Par topošajiem uzņēmējiem

Kādreiz senos laikos es aizrāvos ar lekciju lasīšanu uzņēmumu vadības studentiem Rīgas Biznesa skolā. Tas nebija maizes darbs, drīzāk hobijs, lai pavēdinātu galvu un satiktu cilvēkus ārpus parastās vides. Papildu ieguvums bija arī iespēja pašam kaut ko jaunu iemācīties, jo zināms, ka vislabākā mācīšanās sanāk, ja mēģina mācīt citus.

Mācīju uzņēmējdarbību, t.i., ko nozīmē būt par  uzņēmēju. Manuprāt, nav jau nekas vērtīgāks par vidi,  kurā uzņēmējus ciena un atbalsta, jo tie ir ļaudis, kas sarūpē darbu citiem un vēl arī samaksā nodokļus. Tātad – jo vairāk uzņēmēju, jo visiem labāk klājas.  Biznesa skolās uzņēmējdarbības mācīšana grozās  ap biznesa plānu gatavošanu, dažādu ideju prezentēšanu un rosola gatavošanu no visādām menedžmenta gudrībām – drusku finanses, personālvadība, mazliet  pārdošanas un tādā garā. Galu galā uzņēmējam ir jāspēj sazināties ar saviem speciālistiem, un sākumā īsts uzņēmējs burtiski ir viss vienā – gan apkopējs, gan finanšu direktors, gan pārdevējs.

Mana uzņēmējdarbības kursa ideja bija izveidot studentu grupas un samaisīt tās kopā ar reāliem izgudrotājiem, ar kuriem studenti kopā gatavotu biznesa plānu visa kursa garumā. Cerēju, ka vismaz daži arī pēc skolas beigšanas turpinās  attīstīt iesāktos projektus.  Kā šodien atceros, vienu gadu mums bija putnu būrīšu izgudrotājs, kurš kategoriski atteicās izpaust, kāda tieši ir viņa ģeniālā būrīša izgatavošanas metode, un visa plāna taisīšana beidzās ar pamatīgu ķīviņu, un studentiem nācās meklēt citu ideju. Parasti  izgudrotāji ir  cilvēki ar savām īpatnībām, bet tā jau arī ir visa uzņēmējdarbības sāls – spēja atrast kopīgu valodu ar visdažādākajiem ļaudīm.

Biznesa skola ir arī Denverā. Savā ziņā ļoti līdzīga RBS, tikai ēka lielāka, un  studentu vairāk. Bet tāpat tiek daudz runāts par to, ka lieliskajā Rietumu Kalnu štatā jāattīsta uzņēmējdarbība, jāmāca jaunie uzņēmēji, par to, ka skolai allaž trūkst naudas, un vajadzīgi veiksmīgi uzņēmēji, kuri ziedotu naudu un līdzekļus, jo, kam ir dots, tam vajag padalīties ar citiem.

Denveras biznesa skolā pat izveidots atsevišķs uzņēmējdarbības attīstības centrs, kura galvenais sponsors ir vietējais miljonārs un mēbeļu magnāts Jacke Jabs. Viņš ir Denveras mēroga zvaigzne un pat ieticis vienā no “South Park” sērijām, ar visu savu pazīšanās zīmi – balto  tīģeri, kuru, kā izskatās, vienmēr nēsā līdzi. Jabs ir no  Krievijas izceļojušu ebreju pēctecis, kurš pamanījies sasliet mēbeļu tirgošanas šķūņus pa visu Denveru un katrā pasākumā klātesošos iepriecina ar stāstiem, kā mamma viņam bērnībā likusi apgūst ģitāras spēli un iemācīties  dziedāt kantrīdziesmas, jo muzikantiem bads nekad neesot jācieš – ja proti uzspēlēt, tad cilvēki  tevi pabaros vienmēr.

Ap biznesa skolām gan Latvijā, gan arī Denverā vienmēr ganās kāds bariņš uzņēmēju, kuri  vēlas piedalīties, iesaistīties un socializēties.  Katrā šejienes skolas pasākumā satieku vīru, par kuru pārējie saka: “šis ir liels miljardieris, viņš izcēla pamatīgu piķi, pārdodot JD Edwards Oracle kompānijai.” Tie, kas ir pazīstami ar pasaules līmeņa grāmatvedības programmu vēsturi, noteikti zina, kas ir JD Edwards, bet man jaunums bija, ka tā ir Denveras kompānija.  Latvijā tam analogs varētu būt grāmatvedības programma “Apvārsnis”, tagad pazīstama kā “Horizon”. Ar šo gribu teikt, ka nemaz tik grandiozas atšķirības starp dzīvi Denverā un Rīgā nav. Vismaz biznesa skolas un personāži ir ļoti līdzīgi.

Šajā nedēļā Denveras biznesa skola  rīkoja sava biznesa plānu konkursa “Climb” noslēdzošo pasākumu, kurā gan Jacke Jabs ar visu savu tīģeri grozījās, gan arī studenti un  skolas plašā mentoru un piesaistīto uzņēmēju saime. Konkursā uzvarēja komanda, kura  prezetēja savu patentēto izgudrojumu – dronu, kurš novērš helikopteru kravu un glābšanas tērauda trošu žvangāšanos un tādējādi ļauj celtniecības kompānijām un glābējiem ietaupīt milzu naudu un izglābt daudz vairāk glābjamo. Komanda pat bija saģērbusies militāros formas tērpos  – armijas formas, ieroči un karogi amerikāņiem traki patīk. Par savu saturīgo ideju un atraktīvo prezentāciju komanda nopelnīja  piecu tūkstošu dolāru galveno balvu un godu, slavu un publicitāti. Savukārt tūkstoti un veicināšanas balvu saņēma puisis, kurš pats taisa smukus koka galdus un izīrē tos kāzām, izlaidumiem un tamlīdzīgiem masu pasākumiem. Viņš, liekas, bija vienīgais no prezentētājiem, kurš faktiski arī dara to, par ko bija uzrakstījis biznesa plānu.

Vispār esmu novērojis, ka, jo krāšņāk un pārliecinošāk cilvēki kaut ko prezentē, jo tālāk viņi ir no reālās dzīves.  Īsti uzņēmēji un izgudrotāji parasti ir  kautrīgi un šaubu pilni, jo viņi zina, ka līdz patiesiem panākumiem var tikt tikai caur zilumiem, pazemojumiem un neskaitāmām neveiksmēm.

Es vadu  www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Jacke Jabs un tīģeris

2 Comments on “Par topošajiem uzņēmējiem

  1. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #124 (30.04.-07.05.). – BALTAIS RUNCIS

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: