Par Vispasaules Mobilo kongresu un konkurenci

Pagājušajā nedēļā Barselona bija pasaules mobilo viskautko galvaspilsēta, tajā notika “Mobile World Congress”, pasaulē lielāko mobilo tehnoloģiju izstāde. Astoņās hallēs vairāki tūkstoši dalībnieku, vairāk nekā simts tūkstoši apmeklētāju. Vārdu sakot, milzīgs pasākums, kuram visu gadu gatavojas gan ražotāji, gan nozares dalībnieki, gan Barselonas viesmīlības industrija, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī Barselonas slavenie kabatas zagļi, kuri, es domāju, ieradās uz pasākumu vismaz desmit tūkstošu sastāvā. Par viņiem rakstu, jo jau pirmajā konferences dienā, kas diezgan loģiski bija pirmdiena, es gandrīz šķīros no sava pulksteņa. Laipns puisis rīta pastaigas laikā gribēja parunāties un pastāstīt, kur atrodami labākie naktsklubi un smaržīgākā zāle, un sarunas laikā kaut kā nemanāmi mana pulksteņa sprādze atvērās, bet kaut kā dīvainā kārtā es tomēr paspēju to noķert, bet laipnais gids izgaisa, kā nebijis. Savukārt Barselonas centrā notika “pret kongresa” demonstrācija ar saukļiem “Atdodiet mums mūsu pilsētu” u.tml. Izrādās, Barselonā dzīvo diezgan daudz neprogresīvu indivīdu, kuriem nemaz nepatīk tūristu masas, jo viņiem ir sajūta, ka pamazām kļūst par šimpanzēm zoodārzā. Līdzīgi kā citiem Latvijā nepatīk Jūrmalas villas un Jaunā Viļņa publika. Tā ka nez vai Rīgai būtu labi kļūt par konferenču centru vai arī netik labi. Vai, kā jau parasti – vieniem tas būtu labi un citiem ne.

Par izstādi, un vai ir vērts uz turieni braukt. Galvenā sajūta, kas pārņem šādā vietā, ir tāds kā apjukums un varbūt pat panika. Par to, cik milzīgi daudz pasaulē ir visādu mantu un cik milzīgi daudz kompāniju viskautko dara, tāda sajūta, ka viss, ko iespējams izgudrot, ir jau izgudrots, un pasaulē nav nekādu jaunu ideju, kuras attīstīt. Un ka tik daudzi pūlas pievērst sev uzmanību un kliedz, lēkā, mirdzinās ar ugunīm un žvadzina zvārguļus, un tu saproti, ka četrās dienās nav iespējams ne visu apskatīt, ne arī lielāko daļu no apskatītā saprast. Līdz ar to sirsnīgs padoms mārketinga vadītājiem. Nekad nerakstiet izstādēs saukļus “Mēs darīsim jūs laimīgus” vai “Palīdzēsim ietaupīt pulka naudas”. Rakstiet maksimāli konkrēti, tā, lai jūsu potenciālais klients uzreiz saprot, ko jūs gribat. Varbūt pat vispirms paši izdomājat, ko jūs gribat. Reklamēt savu produktu? Atrast izplatītāju? Kādu investoru? Vai savu zīmolu? Vienalga, ko, bet ziniet, ko jūs gribiet. Un lieliem burtiem uzrakstiet to uz stenda. Aiztaupīsiet sev un apmeklētājiem laiku un varbūt arī, ka beigu beigās atradīsiet to, ko gribat. Es domāju, ka var apmeklēt izstādes ar mērķi “paskatīties, kas jauns tehnoloģijās”. Līdzīgi kā citiem patīk iet uz muzeju, izstādi vai kino. Pavadīt laiku, izklaidēties, paplašināt redzes loku. Interesanti, ka gandrīz visu lielo kompāniju stendi bija “slēgtie”, tajos varēja iekļūt tikai ar ielūgumu. Visjaukākais šajā ziņā bija kompānijas “Dolby Digital” stends. Liela kaste ar melnām, gaismu necaurlaidīgām sienām, vienā stūrītī mazas stikla durtiņas ar uzrakstu “Invitations Only”. Savi tempļi bija visiem lielajiem: “Ericsson”, “Huaway”, “Nokia”, “Google”, “Samsung”, “NEC”. Grandiozas halles, kuras apsargāja šo tempļu priesteri un atvēra durvis tikai izredzētajiem, kamēr vientiešiem bija izveidotas šo dievu ziedojumu vietas citās hallēs ar firmu jaunajiem, mirdzošajiem gadžetiem. Kalni ar telefoniem, planšetēm, robotiem, mākslīgo intelektu, virtuālo realitāti, “gudrajām” ierīcēm, kuras darīs mūs produktīvākus, gudrākus un savienotākus. Un tad, protams, visu izmēru stendi un visu specializāciju kompānijas. Sākot no paprāviem un pieklājīgiem, un beidzot ar stacijas tuneļa kioskus atgādinošiem. Un vesels žanrs bija “nacionālie” stendi, kuros attiecīgo valstu Attīstības aģentūras sapulcināja savus iesācējuzņēmumus, un kuri, protams, arī kalpoja par lielisku iemeslu bariņam ierēdņu apmeklēt viesmīlīgo Barselonu. Piemēram, nezināju, ka Alžīrijai ir savs mobilo telefonu ražošanas flagmanis, protams, stingri islāmisks. Nezkāpēc ar milzu stendu bija atkūlies Vjetnamas telekoms, kuram taču tiešām vienīgais iemesls tur atrasties bija atvest baru savu birokrātu uz uzdzīvi Barselonā. Starp citu, Latvijas nacionālo stendu nemanīju, bet mierinājumam varu teikt, ka arī igauņiem un lietuviešiem savu stendu nebija. Toties gan UK, gan skotiem, gan ziemeļīriem bija savi atsevišķi stendi. Laikam jau Breksita gaisotnē viņiem tika iedalīti ārkārtas līdzekļi valsts eksporta spēju veicināšanai.

Līdztekus tūristiem un kabatas zagļiem tādā konferencē klīst milzīgs bars ar nozares profesionāļiem. Pat ja nav sava stenda, tu vari visu nedēļu pavadīt, sēžot kādā no daudzajām kafejnīcām, gudru seju dzisinot muti, dzerot kafiju un izpildot kādus “speed dating” vingrinājumus. Profesionālis var sarunāt tikties ar savām kontaktpersonām, kuras normāli vienuviet nekad nesatikt. Un visi jau cer bīdīt lietas un atrast biznesu. Kādu naudas strautiņu. Tā pirmajā dienā Barselonā dzīvojošs vācu paziņa iepazīstina mani ar savu draugu no Lihtenšteinas, kurš ir telekomu konsultants, konsultē par uzņēmumu pārņemšanu, palīdz piesaistīt finansējumu darījumiem un vispār ir ļoti labi savienots Lihtenšteinā, kurā ir mazi nodokļi, daudz bagātu cilvēku un izprotoša firstistes administrācija. Pasēdējām ar citu amerikāņu paziņu, kuram ir ļoti perspektīvs startaps, kurš nešaubīgi pēc pāris gadiem būs miljardus vērts uzņēmums. Pēc pāris dienām lihtenšteinietis uzrodas hiperaktīvs ar ziņu, ka esot mazliet pagulējis, papētījis savus kontaktus, nozari un nācis pie atziņas, ka viņš būtu ideāls konsultants, lai bīdītu amerikāņa biznesu Eiropā. Saprotams, success fee only, jo mūsdienās par “biznesa attīstību” cerēt saņemt labu algu var tikai tādi veiksmīgie industrijas veterāni, kuriem izdodas apjāt kādas ļoti gribošas un bagātas indiešu vai ķīniešu korporācijas. Tā nu amerikānis salīgst ar jaunatrasto aģentu, kurš laimīgs dodas meklēt klientus, bet amerikānis dodas veidot savu vēl neeksistējošo produktu, kurš taču būs jāpiegādā, ja laimēsies atrast kādu maksājošu klientu.

Viena no šajā braucienā satiktajām spilgtākajām personībām bija kāds holandietis ar angoliešu un vēl nezcik raibām asinīm, kuru sastapām, skaļi sodoties par restorānu laupītājiem, pēc izputinošām vakariņām, kurās viņam atnests rēķins – par 12 garnelēm 180 eiro. Viņš atteicies maksāt un kliedzis: “Call police or fight with me!” Kā rezultātā ticis prom no restorāna, vispār nesamaksājis. Puisis bija kārtīgā kunga prātā un, protams, Mobilā kongresa apmeklētājs. Viņam piederot virs 1500 stendiem “visā pasaulē”, kuros viņš tirgojot visādus mobilos krāmus. Vadiņus, vāciņus, lādētājus. “Tikai vācu, lieliskas kvalitātes produkti.” Tie stendi esot salikti pa veikaliem, benzīntankiem, viesnīcām. Viņš daloties ar vietu īpašniekiem, bet nodrošinot pilnīgi visu sortimentu, cenas un “uzpildīšanu”. Un viņš esot ļoti bagāts. Nerakstīšu tagad šeit visus stāstus, kurus uzzinājām no jaunā paziņas, tie aizņemtu kārtīgu Čārlza Dikensa vai Viktora Igo romāna nodaļu. Pateikšu tikai, ka ar saviem stāstiem viņš mūs izklaidēja krietnu stundu, kuras lielāko daļu varēja smieties, pie zemes krītot. Un nav jau nekāda ģeniāla gudrība izdomāt un izveidot stendus, kuros tirgot mobilo telefonu vāciņus. Atšķirība laikam ir tajā, ka vieni par to tikai runā, bet citi ņem un izdara. Un, lai kaut ko tādu, vai pilnīgi jebko izdarītu, ir daudz jāstrādā, jāeksperimentē, jādomā un kārtīgi jāiespringst.

Vakarā pirms aizbraukšanas no Barselonas vēl iedzēru glāzi ar savu paziņu vācieti. Un viņš stāstīja, kā pirms vairākiem gadiem esot sācis dzīvi Berlīnē. Kur viņam nav bijis ne darba, ne arī draugu. Un tur viņš ātri iemācījies, kā ir aiziet uz kādu pasākumu un atrast darbu nākošajai dienai vai ideālā gadījumā nākošajam mēnesim. Jo, ja sēdēsi kautrīgs kaktiņā, tad paliksi bešā. Un katram šāda sevis pārdošanas pieredze būtu ļoti noderīga un attīstību veicinoša.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Laipni lūdzam Dolby stendā!2017-02-28 12.16.35.jpg

Huaway templis bija atsevišķas halles izmērā2017-02-28 12.23.43.jpg

4 domas par “Par Vispasaules Mobilo kongresu un konkurenci

  1. Компании Эстонии и Литвы были представлены на MWC еще 4-5 лет тому назад. Я лично фотографировал их стенды в 2013: https://drive.google.com/open?id=0B79YepNqLzqWMEpiSEw3UXhaWlU, после чего рассказывал об этом Янису Лелису в LTA. Он собирался продвигать идею латвийского стенда через LIAA, даже запрашивал у меня кое какие материалы. Жаль что Латвия до сих пор не представлена в Барселоне.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s