Par Hamiltonu un Superbolu

Lidoju mājās no brīnišķīgi pavadītas nedēļas nogales Ņujorkā. Pilsētā, kurā bieži gribas staigāt atgāztu galvu un kura stipri vien atšķiras no pārējās ASV gan ar tempu, gan arī visu vienlaicīgo notikumu, pasākumu un iespēju daudzumu. Ja esiet Soho, aizejiet uz brīnišķīgu Jaunzēlandiešu restorānu “The Musket Room” – padārgi, bet brīnišķīgs ēdiens, atmosfēra un arī šautene pie sienas. Atbraukt uz šejieni uz kādu nedēļu vai divām ir forši, bet dzīvot visu laiku šajā skudru pūznī ar kņadu un daudzajiem uzmanības zagļiem es negribētu. Tad jau labāk pāķiskā Denvera, kurā sajūtas nemaz tik ļoti atšķirīgas no Latvijas nav, vienīgi  cilvēki tērpjas botās, treniņbiksēs un hūdijos.

Ņujorkā beidzot noskatījos slaveno Brodveja mūziklu Hamiltons, uz kuru biļetes nopirku jau vasarā, izlasītās Hamiltona biogrāfijas iedvesmots, un par ko tajā laikā arī rakstīju blogā Par Aleksandru Hamiltonu. Pats mūzikls drīz ceļos arī uz Denveru, lieki piebilst, ka visas biļetes jau sen ir izpārdotas, bet no rokas tās var nopirkt par summām, kas tuvojas piecsimt dolāriem par vienu biļeti. Bet Hamiltons, protams, ir jāskatās Ņujorkā, jo tā ir viņa pilsēta, kuru viņš ar saviem darbiem un nedarbiem ir palīdzējis uzcelt. Izrādes mūziku katrs var noklausīties Spotify, pati izrāde saņēmusi 11 Tony balvas, 2016. gadā  saņēmusi Grammy balvu kā  gada labākais mūzikla albums un vēl daudz un dažādus apbalvojumus. Uzvedumā repa  stilā spēcīgi izdziedāti Hamiltona dzīves galvenie notikumi tā, kā tie izstāstīti un interpretēti Rona Černova 2004. gadā  iznākušajā Hamiltona biogrāfijā, kura joprojām atrodas grāmatu dižpārdokļu sarakstu augšgalos.

Hamiltonu rāda Rodžers teātrī Ņujorkas Brodvejā. Pārsteidza, ka tā ir visai neliela vieta, varbūt pat krietni mazāka par  Dailes teātri. Un tur nav, ne kur normāli mēteļus pakārt, ne arī kaut cik pieklājīgas kafejnīcas. Vispār operas un teātru ēkas Latvijā ir nesalīdzināmi ērtākas nekā lielākajā daļā ārzemēs. Oslo opera un dažas citas jaunbūvētas ēkas ir patīkami izņēmumi. Rodžers teātra izmērs, iespējams, arī izskaidro augstās biļešu cenas un to, ka uz dižpārdokli biļetes no paša teātra jāpērk bezmaz vai gadu iepriekš. Interesanti, ka spekulantus ASV neviens neapkaro, un uz to pašu Hamiltonu uz nākošo nedēļu mierīgi var dabūt biļeti no interneta tirgotājiem par nieka $600. Otrs mans pārsteigums bija, ka izrāde kaut kādā ziņā bija “piezemēta”, bez krāšņām dekorācijām vai specefektiem. Gandrīz visi izrādes aktieri bija afroamerikāņi, neparasti vērot tumšas ādas krāsas ģenerāli Vašingtonu un tādu pašu Hamiltonu kā tādus repojošus pašpuikas. Daudzi bija paņēmuši līdzi bērnus un izrādes laikā bieži vētraini aplaudēja, cēlās kājās un visādi atbalstīja patriotisko noskaņu, kura pārņēma visu zāli. Domāju, ka Latvijā vai citur Eiropā Hamiltonam  īpašu panākumu nebūtu, jo, lai to visu novērtētu, ir jāiet ASV skolā un jau no agras bērnības jāpateicas karavīriem “Thank You For Your Service”, un jāmāk dziedāt “The Star-Spangled Banner.”

Cits ārpus ASV neizprotams trakums ir gatavošanās šajā svētdienā paredzētajam Suberbolam, kas ir amerikāņu futbola profesionālās līgas fināls, kurā sacentīsies Filadelfijas “Eagles” ar  Jaunanglijas “Patriots”. Patrioti arī pagājušajā gadā uzvarēja Superbolu, un tagad viņiem ir visas iespējas šo panākumu atkārtot. Šis ir gada vissociālākais notikums, kad amerikāņi ciemojas, ēd un dzer vairāk, nekā Jaunā gada svinībās vai Pateicības dienā. Arī mēs plānojam iesaistīties Superbola vērošanā, protams, ar visiem tam paredzētajiem atribūtiem – vistu spārniņiem, hamburgeriem, alu un vīnu. Vietējās zāļu firmas jau pāris dienas TV un tviterī reklamē savus paģiru atvieglotājus un pareģo, ka cik tur miljonu amerikāņu pirmdien uz darbu neiešot, jo raugi, būšot “slimi”. Ņemot vērā  amerikāņu futbola popularitāti, prezidenta demokrātiskās vēlēšanas varētu mierīgi aizstāt ar prezidentālu futbola finālu, kurā uzvarējusī komanda varētu pateikt, kāds aktieris vai TV zvaigzne nākošos četrus gadus valdīs Baltajā namā. Galu galā, īpašas starpības jau nebūtu.

Es vadu www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

2018-02-03 13.47.06

2 Comments on “Par Hamiltonu un Superbolu”

  1. Vienā no iepriekšējām reizēm aizgājām uz Chicago.
    Sapratām, ka Brodvejas mūzikli tiešām ir cenas vērti. Martā būsim atkal NYC un noteikti mēģināsim apmeklēt kādu jaunu šovu.
    Protams, kā jau minēji, daudziem stāts ir dziļi saistīts ar ASV vēsturi, kultūru un tādēļ dažus līdz galam nevar izprast un izbaudīt.

    Patīk

  2. Beigās nesapratu vai pašam patika mūzikls… Man dēls (16g.) 2016.gada beigās palūdza Ziemassvētku dāvanu biļetes uz šo mūziklu. Jo šis uzzināja ka mūzikls tiks iestudēts Londonā Viktorijas teātrī. Tā nu 2017.gada janvārī kad tika izsludināta biļešu pārdošana… tās iegādājāmies un 18.05 jau šajā gadā dosimies klausīties un baudīt mūziklu.

    Patīk

Komentēt