mājā allaž bija patīkami ciemoties. Viens no nedaudzajiem Venta hobijiem bija ēdienu gatavošana un, tieši pateicoties viņa cienastiem un padomiem, arī es esmu apguvis lēngatavošanas noslēpumus un manu grāmatu plauktu rotā viena otra Venta ieteiktā pavārmākslas grāmata. Putras vārīt Ventam patika un arī padevās.
Otrs Venta hobijs bija WIKI katamarāns, ko viņš kopā ar kompanjoniem nepārtraukti remontēja, pārbūvēja un uzlaboja 20 gadu garumā. Man bija sajūta, ka pats dizainēšanas un būvēšanas process varbūt pat bija svarīgāks par burāšanu, bet, tā iespējams, ir tikai mana interpretācija. Tas kuģis ir peldētspējīgs. To mēs zinām. Vismaz 1x vasarā SAFa valde tika aizvesta līdz jūrai un arī atpakaļ.
Pēdējos gados Vents daudz laika pavadīja ar savu meitiņu. Atvēru Whatsupp un šādas ziņas, kad gribēju sazvanīties, Vents sūtīja bieži: “17:30 meitiņa no baleta jaasavaac un peec tam ritenis, jaabrauc maajaas, jaadod eest, jaamaacaas utt”.
Lielākajai daļai cilvēku ir laime nezināt, cik ilgi vēl tiem atlicis dzīvot. Vents ar ziņu, ka laiks iztek, nodzīvoja vairākus gadus. Viņam laimējās, jo viņš darīja, ko mīlēja un bija vajadzīgs un cienīts līdz pēdējam. Izsaku līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. Vent, satiksimies nākamajā pieturā!
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Čikāga, 2016.g. oktobris, vizinamies Ferris Wheel. Vents – smaidīgais pa labi.
Winterpark, 2017. gada marts – pagājušā gada SAF NA partneru pasākuma laikā. Vents – vienīgais ķiverē.
bergsblogo 