Par Aleksandru Hamiltonu

How does a bastard, orphan, son of a whore
And a Scotsman, dropped in the middle of a forgotten spot in the Caribbean by providence impoverished,
In squalor, grow up to be a hero and a scholar?

Kā bastards, bārenis, maukas
Un skota dēls, iesviests aizmirstā Karību pakšķī,
Likteņa apdalīts un nabags,
Visā tajā draņķībā, izauga par varoni un zinību vīru?

Apmēram tā tulkojas pašreiz populārā Brodveja mūzikla “Hamiltons” tituldziesmas pirmais pantiņš. Rakstu, klausoties Spotify ritmiskās, melodiskās, hip-hop stilā saraksītās, biogrāfiskās un politiskās mūzikla dziesmas. Izrādi rāda jau divus gadus, bet viena biļete joprojām maksā ap tūkstots dolāriem, un visas ir izpārdotas kādu pusgadu uz priekšu. Redzot šādu fenomenu, vienmēr ir interesanti mazliet parakties ciparos un papētīt pasākumu no biznesa puses. Tātad tikai Ņujorkā, kur mūziklu rāda Richard Rodgers teātrī, nedēļas ieņēmumi par biļetēm ir ap trīs miljoniem dolāru. Divu gadu laikā ieņēmumi ir sasnieguši divsimt trīsdesmit trīs miljonus, prese to sauc par pēdējo desmit gadu veiksmīgāko teātra uzvedumu un paredz, ka tā ieņēmumi pārsniegs miljardu. 2016. gadā Hamilton saņēma Grammy balvu kā gada labākais albums mūziklu kategorijā, bet tā radītāji un investori tagad ir bagāti cilvēki un nodrošinājuši materiālu neatkarību un pārticību visai dzīvei. Izrāde tika veidota sešus gadus un izmaksāja, kā tagad šķiet, salīdzinoši nelielu naudu – 12,5 miljonus dolāru. Amerikāņu sapnis – dzīvē vari sisties kā nabags, bet vari arī diezgan ātri kļūt pasakaini bagāts.

Un kurš gan Latvijā ir ko dzirdējis par tādu Hamiltonu? Bet izrādās, ka tieši viņš ir atbildīgs, ka Ņujorka ir pasaules finanšu centrs, ka ASV ir visai centralizēta, rūpnieciska, dinamiska, demokrātiska un beigu galā, ka tāda valsts vispār pastāv. Ja uzvarētu alternatīvās vīzijas – lauksaimniecība, fermeri, vāja centrālā vara un “dienvidu dzīvesziņa”, tad droši vien, ka ASV būtu līdzīgākas Brazīlijai, Argentīnai vai Venecuēlai, ja jums tā labāk tīk.

Diezgan ieintriģēts izgrauzos cauri vairāk nekā 800 lappušu biezajai Roja Černova dzīvi un krāsaini sarakstītajai Hamiltona biogrāfijai un nejutos vīlies. Gan paliku drusku gudrāks par ASV vēsturi, gan arī sapratu vairāk par šejienes politikas saknēm un no kurienes nāk tās nebeidzamās diskusijas par lielu valdību/mazu valdību, lieliem nodokļiem/maziem nodokļiem un ikviena tiesībām nēsāt ieročus un brīvajā laikā doties laukā pašaudīt prērijsuņus. Un sapratu arī to, ka neviens nav tikai melns vai balts un arī astoņpadsmitajā gadsimtā notika skaļi seksa skandāli, un bija pilns ar “fake news”. Sapratu, ka cilvēki jāvērtē tikai un vienīgi pēc viņu spējām un krampja, jo visu nosaka viņu iekšējie kompasi, pārliecība un spēja atšķirt labu no ļauna.

Man vienmēr ir likusies dīvaina un nereāla situācija pēc ASV revolūcijas, kad 13 kolonijas atdalījās un pasludināja neatkarību, kā viņi spēja salipināt kopā vienotu valsti – ASV. Jo katram štatam bija savas intereses, sava ekonomiskā situācija. Viena lieta bija uzrakstīt jauno konstitūciju, bet kas cits bija to ratificēt visos štatos. Un process bija intrigu un karstu emociju pilns. Mans lielais atklājums ir, ka visi tā laika politiķi rakstīja esejas, kurās aizstāvēja savu viedokli, pamatoja savu pozīciju un bieži vien arī nolika savus pretiniekus. Dažreiz viņi rakstīja ar īsto vārdu, bet daudz biežāk ar dažādiem pseidonīmiem. Hamiltona lielais veikums ir tā saucamie Federālistu papīri, kuros 85 rakstos tika izskaidrota un aizstāvēta jaunā konstitūcija un bez kuriem, ļoti ticams, ASV konstitūcija pieņemta netiktu. Vispār Hamiltons bija liels rakstītājs, un viņa vara un autoritāte balstījās uz tūkstošiem lapu sarakstītām un publicētām esejām. Mazliet skumīgi, ka mūsdienu politiķi ir mēmi! Viss aprobežojas tikai ar smukām bildēm vai tukšvārdīgu vervelēšanu, bet ko viņi patiesībā domā, ja vispār domā, mēs tā arī neuzzinām, jo viņi jau par īstiem jautājumiem neizsakās. Vēl, pabeidzot par Hamiltonu – visa cita starpā viņš bija arī ASV pirmais finanšu ministrs, kurš ieviesa centrālās valdības nodokļus, muitu un krasta apsardzi. Un pats ģeniālākais – arī pārņēma uz centrālo valdību visu štatu parādus un izveidoja centrālo banku, kas padarīja ASV par daudz grūtāk izjaucamu veidojumu. Kaut kas šajā stāstā arī ir tāds, ko pamācīties Eiropas Savienību atbalstošajiem politiķiem.

Tikmēr skatos, ka no 27. februāra līdz 5. martam ar divām izrādēm dienā Hamiltons viesosies arī pie mums Denveras Buell teātrī. Biļetes ir nopērkamas par $747 gabalā. Tādi ir tie amerikāņi – māk lieliski samaisīt asarainu patosu, visgaišākos ideālus un, to visu darot, arī nopelnīt kārtīgu piķi. Un Hamiltons bija tas, kurš to visu iesāka.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!