Ierašanās Amerikā
Pēdējā nedēļa pirms izlidošanas pagāja saraustītā tusiņā, pēc principa, ka vēl jau jāsatiek daudzi draugi un paziņas.
Tusiņi mijās ar haotiskām baiļu lēkmēm. Pa galvu šaudījās visādi interesanti jautājumi. Piemēram, “Kam man tas vajadzīgs?”, “Vai es saprotu, ko es daru?” un tamlīdzīgi. Bet tā kā biju Normundam apsolījis, ka braukšu un rosīšos, tad atpakaļceļa jau arī vairs nebija.
Izlidoju uz Denveru 2015. gada 20. aprīlī, agri no rīta, ar dullu galvu, īsti neapzinoties, ko daru. Lidojums no Rīgas uz Denveru kopumā aizņem aptuveni 17-20 stundas atkarībā no pārlidojumu skaita un gaidīšanas ilguma tranzīta lidostās. Laika starpība starp Rīgu un Denveru ir precīzi 9 stundas. Tas nozīmē, ka izlidojot svētdienā, agrā rītā, Denverā būsi tajā pašā svētdienā, pievakarē. Pašlaik esmu nonācis pie secinājuma, ka visērtākais lidojums ir ar Lufthansa caur Frankfurti, kur tālāk no Frankfurtes tai pašai Lufthansa ir tiešais lidojums uz Denveru. Priekšrocība šādam maršrutam ir tikai viena pārsēšanās un tas, ka bagāžu iereģistrē līdz galam. Ja Amerikā ielidosi kaut kur ātrāk, tad imigrācijas kontrole būs jāiziet ielidošanas pilsētā, tur arī visticamāk jāizņem bagāža un tad jānodod vēlreiz līdz gala mērķim.
Kad lidoju uz Denveru pirmo reizi, neko no tā visa vēl nezināju – lidoju ar Air Baltic uz Parīzi un tad ar Air France uz Vašingtonu un tad tālāk ar Deltu uz Denveru. Jāsaka, ka nekas nevarētu būt stulbāks, kā starptkontinentālā lidojumā izmantot trīs aviokompānijas. Iespēja kaut kur visū iesprūst vai pazaudēt bagāžu ir ļoti augsta, nerunājot par nemitīgām bailēm nokavēt reisu tranzīta lidostās. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka pēc atlidošanas, savu bagāžu sagaidīju tikai pēc 2 dienām.
Pirmo braucienu uz Denveru es nebiju labi izplānojis. Viss notika improvizējot – ir biļete uz turieni un pēc pāris mēnešiem atpakaļ uz Rīgu. Latvijai ar ASV ir bezvīzu režīms – aizpildi internetā ESTA anketu, samaksā un brauc. Ja Latvijas pilsonis ar ESTA ir ielaists ASV, tas drīkst 90 nepārtrauktas dienas uzturēties ASV, pie nosacījuma, ja viņš nestrādā algotu darbu ASV un dara tikai ļoti ierobežotas ar savu darbu saistītas lietas – kā piedalās konferencēs vai tiekas ar klientiem. Līdz ar to – devos komandējumā pētīt situāciju. Apjausma par ASV imigrācijas dienestu īpatnībām un prasībām bija ļoti aptuvena. Pirms izlidošanas biju sarakstījies SAF North America vadītāju, biju sarunājis, ka viņš mani sagaidīs lidostā un man bija rezervēta viesnīca uz divām nedēļām. Denverā es nepazinu nevienu dzīvu dvēseli un man nebija ne mazākās nojausmas par vietu, kuru dodos apgūt.
Amerikas robežu šķērsoju bez problēmām un lidostā man sagaidīja mazliet iepīcis SAF ASV biroja vadītājs Daniels.
Pirmā asociācija izejot no lidostas – spilgta gaisma, kalni un plašums.
Mariott viesnīcu Cherry Creek rajonā sasniedzu bez problēmām, tikai somas bija palikušas kaut kur pusceļā.
Tās pašas dienas vakarā no Daniela uzzināju, ka Kolorado ir vislabākais alus ASV, ko arī labi degustējām netālu no visnīcas esošajā bārā 1000 Biers. Pēc garā lidojuma un izdzertajiem aliem aizmigt īpašas problēmas nebija.
Jack Swigert – Denverā dzimušais astronauts. Viņa tēls mani pavada un sagaida Denveras lidostā. Teiciens “Houston, we have a problem here” pieder viņam. To pateica, kad misijas uz Mēnesi laikā kosmosa kuģī uzsprāga skābekļa balons.
Denveras plašumi – 300 saulainas dienas gadā
bergsblogo 
Atbalsojums: Pārdomas pēc diviem ASV nodzīvotiem gadiem – bergsblogo