Par to, kas ir un nav labs darbs

Iepriekšējās divas nedēļas bloga autors pavadīja par Denveru siltākā vietā, pasildīja vecos kaulus, datoru līdzi neņēma, un tādēļ arī reportāžas izpalika. Bet nu jau nedēļu esmu atpakaļ Denverā, un šobrīd ir pēdējais laiks pārstāt slinkot un atgriezties ierastajā ritmā.

Pirms dažām dienām spēlēju skvošu ar Gregu – jaunu puisi, kurš  strādājis par finanšu analītiķi dažādās bankās un citos lielos kantoros. Gregs prot taisīt atskaites un izmantot dažādas “fancy” programmatūras paketes, kā SAPu, “Business Objects” un tamlīdzīgus. Ja kaut ko šādu vari ierakstīt CV, tad neapšaubāmi tava vērtība celsies. Iepriekšējā blogā kā reizi apcerēju faktorus, kas nosaka cilvēka vērtību darba tirgū: Par to, kāda ir tava vērtība

Lielākā daļa manu skvoša partneru nodarbojas vai nu ar finansēm, nekustamo īpašumu vai arī paši ir uzņēmēji – šis laikam vislabāk raksturo Denveras vidusslāņa izplatītākās nodarbes. Spēlētāji mēdz būt dažādi – vieni ir nerunīgi, citi  labprāt stāsta par sevi, ģimeni  un  darbu. Vieni spēlē rezervēti, citi  ātri uzvelkas, ja spēle neiet, lamājas un met raketi pa gaisu. Gregs nelamājas, spēlē ļoti pieklājīgi, bet visu laiku grib runāt par  darbu. Par to, ka nesen aizgājis no darba, ka sešu mēnešu laikā darbā nomainījušies trīs priekšnieki, ka katrs bijis lielāks idiots par iepriekšējo, par to, kādas bezjēdzīgas sapulces bijušas un neviens nav gribējis ne atzīt savas kļūdas, ne arī domāt ar galvu. Tā, nepilnu gadu nomocījies, Gregs uzrakstījis atlūgumu un tagad fantazēja par frīlansera karjeru, kā arī lepni paziņoja, ka varot spēlēt pilnīgi jebkurā laikā, jo viņam vairs neesot jārēķinās ar stulbajiem priekšniekiem. Lai arī savā CV viņš varēs ierakstīt ļoti prominentu darba vietas nosaukumu un pāris jaunus programmatūras rīkus, kuri liks viņam izskatīties profesionālākam un vērtīgākam, tomēr  darbā pavadītais laiks ir bijis  mokošs un pazemojošs. Par ko arī liecina drusku apaļākais vēderiņš un zilie riņķi zem acīm, salīdzinot ar veselīgo izskatu, kādā viņu redzēju tikai pirms mēnešiem četriem.

Grega sakarā atcerējos, ka pirms kāda laika sociālajos tīklos klīda rakstiņš par vidējo darba ilgumu prominetās tehnoloģiju kompānijās. Mani šokēja, ka facebook, gūglē un uberos  cilvēki nostrādā vidēji divus gadus. Acīmredzot ilgi tur turas tikai labi atalgotie, treknie runči, un lielā masa ar darbiniekiem, kuri atnāk, pazīstamā vārda vilināti, par mazu naudiņu tiek izdauzīti un izspiesti kā citroni, un tad ar lepnu ierakstu CV dodas uz kādu mierīgāku vietu, kur vairāk maksā, bet mazāk moka.

Katru gadu  arvien vairāk ASV darbaspēka kļūst par frīlanseriem, kuri sevi pārdod uz projektiem vai gabaldarbiem. Liekas, ka nākotne darba tirgū zīmējas apmēram šāda –  lielās kompānijas ar saviem treknajiem runčiem un vagariem, kuri bīda, organizē un algo masu ar pašnodarbinātajiem “speciālistiem”, kurus pakāpeniski, rāmi, lēnām izautomatizē roboti un mākslīgais intelekts. Tad mazie, privātie uzņēmumi, kuros, cik esmu redzējis gan Latvijā, gan ASV, cilvēki strādā ilgāk un jūtas drošāk, un, protams, pensionāri, ierēdņi un bezdarbnieki, kurus uztur sākumā minētā robotu, brīvā darbaspēka un menedžeru armija.

Tikmēr pat Meksikā nevarēja aizbēgt no Latvijas AB bankas un mūsu centrālās bankas vadītāja nedienām. Par to gan ziņas ļerināja, gan arī viens otrs izglītotāks tāspuses iezemietis iztaujāja. AB bankā darbu esot zaudējuši gandrīz tūkstotis labi atalgotu un izglītotu ļaužu. Tagad tie rīkojot akcijas un lamājot valdību par savu grūto likteni. Par šo varu tikai teikt, ka katrs bizness ir risks. Jo riskantāks bizness, jo vairāk var nopelnīt, bet arī var sāpīgāk apdauzīties. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem un darba ņēmējiem riskantos biznesos. Parasti tur vairāk maksā, bet arī iespēja, ka bizness kādā dienā izbeigsies, ir lielāka. Protams, neviens nevar garantēt, ka rīt arī garlaicīgā Swedbanka neizdomā atlaist kādus piecus simtus darbinieku. Vai arī tad atlaistie pulcēsies, lamās valdību un rīkos flešmobus? Var jau būt, ka to arī darīs, bet valdība jau vien tik daudz var nodrošināt, ka darbu zaudējušie saņems pabalstus un varēs izmantot Nodarbinātības Valsts dienesta draudzīgos pakalpojumus.

Darba alga, kantora reputācija un vietas stabilitāte ir svarīgi faktori, tomēr, pēc manām domām, pats svarīgākais ir darba saturs, sajūta, ka katru dienu ir progress un vispārējā atmosfēra kolektīvā. Galu galā, vairums cilvēku savā darbā pavada lielāko daļu dzīves. Nekāda nauda, prestižs vai amats vizītkartē nespēj kompensēt apaļo vēderiņu un zilos riņķus zem acīm, jo dzīvojam mēs šodien, šeit un tagad.

Es vadu www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!