I like to move it move

Esmu atgriezies Denverā, pilsēta mani sagaidīja ar lietu un kādiem +15 grādiem pēc Celsija. Atvēsinošie prieki gan neturpinājās ilgi,  jo pārējā  nedēļa  pagāja neciešamā svelmē, pēcpusdienās gaisa temperatūra brīžiem uzskrēja arī  līdz +37 grādiem. Tipiska Kolorādo vasara.

Turpinot Amerikas apgūšanu, nolēmām, ka ir pienācis laiks iegādāties savu dzīves vietu. Īres maksas šeit ir tik augstas, ka, ja vien tāda iespēja ir, izdevīgāk īpašumu ir nopirkt.  Pēdējā gada laikā nekustamā īpašuma cenas Denverā ir augušas par 8%,un Zillow, populārs nekustamo īpašumu portāls, pareģo, ka šajā gadā cenas pieaugšot vēl par 6%.  Ticēšana pareģotājiem ir riskanta lieta, tomēr šķiet, ka visstraujāk  augošā ASV pilsētā un labā rajonā nekustamo īpašumu cenām vajadzētu pieaugt arī turpmāk.

Iesākumā izvēlējāmies nelielu divistabu dzīvokli jaunceļamā mājā, kurai ir jānāk gatavai ap novembri.  Apskatījām vietu, plānus un norezervējām stūra dzīvokli ar jauku skatu uz kalniem. Projekta attīstītāji palūdza iedot čeku par desmit tūkstošiem kā rokas naudu, un dzīvoklis bija “aizsists.” Tomēr,vasarai tuvojoties un mantu daudzumam palielinoties, piezagās tādas kā šaubas. Vai tiešām tajā dzīvoklī pietiks vietas? Un kur apmetīsies viesi, kuri mūsu pusē uzrodas visai regulāri? Un kur nolikt slēpes, riteņus, moci un visu pārējo mantību? Nu labi, nav jau uzreiz jāpērk, bet tomēr paskatīsimies, kādas mājas šobrīd piedāvā…  Un tā maija beigās mēs vienā nedēļas nogalē apskatījām kādus astoņus dažādus objektus, vecumā no simts gadiem līdz salīdzinoši jauniem.  Jau Anšlavs Eglītis savos Amerikas stāstos rakstīja, ka viena no amerikāņu iecienītām brīvdienu izpriecām ir vazāties pa pārdošanai izliktām mājām, pat, ja viņi negrasās neko pirkt. Laikam neesmu vēl pietiekami amerikānis, jo mani šī nodarbe pārāk neaizrauj, taču māju skatītāji nāca un gāja nepārtrauktā straumē.

No astoņām apskatītajām mājām mums iepatikās tieši pati pirmā, pārējās bija vai nu par vecu, vai ne tik foršā vietā vai arī ne tik pareizā izmērā. Bet pirmā māja derēja kā uzlieta,  iesēdās galvā un  negāja prom. Nu labi, es jau māju nemaz pirkt negribu, piedāvāšu stipri zemāku cenu, ja pārdevējs piekritīs, tad domāšu. Labi zināms, ka savu panākt ir stipri vieglāk tad, ja nemaz neesi īpaši ieinteresēts rezultātā. Šādu apsvērumu vadīts, nosaucu ciparu un  saņēmu pretpiedāvājumu. Turpināju kaulēties, kamēr  gluži nemanot nonācu pie tā, ka māja bija vien jāpērk nost.

Īpašuma pirkšana ASV ir visai sarežģīts un regulēts process, ar licenzētiem aģentiem, neiztrūkstošiem juristiem, apdrošinātājiem, hipotēku devējiem, “Land title” kompānijām, māju īpašnieku asociācijām, vērtētājiem, auditoriem un vēl visdažādāko pakalpojumu sniedzējiem, bez kuru iesaistes darījumi nevar notikt.  Katrā īpašumu pārdošanas transakcijā kādi 6-7% aiziet viņiem. Tātad, ja Zillow taisnība un  nekustamo cenas augs  par 6%, tad  pārdodot pēc gada, pa nullēm vien iziešu, un “nopelnījis” būšu to, ko šobrīd maksāju par īri. Interesanti, ka ASV ir stipri izplatīta krāpniecība, kad hakeri, izliekoties par pārdevējiem, māju pircējiem pamanās e-pastā atsūtīt citu bankas kontu. Tādēļ pats naudas pārskaitīšanas akts tiek šausmīgi uzraudzīts. Kontu izsniedz tikai klātienē, nekādā ziņā nedrīkst uzticēties e-pastos atsūtītiem rekvizītiem, par visu jāpārliecinās zvanot,un tādā garā.

Liekas, ka dzīvē daudzas lietas var izskaidrot ar telepātiju vai kaut kādu sakritību. Tikai dažas dienas pēc tam, kad kļuvu par “Proud Colorado Home Owner”,  saņēmu e-pastu no aģentes Kristīnes, kurai bija  mans desmit tūkstošu dolāru čeks un priekšlīgums par dzīvokļa pirkšanu. Viņa esot sagatavojusi  līgumus,un man vajadzētu iegriezties pie viņas parakstīt papīrus un apskatīt dzīvokļu mājas celtniecības progresu. Kaunīgi rakstu, ka esam sapratuši, ka dzīvoklis mums būs par mazu,un nedaudz liekulīgi piebilstu, ka tik labam dzīvoklim viņai pircēju atrast nebūs grūti. Rokasnaudas čeku nepieminu, bet īpašas ilūzijas arī neloloju – galu galā, tāpēc jau viņi tos čekus no cilvēkiem ņem, lai būtu grūtāk pārdomāt. Liels ir mans pārsteigums, kad Kristīne atbild, ka viņa  arī domājot, ka mums labāk dzīvot mājā, ka viņa novēlot visu to labāko, un čeku viņa saplēsīšot, jo nauda taču mums noderēšot, ievācoties jaunajā mājā.

Tā nu Denverā nedēļas laikā man bija jāpārceļas uz jaunajām mājām. Šī jau būs piektā adrese trīsarpus gadu laikā, šoreiz, cerams, ka tik drīz vairs nekur jāpārceļas nebūs. Lai nemocītu sevi un kolēģus, šoreiz nolemju ņemt “moverus”, ASV tas ir populārs pakalpojums, jo ļaudis te pārvācas regulāri. Viens zvans uz “moveru” aģentūru, un man sāk zvanīt ieinteresētie pakalpojumu sniedzēji. Aprunājos ar kādiem trim un izvēlos to, kurš piezvanīja pirmais un nosauca viszemāko ciparu. Kailers ir atsaucīgs, runā pieklājīgi, visu noskaidro un apsola, ka smagais ar puišiem ieradīsies precīzi noteiktā laikā un par trīssimt piecdesmit dolāriem divu stundu laikā saudzīgā veidā  pārvedīs visas manas mēbeles. Turpat pa telefonu paņem simts dolāru priekšapmaksu un saka, ka pārvākšanās dienā zvanīšot un visu koordinēšot. Tā arī tiešām notiek – Kailers pārvākšanās dienā pamanās piezvanīt reizes četras. Būdīgie nesēji ierodas laikā un divās stundās, elsdami, bet  ne reizi neapstājoties, lai atpūstos, visu žigli pārnes. Kad darbs  jau gandrīz pabeigts, uzzvana Kailers un prasa: “Nu, vai viss kārtībā?”, saņēmis apstiprinošu atbildi, saka, nu tad es novilkšu no kartes atlikušo naudu un atsūtīšu tev linku. Uzraksti par mums labu rekomendāciju, tas mums ir svarīgi.

Jaunajā adresē mani sagaida pārpildīta pasta kaste – vietējais auto serviss, ķīmiskā tīrītava, kādas divdesmit vēstules no bankām, apsardzes kompānijas, jumtu labotāji. Visi ir milzīgi priecīgi par manu ievākošanos un gatavi pakalpot. Tikai vietējā “māju īpašnieku asociācija” pikti informē, ka koku zari pie mājas esot pārāk gari un tos esot nepieciešams apcirpt. Laiks iedots līdz pagājušās nedēļas vidum, pēc tā būšot jāmaksā sods. Nu ko, arī māju īpašniekiem ir savas problēmas, iešu meklēt kaimiņu Hosē, kurš  par nelielu samaksu jau pļauj manu mauriņu. Varbūt, ka viņam būs koku zaru zāģis.

Es vadu  www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Autors kopā ar kompānijas “I like to move it move” darbiniekiem.2018-07-19 14.43.18

4 Comments on “I like to move it move”

  1. Kad pastāstīju savai zinātniskā darba vadītājai par savu visai nelāgo pieredzi ar pārvākšanos, viņa teica: “Uzraksti par to, paliks vieglāk!” Tad nu arī rakstu. Man pārvākšanās Rīgā no viena īres dzīvokļa uz citu trīs kvartālus tālāk izmaksāja EUR 3k un prasīja mēnesi laika. Un tas pie noteikuma, ka draugi godprātīgi (par nelielu samaksu) palīdzēja, cik spēja. Tomēr nevaru teikt, ka man ir laba pieredze arī attiecībā uz dažiem nesējiem un šoferiem. Šajā laikā divas reizes dabūju sāpju lēkmes, kādas piecas reizes aiz izmisuma biju gatava noslēgt rēķinus ar dzīvi un galu galā pat nokļuvu slimnīcā. Jā ASV tomēr nav Latvija, lai dzīvo amerikāņu movers! Tagad sēžu un naktī, karstumā strādāju, lai atpelnītu šajā pasākumā za
    udēto naudu.

    Patīk

  2. Izlasot so rakstu,parliecinajos, ka taisniba vien bus, ka Amerika daudzos aspektos ir ka Sveice, tikai letaka. Man par parvaksanos, kad es visu biju nomontejusi un iepakojusi par vienu gultu, skapi un divanu vien bija aptuveni 600eur jamaksa un tie bija ar atlaidi. Parejo pati parvedu.
    Ari Sveice pilsetas ire maksa dargak neka nopirkt dzivokli. Tikai, kad ir jaiemaksa pirma iemaksa un ta ir 30%, lai sanemu kreditu un dzivoklis maksa ap 1mlj. , sac domat, vai labak nebutu nopirkt kadu maju pie juras Italija vecumdienam un domat par atraku pensioneshanos.
    Apsveicu ar jauno pirkumu! 🙂

    Patīk

Komentēt