Par ticību progresam
Nesen mani plāni sakārtojās tā, ka dažas dienas iznāca pavadīt Sietlā, Vašingtonas štata lielākajā pilsētā. ASV administratīvie centri nereti ir nelieli miesti, kuros mitinās vietējie birokrāti un politikāņi, bet lielās pilsētas dzīvo savu atsevišķo biznesa dzīvi. Galu galā arī ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kuru Tramps, kā zināms, pārdēvējis par purvu, mitinās visi šie senatori, kongresmeņi, lobisti, juristi, CIP un Pentagona krokodili, militārie un federālie kontraktori un tamlīdzīgi purvu radījumi. Tiesa, ar purva nosusināšanu Trampam nemaz neveicas tik labi, kā viņš solīja vēlēšanu laikā, citi pat melš, ka purvs esot palicis vēl dziļāks un smirdīgāks. Vai nevarētu būt tā, ka vērts pievērst uzmanību kandidātu un valdīt gribētāju mantiskajam stāvoklim un parādu slogam un svītrot tādus, kuriem naudiņu jau nu dikti vajag? Tie, kas trūkuma spiesti, izmisuši laužas pie siles, nekādus purvus nosusināt nevar, tikai iemitina tajā savus sugas brāļus.
Izgājušo reizi, kad ciemojos Sietlā, apmetos Belvjū priekšpilsētā, netālu no T Mobile biroja. Toreiz mana viesnīca un tuvumā esošā civilizācijas “sala” bija tieši tāda kā pilnīgi jebkur citur ASV: Safeway pārtikas bode, Starbuck kafija, Papa Johns picērija un tamlīdzīgi civilizācijas labumi, ar kādiem Latvijā nevienu vairs nepārsteigsi. Tovasar plosījās grandiozi mežu ugunsgrēki, un redzamība bija apmēram 100 metri, viss pārējais bija baltā miglā slēpts. Pagalam neomulīga sajūta, nemaz nerosināja uz pilsētas apskati un vasaras izbaudīšanu.
Arī pašreiz rietumkrastā meži deg kā traki, taču vējš pūš citā virzienā, un Sietlā redzēt var drusku tālāk, turklāt es apmetos pašā “vecpilsētā”, kājāmgājēju attālumā no visiem galvenajiem tūristu slazdiem un atrakcijām. Visjaukākais un latviešu cilvēkam saprotamākais ir tirgus, kurā ir gan daudz svaigu zivju, gan puķu, pīrādziņu un visādu citu krāmu, kurus es sev esmu svēti apsolījis nepirkt. Toties ASV pasts sola tirgū nopirktu zivi nākamajā dienā nogādāt uz jebkuru ASV adresi.
Man patīk pilsētu sajust rīta agrumā, kādu stundu vai pusotru izskrienot krosiņu, turklāt Sietla tam ir visai labi piemērota, jo atrodas pie ūdens, un agros brīvdienu rītos pilsētas centrs ir pietiekami tukšs, lai varētu skriet bez lielas piesargāšanās no mašīnām vai bailēm no burlakiem. Skrēju gar ostu, prāmju termināli un dzelzceļa sliedēm, un bija sajūta, ka tikpat labi arī varētu rikšot kaut kur gar Andrejsalu. Gan cilvēki ar bagāžas somām meklē takšus, gan kravas vilcieni tāpat dudina, gan arī ostas žuļiki skatās tikpat blēdīgām acīm. Lielākā atšķirība, ka Sietlā ir daudz bezpajumtnieku, kuri mostas un dažkārt izdod visai neadekvātas skaņas vai citādi pievērš sev uzmanību, bet, liekas, ka nav bīstami. Arī apkārtnes zaļums un lietus biežums sauc atmiņā dzimteni, tāpēc arī nav brīnums, ka Vašingtonas štatā mitinās daudzi latvieši. Kurš programmē Microsoft, kurš ņemas kādā piezemētākā kantorī, bet latviešu kopiena šeit ir gana prāva, lai arī tāpat kā citur ASV, nesen atbraukušie ekonomiskie bēgļi ar pēckara emigrantiem īpaši netusē. Visi trimdas latviešu centri ir organizēti ap baznīcu un latvietības saglabāšanu, kas, būsim godīgi, mūsdienu lielā dolāra pelnītājus interesē stipri maz, vai arī, vēl pareizāk – viņiem ir grūti asimilēties ilgajos trimdas gados izkoptajā emigrācijas latviešu kultūrā, savukārt “ārzemju” latvieši dzīvo savā trimdas burbulī un maz interesējas par šodienas Latviju.
Sietla ir dibināta deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē un uzplaukusi Klondaikas zelta drudža laikā – kā osta, kurā reizē ar zelta kārotāju masām nonāca Aļaskā saraktais. Zināms, ka daudz liekāka iespēja nopelnīt bija tiem, kuri šīs masas apkalpoja – pārdeva šmigu, šuva bikses u.tml. Kur cilvēku masas, tur arī iespēja tām pakalpot, par to paņemot taisnīgus dolārus. Arī mūsdienās ap daudzajiem tehnoloģiskajiem startapiem klaiņo dažādi konsultanti, finansisti, juristi un kopāstrādāšanas telpu nodrošinātāji. Ne jau aiz tīrās labdarības.
ASV spēks slēpjas spējā nepārtraukti izdomāt jaunas lietas un cilvēku ticībā progresam. Sietla, kura reiz bija zelta drudža priekšpostenis, ir pārtapusi progresīvā, liberālā tehnoloģiju mekā, kurā mājo Microsoft, Amazon, Boeingun vēl daudzas mazāk zināmas, bet ne mazāk progresīvas kompānijas. Liela nozīme šajās pārmaiņās ir Vašingtonas štata universitātei, kura ir pat tik daudzpusīga, ka ir vienīgā ASV augstskola, kurā var apgūt latviešu valodu.
Sietlā atrodas arī pirmā Starbuckkafijas dzertuve, interesanti, ka tā dibināta jau 1971. gadā un nebūt nav kaut kāds pavisam nesenu laiku fenomens. Arī Amazon šeit sāka kā pavisam pieticīgs grāmatu tirgonis, kurš, lai taupītu naudu, saviem darbiniekiem galdus esot licis taisīt no durvīm, tā bijis lētāk, nekā pirkt normālas mēbeles. Skrienot pa Sietlas centru, pamanu nelielu veikaliņu ar uzrakstu Amazon Go un atceros, ka viņi ir atvēruši savu “konceptveikalu”, kurā demonstrē tirgošanās nākotni – veikalā nav ne kases, ne kasieru, ne arī ratiņu. Pircējs paņem papīra tūtu, saliek tajā visu, ko redz plauktos, un mierīgi iziet no veikala. Kameras un sensori piefiksē visu, kas tiek paņemts no plaukta vai nolikts atpakaļ, un, cilvēkam iznākot no veikala, naudiņa tiek paņemta no Amazonkontam piesaistītās kredītkartes un čeks pienāk e-pastā. Pamēģināju – strādā bez gļukiem. Domāju, vēl kāds laiciņš paies, kamēr tehnoloģijas pieslīpēsies un izmaksas sasniegs pieņemamu līmeni. Pieņemu, ka pagaidām tehnoloģijas ir dārgas un veikals vairāk ir Amazon mārketinga projekts.
Turpat blakus atrodas Amazon centrālais štābs, kurā uzbūvētas “Sfēras” – kosmiska paskata lieli stikla bumbuļi, kuros audzē dažāda veida augus – tādu tur esot ap 40 000. Telpas tiek izmantotas ofisa un sanāksmju vajadzībām, un tās izskatās gluži kā no zvaigžņu karu filmas. Iekšā netiku, jo ātrākais pieejamais apmeklējuma laiks bija septembra sākums, tik ilgi uzskavēties Sietlā neplānoju. Interesanti, ka daudzi tehnoloģiju pionieri, kuri naudiņu uztaisīja ar IT un tirgošanos internetā, arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas audzēšanai un pārstrādei. Piemēram, Amazon dibinātājs Džefs Bezoss ir investējis vairākus simtus miljonu “vertikālo siltumnīcu” startapā un, iespējams, garlaicīgā tomātu un gurķu audzēšana varētu kļūt par nākošo lielo lietu. Varbūt arī mūsu investoriem un jaunuzņēmējiem laiks pārorientēties no mobilo aplikāciju ražotāju atbalsta uz kaut ko taustāmāku un garšīgāku?
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Slavenais Amazon Go konceptveikals.
Amazon Spheres – augu audzētava / birojs
Šis mākslas darbs Sietlas mākslas muzejā man patika vislabāk. (viņiem ir arī viens Rotko).
bergsblogo 
ASV viss ir liels — arī miega PELIS! Būs jāparāda bērnam:) Interesanti lasīt, lai padomātu, kādā laika periodā Jūsu novērotās tehnoloģijas nonāks pie mums, piemēram, beigās pieminētās bezkontaktu iepirkšanās tehnoloģijas? Pionieri šādu iedeju realizēšanā, droši vien, vienmēr būs lielākie ieguvēji! Tagad zinu, kā izskatās un kas notiek Sietlā:)
PatīkPatīk
Ļoti jauks un interesants blogs. Paldies autoram par pūlēm. 🙂
PatīkPatīk
Autors diezgan vienkāršoti izsakās par dažādos laikos ASV iebraukušo latviešu attiecībām. Laikam tādēļ, ka viņš diezgan virspusēji iepazīst šo valsti, cilvēkus, arī latviešus un joprojām vēro to ar tūrista acīm. Iepriekš viņa komentāri par veselības aprūpi vedināja uz domām, ka SAF Tehnika ASV saviem darbiniekiem nenodrošina veselības apdrošināšanu, jo
vadītājam pašam visticamāk tādas nav. ASV normāliem cilvēkiem ģimene ir lielākā prioritāte. Autoram acīmredzot tās vismaz ASV nav. Savukārt pastāstīt par tehnoloģijām vai ceļošanu autoram izdodas lieliski.
PatīkPatīk
Tikai normāli cilvēki varēja ievēlēt par prezidentu D.Trampu, kuram ģimene ir lielākā prioritāte – un, kura administrācija dara visu iespējamo, lai “nenormālie” beidzot kļūtu par “normāliem”.
Trump administration freezes billions in Obamacare payments, outraging advocates
By POLITICO STAFF, 07/08/2018.
PatīkPatīk