Mūsdienu klaidoņi
Pagājušajā nedēļā Amerikas austrumkrasts piedzīvoja sniega vētru, kādu tas nebija pieredzējis vismaz pēdējos 70 gadus. Satiksme paralizēta Ņujorkā, Vašingtonā un citās lielajās pilsētās. Vietām sniega biezums sasniedz pat divus metrus. Laimīgā kārtā uz Ņujorku biju aizbraucis pirms nedēļas, un šī nedēļa tika pavadīta, apceļojot klientus un partnerus Kalifornijā. Siltās ziemas drēbes atstāju mājās, jo temperatūra šeit kā pavisam normālā Latvijas vasarā.
Klienti Amerikā novērtē, ja pie viņiem aizbrauc, un parasti pēc šādām vizītēm tālākā sadarbība attīstās daudz straujāk, arī es esmu ļoti ieinteresēts satikt un redzēt gan klientus, kuri izmanto mūsu dzelžus, gan arī partnerus, kuri tos pārdod. Ir starpība, vai spēlē zoli internetā vai visu nakti nosēdi kompānijā pie īsta kāršu galda. Nekas nevar aizstāt pāris stundu sarunu klātienē, protams, ja esi sagatavojies un zini, ko gribi panākt un ko grib tavs partneris. Atslēga jebkādai sekmīgai sadarbībai ir kopēju interešu atrašana un mērķtiecīga tālāka darbošanās, ko varētu salīdzināt arī ar virpuļa uzkulšanu. Starp citu, pats grūtākais jau arī pēc šādiem mītiņiem ir panākt, lai seko turpinājums, tālākie soļi, kas ved uz attīstību. Man ārkārtīgi patīk analoģija ar bumbas speršanu uz priekšu – satikāmies, sarunājām un aizspērām bumbu uz nākamo lauciņu. Bet varbūt drīzāk pat tas ir kā sist golfa bumbu uz nākamo bedrīti? Jo ar mazāk sitieniem salasi tās bedrītes, jo labāk. Bet atkal jābūt ļoti fokusētam – nedrīkst iegriezt vairāk virpuļu, nekā pēc tam ir laiks un resursi apstrādāt. Saka jau, ka veiksmīgi cilvēki prot pateikt “nē” lielākajai daļai iespēju, paņem tikai tās īstās, un arī noved tās līdz sekmīgam iznākumam. Es ienīstu tukšrunātājus, kuri paķer vienu, otru, trešo lietu, mūžīgi skrien pēc šī mirkļa gaišākajām maldugunīm, bet nav pacietīgi iesākto novest līdz galam. Citi gan atkal saka, ka īsteni startupi ātri sāk un arī ātri nofeilo. Ej nu saproti, kur slēpjas īstā patiesība.
Losandželosa ir TV, filmu un mediju pilsēta. Lai arī uz centru, kur tās betona flīzītes ar aktieru roku nospiedumiem, pat neaizbraucu, sajūta, ka esmu pasaules kino galvaspilsētā, ir uz katra stūra. Pilsētas ielās par to liecina gan nosauļotie un sakačātie cilvēki, gan daudzie dārgie sporta auto un kino tēmai veltītās reklāmas. Laimīgā kārtā viesnīcu biju paņēmis kādu pusjūdzi no okeāna un arī Santa Monica piepilsēta bija turpat aiz stūra. Īpašs kaifs bija no rīta izskrieties gar okeāna krastu un paēst brokastis smiltīm piebirušā meksikāņu uzkodu būdiņā. Tāpat kā pie mums Latvijā, tur vēl jo izteiktāk viss bija “organic”.
Viens no maniem LA mītiņiem bija saorganizēts “kopā strādāšanas” birojā. Tas ir tāds moderns ofiss, kur vari noīrēt darba vietu un nejusties kā vientuļais vilks. Visā Amerikā šādas vietas ir saaugušas kā sēnes pēc lietus. Minētajā LA kantorī “brīvais galds” maksā 500 USD mēnesī, bet, ja gribi īrēt konkrētu darba vietu, tā maksās jau 1500 USD mēnesī. Toties pretī iegūsti pieklājīgu ofisa adresi, iespēju tusēt, piedalīties sociālajā dzīvē un normālu biroja infrastruktūru – internetu, apspriežu telpas, utt. Parunājos ar pasākuma īpašnieku – izrādījās, ka viņam pieder vairāki šādi biroja pa visu Kaliforniju, un šis esot ļoti labs bizness. Zelta meklētāju nodrošināšana ar instrumentiem un drēbām var būt pat labāks bizness nekā pati zelta meklēšana.
Pēc 2 intensīvām dienām LA pārlidoju uz Sanfrancisko. Tur laiks, kā jau parasti, ir vēsāks un lietaināks. Mazāk acīs krīt filmu švauksti, toties vairāk var saost hipsterus, programmētājus un dažādus pasaules mainītājus. SF ir Uber dzimtene, tāpēc izlemju, ka auto neīrēšu, bet pārvietošos ar Uber. Pasaule strauji iet uz “sharing economy”, tāpēc SF Uber piedāvā pakalpojumu “Uber pool” – vari izsaukt taksi un pateikt, ka esi gatavs ar to dalīties ar kādu citu, kurš dodas tajā pašā virzienā. Attiecīgi mašīnu no lidostas līdz SF centram dalu ar vācu puisi, kurš tikko ielidojis no Minhenes un sodās par grūto dzīvi, jo viņa “girlfrend” dzīvojot šeit, un tā biežā braukāšana izmaksājot nesamērīgi dārgi. Toties mūsu “Uber pool” izmaksā vien nieka 20 dolārus. Katrā ziņā, gan no izmaksu, gan ērtības viedokļa pārvietoties ar “Uber” ir izdevīgāk nekā īrēt auto. Ja vien netaisies braukt simtiem jūdžu. Bet par ērtu ceļošanas mākslu uzrakstīšu atsevišķu blogu, jo tā ir dziļākas pārspriešanas vērta tēma.
Vai nav tā, ka cilvēki daudz mazāk sākuši lietot Facebook un Twitter? Vismaz man izskatās, ka oriģinālais saturs iet mazumā, cilvēki vairumā pārpublicē visādus propogandas sūdus, bet savas lietas patur pie sevis. Sanfrancisko man Facebook palīdzēja – vispirms pamanīju, ka sens, labs bijušais FMS darbinieks Raimonds S ir Sanfrancisko, un arī mans Microlink laika boss un cīņu biedrs Allans Martinsons dzīvojās tepat. Attiecīgi piektdienas vakara programma sastādījās ļoti viegli, kas gan noveda pie pamatīgām galvas sāpēm sestdienā.
Džeka Londona “Klaidoņu stāstos” grāmatas varoņi cits citam caur atstātiem uzrakstiem uz ūdens torņiem pie dzelzceļa stacijām sūtīja ziņas, bet tie, kuriem bija nepaveicies pazaudēt kādu locekli zem vilciena riteņiem, sēdēja ceļmalās, rādīja cits citam savus stumbeņus un stāstīja savus stāstus, kur un kādos apstākļos tie pazaudējuši locekļus. Līdzīgas sajūtas pārņem, satiekoties ar sen neredzētiem cilvēkiem svešās pilsētās. Serendipity.
San Francisco ar stāvajiem pauguriem un turpat esošo okeānu ir viena no manām mīļākajām ASV pilsētām.
LA ir skaistas smilšu pludmales un bezgalīgi velo celiņi. Ne jau par velti filmuzvaigznēm šeit patīk.
Svētdien no rīta atgriežoties Denverā nevar nepamanīt daudzos amerikāņu futbola fanus. Denveras “Broncos” uzvarēja pusfināla spēlē un februārī spēles Super Bowl. Visa Denvera līksmo!
bergsblogo 
Paldies Jāni par blogu!!! un… turpini rakstīt vismaz es personīgi lasu no pirmās dienas.
PatīkPatīk
Čau, Jāni! Ja runā par “kopā strādāšanas” vietām, biznesa, nevis start-up, tad zini, mums 2 stāvus zemāk zem TechHub un Demolas ir Nordic Club House (NCH). Eleganta vieta, ko izveidoja Imants Gross, kopā ar partneriem Rinaldu un Sanitu, un tur ir elaganta vieta darbam, tikšanās reizēm, semināriem, čilošanai utt., utjp. Un vēl – viņiem ir foršs skandināvu dizaina elegantais piesitiens visam, un specizeja uz restorānu “3” (vienu no 5 labākajiem Rīgā), un, ja negribas vīnu no NCH virtuves, tad vari pasūtīt ar piegādi no restorāna. 4.stāvā ir milzīga konferences telpa, ko izmantojam mēs draudzīgi visi. Hmm, lai arī mēneša maksa te LV visiem liekas paliela, bet salīdzinot ar ASV, kā Tu raksti, tā ir OK, manuprāt.
Atnāc iemēģināt, kad būsi mājās 🙂 http://nordicclubhouse.com/
PatīkPatīk
Forši, prieks to visu dzirdēt 🙂
PatīkPatīk
Paldies par rakstiem, labie !!
PatīkPatīk