Start up cilvēki un korporāciju cilvēki

Šonedēļ apkārt nedauzos, rātni dzīvojos pa Denveru un risinu organizatoriskus biznesa jautājumus. Piemēram, darbinieku rekrutēšana. Latvijā man bija samērā viegli – sociālais kapitāls strādāja. Pietika palaist ziņu, un lieliski darbinieki ātri pieteicās paši. ASV mans sociālais kapitāls pagaidām ir ļoti niecīgs (bet ceru, ka progress ir). Līdz ar to atrast darbiniekus pats īsti nespēju, un caur Craigs list piesakās, maigi sakot, visai interesanti kadri. Līdz ar to izmēģinu headhunterus. Ar tiem ir līdzīgi kā Latvijā. Standarta fee ir 20% no gada algas. Sāk meklēt, pat neparakstot līgumus, mutiski sarunājot. Jau iepriekš rakstīju, ka Amerikā cilvēkiem uzticas daudz vairāk nekā Latvijā. Bet, ja tu viņu piečakarēsi, tad gan tiesāšanās var sanākt pa pirmo. Gada algas šeit iedalās aptuveni tā: cilvēks bez izglītības, vienkāršais darba rūķis ap 30k. Ar izglītību, vidējas kvalifikācijas biroja darbinieks ap 40-50k. Izglītotāks un ar pieredzi: 60-80k. Šajā kategorijā ietilpst arī normāli inženieri un tehniskie spečuki. Labs pārdevējs ar lielu pieredzi: ap 100-120k. Profesionāls uzņēmuma vadītājs: 250k. Amerikā ar algu no 80k un uz augšu dzīvot var gluži labi. Iznāca saskarsme ar diviem personāla meklētāju kantoriem – viens atnāca un pacienāja mani ar kafiju, īpašnieks Robs un dekoratīva meitene vārdā Ali, kas tika stādīta priekšā kā pārdevēja. Pavaicāju Ali, kāda ir viņas izglītība. Viņa saka, esot beigusi mākslas skolu. Prasīju, kādēļ tad viņa pie headhunteriem strādā, uz ko viņa atbild, ka ēst jau kaut ko vajagot. Tā nu Robs un Ali diezgan žigli sameklēja man cienīgu kandidātu uz Tech support vietu, bet pārdevējus viņi nemeklējot, vispār viņu specializācija esot programmētāji. Labs Java programmētājs ASV pelna ap 120k USD gadā, tāpēc nav brīnums, ka arī headhunterim patīk sameklēt šādi atalgotus darbiniekus. Headhunter pakalpojumos ietilpst arī “back ground check” – pārbauda, vai kandidāts nav bijis krimināli sodīts, narkomāns vai vienkārši traks. Šis, ticiet man, ir noderīgs pakalpojums.

Pārdevēju meklēšanai man iesaka headhunteri Evu. Eva man arī godīgi piezvana tajā pat dienā. Es saku, ka vajadzētu satikties, lai es labi varu paskaidrot, ko man vajag. Viņa sāk irgot un saka, ka patiesībā viņa esot Floridā, bet pārdevējus viens un divi varot atrast viskautkur. Man tas tomēr liekas kaut kā pavirši un aizdomīgi. Es skaidri iztēlojos, kādu cilvēku es meklēju, bet viņa par to pat nepainteresējas. Līdz ar to arī sadarbība mums neizveidojās. Bet, ja jums ir zināma kāda darbiniece Denverā, kura varētu būt drusku kā marketings (izstādes), drusku “Inside sales” un drusku vēl konkrēta produkta pārdošanas menedžere, tad droši padodiet man ziņu.

Amerikā es esmu startups – esam maz cilvēku, līdz ar to visiem ir jābūt elastīgiem, jāvalkā dažādas cepures, jāstrādā komandā. Ļoti striktu “job description” es neesmu spējīgs uzrakstīt, jo pēc pāris mēnešiem tas arī būs jau novecojis. Tāda ir start up specifika, un tas arī ir lielākais kaifs – savākt nelielu bariņu ar cilvēkiem, sākt kult virpuli, un pēkšņi lietas sāk notikt. Tā ir dīvaina sajūta, kad paņem cilvēkus, ir brīdis, kad liekas, ka nekas nenotiek. Jo startupos dzīvi nediktē ārēji notikumi, startupos no ārpuses nekas nenotiek, ir pašiem jālaužas uz āru kā tādam cālim no olas čaumalas. Tā laikam arī ir lielākā atšķirība no korporācijas, kur visu dzīvi diktē kaut kādi ritmiski, paredzamāki ārēji notikumi – klientu pieprasījumi, iekšējā birokrātija. Tāpēc korporācijā, lai cik arī liels būtu cilvēku skaits, visiem parasti vienmēr ir ko darīt, ir hierarhija, struktūra. Varas spēles. Kas pārvalda un interpretē informāciju, tam arī vairāk varas. Kas sēž apakšā un pie informācijas netiek, tas vientiesis. Start up visi zina visu vai gandrīz visu. Korporācijā informāciju kontrolē un dozē izredzēto kasta. Tāda, lūk, ir atšķirība. Esmu pabijis abās vietās, un kaut kā vienmēr man ir labi gājis startupos un ne labi korporācijās. Līdz ar to esmu sapratis, kur ir mana īstā vieta, un pie tās arī pieturēšos. Interesanti, ka Amerikā es pa pilnam redzu abu veidu iestādes un satieku daudzus gudrus, pārtikušus cilvēkus, kurus ne ar kādām lamatām neievilināsi korporācijā. Un otrādi. Bet ir jau arī startupi, kuri izaug līdz korporācijai, bet vadoņi paliek tie paši. Tas pats Google, Facebook un gandrīz visi harismātiskie Technology uzņēmumi. Hmm, gan jau līdz savai korporācijai vēl tikšu.

Mans pagājušās nedēļas prieks bija Ben Horowitz grāmata “The Hard Thing About Hard Things: Building a Business When There Are No Easy Answers”. Saite Amazonā ir šeit: Grāmata

Ja ir laiks, noteikti izlasiet. Gandrīz visu, ko viņš tur apraksta, esmu personīgi piedzīvojis, vienīgi tie cipariņi man bija pāris kārtu mazāki. Ļoti vērtīgas pārdomas, par to kā vadīt savu start up, kāda ir sajūta, to darot un kādas ir īstās problēmas, īstie jautājumi, uz kuriem tev jārod atbilde gadījumos, kad faktiskajā situācijā pieejamās informācijas apjoms ir tikai kādi 10% no tā, ko apraksta Harwarda biznesa skolas case studies.

Benzīna cena Denverā 0,56 eirocenti par litru. Var mierīgi pirkt lielu auto 🙂