Par vienkāršību

Nesen pabiju Floridā, piedalījos “sabiedriskās drošības izstādē”. Ziniet, dažādi vairogi, kamuflāžas tērpi, bruņoti automobiļi, sakaru ierīces. Starp visām tehnoloģiju izstādēm šī ir viena no nedaudzajām, kura gadu no gada paliek lielāka – vairojas gan dalībnieku, gan klientu, gan arī piedāvāto tehnoloģiju klāsts.  Dienā, kad bija jālido mājās, pakojot somu, īrētajā dzīvoklī ieslēdzu TV un uztrāpīju tiešraidei no Baltā nama. Baltajā namā bija savākušies Trampa kabineta pārstāvji un bariņš apmulsušu, darba kombinezonos un ķiverēs ieģērbtu strādnieku. Tika pateikta MAGA runa, paziņots par ievedmuitu ieviešanu tēraudam un alumīnijam un solīts, ka amerikāņu strādnieki tiks aizsargāti un visiem Pensilvānijas metalurgiem atkal pienāks labie laiki,  ka Tramps vairs neļaus pārējai pasaulei negodīgi čakarēt daudz cietušos amerikāņu darbaļaudis. Pēc tam runāt uzaicinātais muskuļotais strādnieks stāstīja, ka viņa tēva laikā ražotnē esot strādājuši septiņsimt cilvēku, bet tagad esot palikuši tikai trīsdesmit, un viņš cerot, ka jaunās ievedmuitas visu vērsīs uz labo pusi. Tramps vēlīgi smaidīja un piebilda, ka strādnieka tēvs debesīs noteikti ļoti lepojoties ar šo mirkli. Uz to pēc neveiklas pauzes strādnieks atteica, ka viņa tēvs esot vēl dzīvs un šobrīd skatoties TV. Tramps sāka smieties un teica: “Puiši, jūs gan noteikti esat bieži viesojušies Baltajā namā, bet nāciet, taisīsim tomēr kopā selfijus.” Nedēļu pēc šīs epizodes Pensilvānijā notika speciālās, viena Kongresa apgabala vēlēšanas. Tas bija apgabals, kurā Tramps prezidenta vēlēšanās dabūja ap 20% pārsvaru pār Klintoni, un tāpēc šīs vēlēšanas tika plaši iztirzātas un amerikāņi tās vērtēja jau kā rudenī gaidāmo Kongresa vēlēšanu rezultātu priekšvēstnesi. Tomēr, neraugoties uz  tarifiem un to, ka pats Tramps brauca uz Pensilvāniju un rīkoja MAGA mītiņus, viņa kandidāts pazaudēja. Demokrāti gavilē – esot atraduši formulu, kā rudenī atkarot Kongresu, jo neviens, pat visrepublikāniskākais apgabals, vairs neesot Republikāņiem drošs, un tautas entuziasms pret Trampu sācis noplakt. Nāks rudens, tad redzēsim, bet politika šeit ir interesanta un notikumu tik daudz, ka visiem ne izsekot.

Ir daudz  iepriekš skaidrots, ka vienkāršie cilvēki ir paguruši no gudri runājošajiem globālistiem, izglītotajiem intelektuāļiem un “prāta vētru” līmlapiņu virtuoziem. Tramps runā vienkārši: siena, tarifi un “nē – imigrantiem”. Un atkal atnāks vecie labie laiki. Mūsdienās ir modē raukt degunu un dalīt cilvēkus “komplikatoros” un “simplifikatoros”. Piemēram, Latvija ir klasiska komplikatoru zeme – teju nevienu lietu nav iespējams izdarīt vienkārši, pragmatiski. Sarežģīti noteikumi, likumu likumi, un mēs aizkombinējamies pie mājām-kuģiem, desmitiem gadu garām tiesvedībām, multi-miljonāriem maksātnespējas administratoriem un ekvilibristiskiem pierādījumiem, ka balts ir melns un otrādi. Arī tehnoloģiju un IT jomā cilvēki “komplicēšanas”  metodi neģēlīgi izmanto – pārdevējs vai menedžeris sāk vervelēt tehniskus terminus, kurus tā sarunu  biedrs nesaprot, un diskusijā uzvar tādēļ, ka otra puse nesaprot, par ko tiek runāts, bet baidās iebilst, tā parādot  savu nekompetenci. Šeit zāles var būt tikai vienas – pārvirzīt sarunu uz visiem saprotamiem jautājumiem. Nepērc no pārdevēja, kurš neprot izstāstīt savu piedāvājumu vienkāršiem vārdiem, prasi,  lai priekšnieks pasaka konkrēti, ko no tevis sagaida un kā sagaidāmo rezultātu sasniegt. Tieši tāpat arī jāvērtē un jāsijā politiķi. Alberts Einšteins teicis: “Ja tu kaut ko nespēj paskaidrot vienkārši, tu gluži vienkārši to nesaproti pietiekami labi.”

Sekojot  šai loģikai,  kļūst saprotamāk, kādēļ mācītajos ļaudīs klausās mazāk, viņus pat nicina, bet tādi politiķi kā Tramps gūst vēlētāju  atbalstu. Visos laikos populistu veiksmes formula ir bijusi veiksmīga propoganda un sarežģītu jautājumu vienkāršošana. Tajā pat laikā, vai mēs gribētu strādāt pie Trampa? Kadru mainība viņa kabinetā gada laikā ir pie 40%,  cilvēki tur nāk un tad krīt kā mušas. Arī darbā – vai mēs labāk strādāsim pie simplifikatora – pie tāda, kam uz visu būs vienkāršas atbildes, vai pie komplikatora – tāda, kurš nespēs atbildēt vienkārši ne uz vienu jautājumu, bet allaž sacīs: “Viss atkarīgs no tā, kā uz šo jautājumu paskatās.” Vai mēs gribam kaut ko pirkt no gudra pārdevēja, kurš mums piedāvās simts dažādus variantus, apžilbinās ar savu intelektu par apskatāmo jautājumu, un beigās samulsinās tā, ka mēs paķersim savu žaketīti un laidīsimies pie nomierinoša simplifikatora, kuram būs trīs varianti, no kuriem izvēlēties – lētais, vidējais un dārgais?

Es domāju, ka dalījums simplifikatoros un komplikatoros ir pārlieku primitīvs. Vēl ir jāņem vērā dimensija – gudrs vai stulbs. Un tad jau viss paliek skaidrāks – nekādā ziņā nevajag pīties ar stulbiem, nekompetentiem, vienalga, vai tie ir simplifikatori vai komplikatori. Protams, stulbs komplikators škiet, ir visnejaukākā  kombinācija, savukārt gudrs simplifikators ir augstākā klase.

Būtisks jautājums ir, vai cilvēks pats sev spēj noteikt pareizu diagnozi un tad pārmainīt sevi. Liekas, ka ļoti grūti – pats savā acī baļķi neieraudzīsi,  diagnozi  un zāles var iedot tikai dzīve ar saviem spērieniem un apdauzījieniem un varbūt, varbūt kāds satikts labs skolotājs. Šķiet arī, ka komplikatoru pataisīt par simplifikatoru ir grūtāk, jo šīs izpausmes ir saistītas ar rakstura īpašībām, cilvēku pazīšanas iemaņām,  savukārt stulbu par gudru ar pēršanu un mācīšanu var izmācīt salīdzinoši vieglāk, ja mācāmajam dievs iedevis apņēmību, pacietību un talantu, un pie tam šādā secībā.

Ideāls ir tāds priekšnieks vai pārdevējs, kurš ir gudrs un kompetents, bet kuram arī pietiek empātijas, vēlmes un pacietības iedziļināties mūsu situācijā, saprast, ko mums vajag un tad piedāvāt vajadzīgos risinājumus. Es sporta zālē paņēmu treneri. Viņš, iespējams, ir liels čempions un studējis augstās skolās un var stundām runāt par dažādām metodēm, paņēmieniem, rīkiem un to radītajiem efektiem uz dažādiem cilvēkiem. Tomēr mūsu rīcībā ir stunda. Viņš ir mazrunīgs: “Tā, Jāni, tagad uzvel plecos šo 40 mārciņu maisu un taisīsim pietupienus, tad izklupienus – tu vari, vari, tas tev nāks par labu.” Leonardo da Vinči teica, ka “Vienkāršība ir visaugstākā klase”. Bet to jau zina arī katrs iPhone lietotājs.

Es vadu www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

IWCE 2018 izstādē Orlando. Viss par un ap komunikācijām un sabiedrisko drošību.2018-03-07 15.39.57.jpg

One Comment on “Par vienkāršību

  1. Sveicināti!
    Paldies, par īso apskatu un līdzīgu procesu atspoguļošanu no ASV, kas atkal bija gan Krievijā, gan gaidāmi pie mums, respektīvi, vēlēšanas un balsu vākšana! Kā redzam pēc Krievijā notikušām vēlēšanām – var piedāvāt neko, izņemot to, ka turpināsim darbu, kā to 18 gadus esam darījuši… Var Jums piekrist daļēji, ka jārunā vienkārši un saprotami, tomēr ikdiena koriģē ar dažāda veida notikumiem, precedentiem, manipulācijām un interpretācijām, ka visu nav iespējams iekļaut likumdošanā. Un dažreiz ir uzrakstīts tik daudz vai arī ne tik pietiekami, ka, skatoties uz to, var brīnīties, cik burta kalpi ir vienkārši debīli! Vai arī stulbi, ka tas nav ierakstīts likumā, un ir iespējams tik ļoti manipulēt un interpretēt! (Piemēram, braukšana nepilsoņiem kā priekšrocība attiecībā uz valsts rezidentiem vai Jūsu minētais māja-kuģis) Runāt var vienkārši un cilvēcīgu izpratni, kad nonākam, kas godīgāk, tad jau jābūt rakstītam noteikumos un jābūt iespējai to mainīt… un pietiekami ātri!

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: