Par nodokļiem, un kādēļ laiks Amerikā skrien ātrāk

Kad biju maziņš, mani vecāki mēdza ceļot un atstāt mani pie vecmāmiņas. Tādās reizēs es ļoti gaidīju viņu atgriešanos un dienas vadīju, skatoties uz pulksteni, lai nenokavētu viņu atgriešanās laiku. Atceros kā vakar, cik neizturami lēni man toreiz vilkās laiks. Savukārt, kad paaugos un atradu interesantākas nodarbes, laiks lidoja vēja spārniem. Vienīgi vecāki ar manām interesantajām nodarbēm pārāk apmierināti nebija.

Esmu ievērojis, ka Amerikā laiks traucas vismaz četrreiz ātrāk nekā Latvijā. Piemēram, pirms nedēļas rakstīju par Latvijas uzņēmēju konferenci Čikāgā “Spotlight Latvia.” Kalendārā redzu, ka ir pagājusi tikai nedēļa, bet sajūta, ka pasākums būtu noticis vismaz pirms mēneša. Pa vienu nedēļu terorists paspēja Ņujorkā sabraukt astoņus cilvēkus, turklāt tur, kur vēl pirms mēneša es rāmi pastaigājos un baudīju jauki sakārtoto promenādi. Denveras Walmartā kāds idiots paspēja nošaut pāris cilvēkus, viņš, liekas, bija vietējais, bet šorīt ziņas atkal vēsta, ka Teksasā baznīcā kārtējā šaudīšanās, un esot vismaz divdesmit upuri.

Šī zeme ir tik liela, ka, salīdzinot ar Latviju, dažādi vietējie notikumi gāžas pār mūsu galvām kā grēku plūdi. Vēl nesen automašīnā klausījos CNN radio, bet tagad esmu sasniedzis stadiju, ka CNN nespēju ne paskatīties, ne arī paklausīties. Nemitīga histērija, dažādi “Breaking News” un runājošas galvas bez apstājas dzied vaimanu korus. Atklāju, ka manai mentālajai veselībai daudz piemērotāks ziņu avots ir “Bloomberg Radio”, kur ļaudis ar jauku britu, austrāļu vai amerikāņu akcentu saprātīgi, mierīgi izstāsta, kas jauns ir noticis, kā tas varētu ietekmēt akciju tirgu un kur, pēc inteliģento žurnālistu domām, varētu labi nopelnīt. Piemēram, ziņa – jā, Apple ir izlaidis jauno iPhone X, to pērk daudzi. Taču šī notikuma ietekme uz ASV ekonomiku būs niecīga. Jo jaunais iPhone modelis nekādi cilvēku produktivitāti nepalielināšot, vienīgi laimīgie īpašnieki mazliet labāk jutīšoties un varēšot vēl labāk izklaidēties. Tā kā iPhone tiek ražots Ķīnā, ietekme uz bezdarba mazināšanu ASV nav nekāda, viss darbs tiek ķīniešiem. Savukārt peļņu Apple jau gadiem akumulē ārpus ASV, jo uzņēmumu ienākuma nodoklis te ir pārāk augsts. Apple gan ir amerikāņu kompānija, taču daudz tās labuma tiek ķīniešiem.

Šī brīža lielākā ASV ekonomiskā aktualitāte ir nodokļu reforma. Trampa galvenie solījumi saviem vēlētājiem bija uzcelt sienu, atcelt Obamacare un samazināt nodokļus. Šie soļi vedīšot pie labklājības uzplaukuma uz bezdarba samazināšanās rēķina. Galvenās nodokļu reformas ieceres ir samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 35% uz 20% un radīt tādu likumdošanu, kas ASV uzņēmumiem apgrūtinātu peļņas “noparkošanu” ārvalstīs. Savukārt peļņa, kas investēta attīstībā, ar nodokļiem aplikta netikšot. Gluži kā Latvijā.

Ir plānotas arī privātpersonu ienākuma nodokļa izmaiņas, galvenokārt vienkāršošanas virzienā, kā reveranss Trampa “Rust belt” depresīvajiem vēlētājiem – nodokļu samazināšana mazo ienākumu saņēmējiem. Mazie ienākumu saņēmēji ASV gadā nopelna līdz četrdesmit pieciem tūkstošiem dolāru. Vienkārši rēķinot, ASV ir jāpelna četras reizes vairāk nekā Latvijā, lai dzīvotu apmēram tādā pašā labklājības līmenī, t.i., ar četrdesmit pieciem tūkstošiem dolāru gadā ASV diez cik labi dzīvot nevar, lai arī Latvijā tā būtu gauži cienīga nauda.

Kā jau parasti, domas par Trampa nodokļu reformas lietderību un gaidāmajiem tās efektiem dalās. Nodokļu samazināšana ievērojami palielinās budžeta deficītu, un, vai ekonomiskā aktivitāte pieaugs pietiekami, lai to kompensētu, neviens nezina. Tiesa, Blumberga radio apmierināti murrā par akciju tirgus kāpumu un apgalvo, ka tas kāps vēl vairāk, jo investori vēl neesot aptvēruši, kā uzlabosies uzņēmumu peļņas rādītāji, ja UIN nobrauks uz 20%. Tiesa, vēl jau arī šī nodokļu reforma ir jāizvelk cauri Kongresam, kas noteikti nebūs viegls uzdevums. Ņemot vērā visas šīs ekonomiku veicinošās izmaiņas, ASV būtu jākļūst par pievilcīgāku investīciju vietu, to iesaku likt aiz auss arī Latvijas uzņēmumiem. Nāciet, biedri, uz Ameriku – šeit ekonomika aug, klientiem ir daudz naudas, turklāt izskatās, ka arī ar uzņēmumu nodokļiem paliks labāk. Man liekas, ka Amerika ir vienīgā valsts pasaulē, kur nabadzīgiem, neizglītotiem vēlētājiem var iebarot ideju, ka jāsamazina nodokļi uzņēmumu peļņai un jāatceļ veselības apdrošināšana, ka tad viņiem paliks labāk. Pamēģiniet kaut ko tādu pastāstīt Latvijas vai Francijas vēlētājiem.

Tikmēr es esmu pasūtījis jauno iPhone X, uz kuru jāpagaida kāds mēnesis, jo ķīnieši nespējot saražot tik daudz, lai apmierinātu fenomenālo pieprasījumu. Ja arī nekļūšu produktīvāks, vismaz uz īsu brītiņu sajutīšos mazliet laimīgāks.

Es vadu www.saftehnika.com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

2017-01-19 14.56.45

2 domas par “Par nodokļiem, un kādēļ laiks Amerikā skrien ātrāk

  1. Berga k-gs, šķiet, ir sapinies meistarībā, runājot par to laika ritējumu. Ja tev nedēļa šķiet kā vesels mēnesis, tad tas ir tieši pretējs process – laiks nenormāli velkas, nevis skrien. Lūk, ja tev nedēļa paskrien kā viena diena, ja tev mēnesis aiznesas kā nedēļa, bet gads izgaist kā mēnesis, tad var teikt, ka laiks rit ātrāk.
    Bērnībā taču vasara šķita kā vesela nodzīvota dzīve, lai gan tie bija tikai 3 mēneši.
    Matemātiski izsakoties – ja īss laika posms šķiet ļoti garš, tad laiks velkas, savukārt, ja garš laika posms liekas īss, tad laiks skrien.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s