Ir, kā ir, un būs, kā būs

Pagājis kāds brīdis kopš manas iepriekšējās ASV reportāžas, un pienācis laiks uzrakstīt kārtējo ziņojumu. Cik varu spriest pēc sarunām ar saviem Latvijas draugiem, tad Denverā ierobežojumi ir stingrāki –  atvērti ir tikai pārtikas, būvmateriālu, dārzkopības, alkohola un marihuānas veikali. Un benzīntanki un aptiekas. Restorāni veic tikai piegādes vai izsniedz sainīšus pa logu. Viss cits ir ciet, un cilvēki pat skrien un brauc ar riteņiem maskās. Par pulcēšanos kompānijās nav pat runas. Uz šī fona šķiet, ka Latvijā viss ir ļoti neierobežoti un liberāli.

Parādījušies dīvaini rituāli. Vismaz mūsu nostūrī. Katru vakaru astoņos visi apkaimes bērneļi gaudo un sasaucas kā tādi mazi vilcēni. Kakofonija turpinās kādas piecas minūtes, un šādu trobeli esmu novērojis jau vairākus vakarus pēc kārtas.

Visa tirgošanās ir pārgājusi uz internetu, un piegādes tiek nodrošinātas nevainojami. Visu, ko nopērkam, parasti arī nedēļas laikā saņemam. Piemēram, nopirku rakstāmgaldu Crate & Barrel  internetveikalā. Tādā ar pretenzijām uz kvalitāti mēbeļu bodē. Viņi – noņem naudu un nekādus piegādes termiņus nedod. Pēc nedēļas rakstu klientu servisam, ka gribu piegādes termiņu un, ja nedēļas laikā nevar piegādāt, tad gribu anulēt pasūtījumu. Atbildes nav. Nākamā dienā zvanu klientu servisam un atkārtoju savus draudus. Un tavu brīnumu – pēc trim dienām astoņos no rīta trīs šaubīga paskata džeki, no kuru busiņa jau rīta agrumā smaržo pēc zāles, priecīgi dungojot, atnes manu skaisto rakstāmgaldu, kurš ļurkājas gluži kā galdiņi Larry Davis pēdējās sezonas šova “Curb your Enthusiasm” nīstajā kafejnīcā. “Squeaky wheel gets the grease” – ir teiciens, kuru esmu šeit apguvis. Bet pie Crate & Barrel laikam gan neko vairs nepirkšu, jo kvalitāte un serviss ir draņķīgi, bet cenas neadekvātas.

Kā zināms, Tramps pasludināja, ka ASV drīz atvērsies biznesam. Arī Kolorādo štatā ar nākamo nedēļu sāks darboties frizētavas un citi “non essential” biznesi, kā piemēram, tetovēšanas saloni. Saslimušo un nomirušo Kolorādo štatā ir daudz, bet slimnīcas nav pārpildītas. Vispār, cilvēki šobrīd pasaulē dalās divās grupās – “mājās sēdētājos” un “laukā gājējos”. Kaut kādā ziņā robežšķirtne šajos pasaules redzējumos ir arī ideoloģiska. Pavisam nesen  Denverā un arī citās ASV štatu galvaspilsētās notika demonstrācijas pret karantīnas ierobežojumiem. Paliels pulks ar protestētājiem brauca automašīnās gar štata valdības māju, pīpināja un vicināja lozungus. Daudzi  protestēja arī zālājā, iepretim gubernatora rezidencei. Man šis pasākums izlikās komisks, jo pret ierobežojumiem protestējošie valkāja maskas un ievēroja noteikto sešu pēdu distanci. Līdzīgs “ārā gājēju” sentiments manāms arī Latvijā, tikai ielāgojiet, ka jau šobrīd Latvijā ir daudz mazāk ierobežojumu, kā būs ASV pēc patreizējo ierobežojumu atcelšanas.

Nav jau arī zināms, kas notiks, kad ierobežojumi mazināsies. Domāju, ka normāla dzīve atjaunosies tikai tad, kad būs atrasta efektīva terapija, plaši pieejami un ātru atbildi sniedzoši testi un strādājoša vakcīna. Var jau atcelt visus ierobežojumus, bet, vienalga, līdz tam daudzi tupēs mājās un apkārt nestaigās. Turklāt, atceļot ierobežojumus, visticamāk, sāksies otrais vilnis, kas visus sadzīs vēl dziļāk alās. “Ārā gājēju” galvenais arguments ir ekonomika – cik tad ilgi var sēdēt un nestrādāt. Cilvēkiem ir jārada ekonomiskā vērtība, citādi drīz būs bada nāve klāt. Jau tagad ziņo par vairāk nekā divdesmit miljoniem bezdarbnieku ASV. Tāds daudzums, liekas, nav bijis kopš lielās depresijas laikiem. Pagaidām valdība tikai drukā naudu un kaisa to no helikoptera. Tikko katrs mazo algu saņēmējs tika pie 1200 dolāru čeka ar Trampa parakstu. Diemžēl šo rindu autors neietilpa pabalstāmo skaitā, bet daži SAF North America  darbinieki to saņēma gan. Bankas cītīgi medī uzņēmumus, piedāvā kredītus, kurus, kazi pat nebūs jāatdod, – 2.5 mēnešalgu fonda apmērā. To sauc par “Paycheck Protection Program”. Kā ierasts, kredītus vieglāk saņem tie, kuriem tos nemaz nevajag, bet nabadziņi, kuriem ūdens smeļas mutē, paliek ar garu degunu.

Tirgus izpētes kompānijas gluži profesionāli vēsta, kurā krīzes nedēļā tika izpirkts tualetes papīrs, kurā konservētās pupas, un, ievērojiet – šīs nedēļas haips ir matu griežamās šķēres un mašīnītes, bet ļaudis tīklos ar lepnumu dalās ar savām jaunajām, pašu vai tuvinieku sarūpētajām frizūrām. Vienīgā bēda, ka šie gudrie konsultanti atturas ziņot par to, kas būs izpirkts pēc nedēļas, divām vai mēneša.  Arī es pagājušajā nedēļā aptaujāju SAF Tehnika lielākos klientus, uzrakstīju nelielu vēstījumu par mūsu novērojumiem un palūdzu, lai viņi padalās ar saviem iespaidiem. Prieks, ka lielākā daļa ir samērā optimistiski – jā, šobrīd ierobežojumi pastāv, bet ilgtermiņa projekti tomēr virzās uz priekšu normāli. Daudzi aktīvi breinstormo un pamato, kāpēc viņu piedāvājumi pandēmijas laikā un pēc tās beigām būs jo īpaši pieprasīti. Jāpiezīmē, ka atsevišas preču kategorijas tiešām šobrīd ir daudz pieprasītākas – tie paši datori, videokameras, internets, netflixi, videokonferences un visi pričindāļi, kuri nepieciešami darbam no mājas birojiem.

Kāds mans paziņa, kurš darbojas nekustamo īpašumu sfērā, ziņoja, ka lielās komerciālo nekustamo īpašumu kompānijas prognozējot tuvākajos gados aizpildījuma samazinājumu par 25%. Atzīšos, ka, domājot par  SAF North America vajadzībām, es sapratu, ka tik liels birojs mums nemaz nav nepieciešams, jo mēs lieliski tiekam galā arī, strādājot no mājām. Bet vēl pirms pāris mēnešiem visā nopietnībā apsvērām, vai neieguldīt $100k dažādos ofisa uzlabojumos. Tagad šīs idejas izliekas kā absurdi murgi. Skaidrs, ka arī izstāžu rīkotāji var atslābt – neviens uz tām nebrauks ilgi, pat ja varēs. Man liekas, ka saprātīgākie ieguldījumi šobrīd ir dažādās virtuālās pārdošanas platformās, visā, kas ļauj labāk demonstrēt un pārdot produktus internetā.

Savā veidā man šis laiks arī patīk, jo tāpat kā 2008. gada krīzes laikā parāda, kas ir īsts un bez kā var pavisam labi iztikt. Tā laika kroņa teiciens bija, ka “stiprā vējā arī tītari lido.”  Situācija man atgādina mazliet arī deviņdesmito gadu sākumu, kad viss bruka un mainījās. Un pavēra durvis visādiem zaļknābjiem, kuriem tad bija gadi divdesmit. Arī tagad ir pienācis laiks jaunām idejām un jauniem zaļknābjiem, jo viss pa vecam jebkurā gadījumā nebūs. Kara laikā vecmāmiņas teica “Ir, kā ir, un būs, kā būs”. Un arī mums atliek tikai izbaudīt šo mirkli un nodarboties ar to mazumiņu, ko redzam un saprotam.

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

ar SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Tā mums patreiz izskatās cilvēku āra pulcēšanās vietas un apmēram šādi pastaigājas ļaudis.2020-04-26 16.53.47

Šī ir rakstā minētā protesta demonstrācija.CoronaVirus Protest Denver Apr 19 2020

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: