Kā izdzīvot mēra laikā

Kopš mana iepriekšējā raksta  pagājusi knapi nedēļa, un ir piepildījies drūmais  pareģojums –  ASV ir tālu priekšā visām pārējām pasaules valstīm konstatēto COVID-19 gadījumu skaitā, un domāju, ka nākošajā nedēļā būsim pirmajā  vietā  arī pēc nomirušo daudzuma no šīs slimības. Un tas brīdī, kad vēl pirms kāda mēneša Tramps apšaubīja, ka epidēmija ASV vispār parādīsies. Pagājušajā nedēļā viņš pateica, ka, ievērojot visus drastiskos ierobežojumus, ASV nomirs 100-200 tūkstoši cilvēku. Neievērojot – miljoni.

Sociālajos tīklos manu, ka daži cilvēki Latvijā labprāt dalās ar ierakstiem par to, ka tauta ASV milzīgi daudz pērkot ieročus, ka esot sācies marodierisms, utt. Es dzīvoju Denverā, neko tādu šeit neredzu un arī no draugiem citās pilsētās neko tādu nedzirdu. Denvera  funkcionē normāli, visu nepieciešamo var iegādāties, un arī preču  trūkums veikalos vai garas rindas nav manāmas. Trūkst tikai tualetes papīra, kā jau visur. Vēl vakar biju aizskrējis uz Target – cilvēku nebija pārāk daudz, daļa valkāja maskas, vairums ievēroja distanci, bet citādi iepirkšanās noritēja pilnīgi normāli. Un cilvēki, tāpat kā senāk, ir izpalīdzīgi un laipni. Šovakar mani kaimiņi sarīkoja mazu koncertu uz savas mājas lieveņa, un, ievērojot 2m attālumu, klausīties atnāca visa iela. Tādēļ lūdzu, lūdzu  – nedalieties ar ziņām, kurām ir skaļi virsraksti, ja neesat pārliecināti par to patiesumu.

Pēdējās dienās arī lasu viedokļus, ka Latvijā ieviestie  ierobežojumi  ir pārspīlēti, ka ar upeņu tēju un kārtīgu sēdēšanu pirtī visam vajadzētu būt OK. Nebrīnīšos, ja vēl pēc pāris nedēļām lasīsim idejas, ka jāsāk meklēt, tad arī slīcināt un dedzināt burvji un raganas, kuri šo visu ir piebūruši. Nepārprotiet, es esmu par upeņu tēju un  arī par pirti, neesmu drošs, ka eksistē burvji un raganas, bet esmu pilnīgi drošs, ka cilvēku stulbums un ignorance var būt bezgalīgi. Mana personīgā, vēl efektīvākā  ārstēšanās recepte ir tējkarote sāls uz pusglāzi karsta ūdens. Otrā glāzē ielej pusglāzi konjaka. Pietiek ar VS klases. Sālsūdeni sajauc ar ceturtdaļglāzi konjaka. Tad ilgi un izjusti skalo. Pēc tam izdzer atlikušo ceturtdaļglāzi konjaka. Ja jūties slikti, tad atkārto vairākas reizes dienā. Garantēju, ka jau pēc pirmās sesijas sajutīsies labāk. Diemžēl neizskatās, ka ASV ar to pietiks. Arī ar visiem drakoniskajiem “stay at home” noteikumiem  Ņujorkā  šajā nedēļā  visvairāk nāves gadījumu bija tieši COVID-19 dēļ. Tādēļ īpaši greizu loģiku redzu tajos “ekspertu” spriedumos, kuri saka, ka no gripas vai vēža  sezonas laikā nomirstot vairāk cilvēku. Neviens  nezina, cik cilvēku nomirtu no COVID-19, ja nebūtu nekādu ierobežojumu, jo daudz mirst arī ar ļoti drastiskiem ierobežojumiem. Nedomāju, ka ķīnieši bija idioti, kad uz 3 mēnešiem  aizklapēja veselu provinci. Patreiz mēs esam vēl tajā fāzē, kad gadījumi aug eksponenciāli, un mēs nezinām, kad tie apstāsies. Es pats daudz vairāk ticu tam, ko saka  ārsti, kuri dienu dienā ārstē COVID-19 pacientus, nevis kāds ekonomists, finansists vai cits dīvāna eksperts.

Nav nekādu šaubu, ka cilvēki šodien jūtas ļoti nekomfortabli, tajā skaitā arī es. Daudzi ir pazaudējuši darbu, parādās gluži eksistenciālas problēmas. Var pasēdēt mājās nedēļu, divas, bet pēc mēneša jau visa nauda būs beigusies, un ko tad? Arī valstis var aizņemties tikai līdz kaut kādam brīdim. Un kas notiks, kad valstij vairs nebūs naudas, par ko samaksāt kaut pieticīgās, bet tomēr šobrīd tik drošās algas skolotājiem, policistiem un ierēdņiem? Un solītās dīkstāves algas un bezdarbnieku pabalstus.

Šobrīd ar ierobežojumiem mēs pērkam laiku. Laiku, ko visprātīgāk izmantot, lai sabiedrība iemācītos ar slimību sadzīvot. Nebūs tādas burvju nūjiņas, kuru vicinot,  vīruss līdz Jāņiem ielīdīs Daugavā, visi atmodīsies kā no nelaba sapņa un dzīve turpināsies, it kā nekas nebūtu noticis. Mēs visi negribot piedalāmies vispasaules zinātniskā eksperimentā, kura iznākums nevienam nav zināms. Pie tam eksperiments aptver visplašākās sfēras: politiku, tehnoloģiju, medicīnu, finanses un menedžmentu un kultūru. Vienīgais, ko valdības šobrīd zina, ir, ka jāaizņemas nauda un viss jāaizklapē ciet, lai pietiktu laiks pirkt maskas un elpināmās iekārtas un ārsti iemācītos strādāt tā, lai paši nesaslimtu. Kamēr saslimošo skaits ik pārdienas dubultojas, nav iespējams runāt par kaut kādu plānošanu – cik tad ārstu un medmāsu ir vajadzīgs, cik gultu slimnīcā, elpināmo aparātu, utt. Pēc kāda brīža – mēneša, diviem, trim, cerams, iestāsies stabilizācija un epidēmija samazināsies. Un tad jau būs nākamais triks – kā pamazām visu iedarbināt un tā, lai nesāktu slimot un mirt tūkstoši un desmiti tūkstoši.

Viss augstāk minētais, protams, ir gudra filozofēšana, bet neko vairāk, diemžēl piedāvāt nav iespējams. Saprotu, ka  bērni jāapģērbj un jāpabaro ir šodien. Un arī ēšanu un mašīnas vai mājas līzinga maksājumu neviens nav atcēlis. Līdz ar to – saprotams, ka gaisā virmo dažādas ekonomikas glābšanas un krīzes pārvarēšanas idejas.

Šobrīd Latvija uz Eiropas un arī uz pārējo Baltijas valstu fona izskatās kā miera un kompetences oāze. Mums ir lieliskas iespējas stāstīt pārējai pasaulei savu COVID-19 veiksmes stāstu. Un kāpēc galu galā nepaņemt visu šajā gadā izstādēm un ceļojumiem paredzēto naudiņu un uzreiz jau nenovirzīt COVID-19 zināšanu klastera izveidē. Un zem šīs izkārtnes apvienot visus mediķus, sejas masku, mobilo aplikāciju, farmācijas, portatīvo telšu, vides sensoru un vēl kādu tikai produktu un zinību ražotājus? Šis ir brīdis, kad vecās “gudrības” zūd. Nāk jaunu gudrību laiks, un mums ir iespēja vai nu jāt pa priekšu vai atkal jau vilkties nopakaļus. Pirms divdesmit gadiem mēs Baltijas Tīģera un IT lielvalsts titulu atdevām Igaunijai. Tagad ir jauns moments. Es redzu un ticu, ka Latvijā ir izaugusi jauna paaudze, kurai vairs nav tā padomiskā mazvērtības sajūta un kalpu sidroms. Ir drosme un vēlme riskēt, kļūdīties, bet izmēģināt jaunas lietas, kādas neviens vēl nav darījis un radījis. Šis ir tāds laiks. Es ticu, ka mēs varam būt labākie pasaulē un to arī droši un ar pašapziņu nest.

Tagad vairāk nekā jebkad ir jānosargā un jāstiprina eksportspējīgie ražošanas, transporta un pakalpojumu  uzņēmumi. Valsts atbalsts ir abpusgriezīgs nazis, jo allaž nāk komplektā ar lobēšanu, korupciju un nepotismu. Visā raudu un vaimanu kakofonijā ir jārada mehānisms, kā cilvēkiem drošā veidā turpināt strādāt un dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi, bet valstij pirmām kārtām jānotur tie, kuriem ir vislielākās izredzes strauji augt un nodrošināt lielus nodokļu ieņēmumus  un labi apmaksātas darba vietas daudziem.

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Vineta un Jānis Bergi2020-04-02 16.08.36

1 Comments on “Kā izdzīvot mēra laikā”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: