Par robotiem un mākslīgo intelektu, kuri izglābs Latviju

Ir pagājis apaļš gads, kopš pirmo reizi kā SAF North America pārstāvis piedalījos CTIA izstādē Lasvegasā. CTIA nozīmē “Cellular Telephone Industries Association.” Es pats šodien ar interesi izlasīju, ko par CTIA rakstīju pirms gada: https://bergsblogo.com/2015/09/15/lasvegasa-deja-vu/.

Pamanāmākais šajā apmeklējuma reizē ir, ka uz Stripa tiek būvētas vairākas jaunas, lielas viesnīcas un redzams, ka pilsētai klājas ļoti labi. Vēl šīs reizes atklājums ir viesnīca Vdara, kas ir salīdzinoši nedārga, ultra moderna, atrodas uz Stripa pie Cosmopolitain viesnīcas un pats lieliskākais, ka tajā nav kazino. Ja brauc strādāt, tad piepīpētie un cilvēku pilnie kazino ātri sāk krist uz nerviem.

Šī gada izstādes devīze ir Everything wireless, bet fokuss no dzelžu un infrastruktūras risinājumu ražotājiem ir pārvirzījies uz divām galvenajām tēmām: visādi sīki gadžeti ap mobilajiem telefoniem, kā paši telefoni, pulksteņi, virtuālās realitātes uzpurņi un tamlīdzīgi krāmi, un – Internet of Things, jeb IoT kā to ērti saīsina industrijas eksperti. Šis termins ietver sevī gan pašas “gudrās” ierīces, gan arī ļoti daudz software. No programmēšanas un programmētājiem nevar tikt vaļā nekur, un ļoti uzkrītoši redzams, ka ASV lielie operatori, kā T-Mobile, AT&T un Verizon arvien vairāk pārvēršas par programmēšanas un projektu vadības kompānijām.

Mobilais telefons gandrīz katram mūsu planētas iedzīvotājam ir pārdots, bet tāpēc jau nozares izaugsme apstāties nevar. Tādēļ nākamais solis ir ielikt SIM karti arī katrā fiziskā priekšmetā un iemācīt tos savā starpā sarunāties. Ja pagājušajā gadā tas bija tikai mazliet un ne tik uzkrītoši, tad šogad visi lielie operatori savos stendos runāja tikai un vienīgi par IoT. Gudrās pilsētas – visi luksofori, apgaismes stabi, atkritumu konteineri un novērošanas kameras ir pieslēgti tīklam, nepārtraukti raida informāciju par apkārtni un savu stāvokli. Dati tiek uzkrāti operatoru mākoņos, kur tos skatās un pēta mākslīga intelekta programmatūras, ekspertu sistēmas un tamlīdzīgi mošķi, kuri tad sūta attiecīgajiem dienestiem dažādus trauksmes ziņojumus un pieņem tajā mirklī nepieciešamos lēmumus. Reja Bredberija “Marsiešu hronikās” aprakstītās vīzijas sāk materializēties reālajā dzīvē.

Kastes ar austerēm tiek aprīkotas ar sensoriem, kuri kontrolē temperatūru, kastes novietojuma leņķi un austeru svaiguma pakāpi no ieguves vietas līdz resorāna galdiņam un rūpējas par to, lai amerikāņu patērētāja muti kārums sasniegtu svaigs un pareizā kondīcijā. Atsevišķs liels fokuss ir arī ap lauksaimniecības automatizāciju, piemēram, sensori kontrolē augsnes sausumu, klimatiskos apstākļus un citus parametrus un sūta lauksaimniekam instrukcijas, kad un cik ir jālaista vai jāveic kādas citas manipulācijas. Protams, lai šo nodrošinātu, ir jāuzlabo infrastruktūra, tādēļ visi aktīvi runā par jaunās paaudzes 5G tīkliem, kuri nodrošinās vismaz 10x lielākus datu pārraides ātrumus, bet tam, protams, vajadzēs daudz vairāk bāzes staciju un visu citu datu pārraižu un IT tehnoloģiju. Līdz ar to industrija gatavojas jaunam investīciju vilnim un tas, protams, visus sajūsmina. Izstādē ir skaidri pamanāms, kā labi koptie amerikāņu menedžeri ar spoži izbalinātajiem zobiem nēsājas no mītiņa uz mītiņu un spino cits citam savus stāstus. Interesanti, ka pāris tiešām sekmīgu un bagātu cilvēku, ar kuriem iznāca aprunāties, izskatījās ārēji visnecilākie un stāstus nevērpa nemaz.

Lielākais labums no šādu izstāžu apmeklējuma ir iespēja dažās dienās satikt ļoti daudz vajadzīgu cilvēku. Kas notiek stendos, ir stipri otršķirīgi, būtiski ir tieši saprast, ko tu gribi satikt un atrast veidu, kā šīs tikšanās noorganizēt. Tā nakstsklubā satieku vienu no saviem partneriem, kurš pļāpā ar kādu puisi un saka – iepazīsties, šis ir Simons, mans draugs no kompānijas ABC, bet Simons stāsta, ka dzimis Izraēlā, bet pēdējos 10 gadus dzīvojoties pa ASV, un Asads piebalso, esot no Pakistānas, bet nu jau daudz vairāk amerikānis. Zīmīgi, ka vizuāli abus vīriņus varētu noturēt par dvīņu brāļiem.

Šādas konferences un izstādes ir labs veids, kā mazliet izkāpt no ikdienas pienākumu jezgas un paskatīties uz lietām no malas. ASV problēma ir katru mēnesi radīt aptuveni 100 000 jaunas darba vietas, tas ir viņu darba spēka pieaugums dzimstības un migrācijas dēļ. Tajā pašā laikā viss tiek automatizēts uz nebēdu – roboti, lietu internets un tamlīdzīgi. Īstermiņā tehnoloģijas samazina darba vietu skaitu, bet atkal ilgākā termiņā tās samazina visu produktu un pakalpojumu cenas, kas rada lielāku pieprasījumu un līdz ar to arī jaunas darba vietas.

Latvijā situācija ir sarežģītāka – cilvēku skaits arvien samazinās zemās dzimstības un negatīvās migrācijas dēļ. Līdz ar to, lai uzturētu esošo dzīves līmeni, ir nepieciešama kārtīga modernizācija. Īpaši jau Nacionālajai apvienībai būtu jāiestājas par valstisku modernizāciju un robotizāciju, jo vīzija, ka visu darbu mūsu zemē dara roboti, bet tiesu spriež un valsti vada godīgs, neuzpērkams mākslīgais intelekts, kamēr tautieši kopj un attīsta latvisko dzīvesziņu, taču ir ļoti vilinoša, vai ne?

Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com

2 domas par “Par robotiem un mākslīgo intelektu, kuri izglābs Latviju

  1. Njā, aber kur tad gals tai robotizācijas spirālei?
    cilvēks vēstures mēslainē?
    Kā viņi iztiks?
    Būs basic income?
    ASV jau kāda daļa tā dzīvo?
    Šveice, gan vēl nebija gatava šādai idejai, pārāk konservatīva?
    Surrogates 2007., Transcendence
    Bez tam attīstība pāatrinās, saskaņā ar Mūra likumu…
    līdz beigsies ar tehnoloģisko singularitāti…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s