Uncategorized Category

Ja esi maziņš, tava vienīgā priekšrocība ir ātrums

Rakstu, sēžot pie geita Denveras lidostā, pēc īsa brīža Icelandair mūs vizinās mājās, un, cerams, ka pēc stundām piecpadsmit jau būsim savā Rīgas migā. Latvijā būšu līdz 7. janvārim, un šis ir pēdējais bloga raksts  šajā gadā, jo, uzturoties Rīgā, mūzas mani parasti pamet. Šīs nedēļas sākumā iznāca tāds interesants roudrips – četrās dienās nobraucu […]

Lasīt vairāk

Kāpēc viņi man neatbild?

Aizgājusī nedēļa bija visai nemierīga gan Latvijā ar vairāku pazīstamu cilvēku aiziešanu mūžības laukos, gan arī pasaulē – ar cepšanos par Jeruzālemi, ar vienkārši neiedomājamiem ugunsgrēkiem Kalifornijā un nebeidzamiem seksa skandāliem, kuru dēļ kongresmeņi un senatori, nemaz nerunājot par aktieriem, krīt kā dihlofosa appūstas mušas. Vienu brīdi gribējās jautāt, kādēļ gan Latvija neseko pasaules modei, […]

Lasīt vairāk

Par to, ka ziloņi ar odiem nepārojas

Pateicības dienas ēšanas trakums ir pagājis, un mūsu ASV biznesā ir iestājies pieklusuma laiks, kurš turpināsies līdz jaunajam gadam. Pieklusums  tāpēc, ka cilvēki  ir aizņemti ar brīvdienām, ciemošanos un dāvanām,  turklāt ASV ziemeļu daļā ir iestājies aukstāks laiks, kas  nav piemērots kāpšanai torņos un tamlīdzīgiem āra darbiem. Atgādināšu, ka SAF Tehnika “izdomā” un ražo radio […]

Lasīt vairāk

Par pateicību

ASV novembris ir viens no aizņemtākajiem mēnešiem, jo jāpaspēj nosvinēt gan Latvijas dzimšanas diena, gan arī amerikāņu Pateicības diena. Pateicības diena ir gada lielākās svinības, un vairums cilvēku cenšas šo dienu atzīmēt ar kārtīgu izēšanos ģimenes un draugu lokā. Šajā ceturtdienā Denverā jau ap četriem pēcpusdienā visas ielas bija tukšas kā izslaucītas, un pat tie […]

Lasīt vairāk

Par labdarīgo skvoša spēli

Pirms daudziem gadiem es biju jauns un ambiciozs menedžeris, kurš strādāja 14 stundas dienā, un darbs un panākumi man bija kā narkotikas. Neslēpšu, ka kaut kas no tā ir saglabājies vēl šodien, vienīgi četrpadsmit stundu darba dienu saīsina pa šo laiku uzkrātā pieredze. Tas viss notika divtūkstošo gadu sākumā, kad es biju ievārījis visai lielu […]

Lasīt vairāk

Par nodokļiem, un kādēļ laiks Amerikā skrien ātrāk

Kad biju maziņš, mani vecāki mēdza ceļot un atstāt mani pie vecmāmiņas. Tādās reizēs es ļoti gaidīju viņu atgriešanos un dienas vadīju, skatoties uz pulksteni, lai nenokavētu viņu atgriešanās laiku. Atceros kā vakar, cik neizturami lēni man toreiz vilkās laiks. Savukārt, kad paaugos un atradu interesantākas nodarbes, laiks lidoja vēja spārniem. Vienīgi vecāki ar manām […]

Lasīt vairāk

Par Karali Kongu un Latvijas uzņēmēju cerību pilno garu

Divtūkstošo gadu sākumā es bieži mēroju ceļu starp Tallinu, Rīgu un Viļņu. Tolaik ceļošana visbiežāk notika ar automašīnu vai satiksmes autobusu, jo nacionālā aviokompānija vēl nebija pārlieku attīstīta un lidojumi uz kaimiņu valstu galvaspilsētām bija reti un dārgi. Atceros, ka viens no maniem regulārajiem braucieniem notika laikā, kad kinoteātros sāka rādīt filmu “Kings-Kongs”. Braucot cauri […]

Lasīt vairāk

Par piecdesmit astoņiem līķiem un “Life must go on”

Pirms neilga laika apmeklēju Lasvegasu, diemžēl ne lai ballētos un izklaidētos, bet lai vairākas dienas stāvētu izstādē, runātos ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, uzklausītu viņu vēlmes un idejas, bet vakaros vestu mīļākos klientus uz dārgiem restorāniem un runātos par to, kā ir un kā vajadzētu būt. Mana ciemošanās Lasvegasā notika neilgi pēc lielās šaušanas, kur […]

Lasīt vairāk

Par slimībām ASV un kā uztaisīt produktu

Šo nedēļu pavadīju Ņujorkā, kura katru reizi, kad to apciemoju, šķiet arvien sakārtotāka un cienīgāka. Celtniecība nerimst ne mirkli, un šīs reizes atklājumi bija skaisti sakārtotās upmalas promenādes 2 km garais “High Line” piepaceltais gājēju celiņš un “The Whitney Museum of American Art”, kurš caur ASV mākslinieku darbu retrospekciju cenšas pasniegt stāstu, kā šī valsts, būdama tik dažāda, […]

Lasīt vairāk

Par umami un darbinieku atlaišanu

Viens no nepatīkamiem, bet arī neizbēgamiem katra vadītāja uzdevumiem ir darbinieku atlaišana. Menedžmenta grāmatu autori par šo tēmu īpaši plaši neizsakās. Vienīgi bijušais “General Electric” vadītājs Džeks Velšs savā slavenajā grāmatā “Jack: Straight from the Gut” apgalvo, ka sekmīgam vadītājam katru gadu ir jāatlaiž 10% no saviem darbiniekiem. Viņš apraksta, kā šo sistēmu ir ieviesis […]

Lasīt vairāk