Ziemas pelde

Kamēr Latvijā visi sociālajos tīklos ievieto un apjūsmo apsarmojušu stiebru attēlus, arī Denverā beidzot ir atnākusi ziema. Nedēļas sākumā uzsniga un bija kādi -4 pēc Celsija. Tāpat kā Latvijā, varbūt vienīgi amerikāniski izjustāk, tika pasludināts, ka ceļi ir ļoti bīstami, ziema ir pārsteigusi cilvēkus nesagatavotus un tāpēc  vēlams no mājas ārā nebraukt. Tajā dienā uz darbu aizbraucu 10 minūtes īsākā laikā  nekā parasti, jo uz ceļa bija manāmi mazāk mašīnas – daudzi tiešām baidījās iziet no mājām. Šodien pusdienlaikā Denverā bija jau +15 pēc Celsija (nespēju piešauties pie tiem Fārenheitiem) un no sniega vairs nav ne vēsts.

Nedēļas vidū nolēmu iemēģināt kā Klinšu kalnos jūtas mans vecais, labais Burton dēlis – pirmās slēpošanas trases  atvērās jau pirms nedēļām trim. Šonedēļ kalnos daudz sniga un nupat jau visi galvenie centri ir vaļā. Esmu iegādājies slēpošanas sezonas abonentu, ko sauc par Epic Ski pass – Kolorado iedzīvotājam tas maksā aptuveni 700 dolārus un, prinicipā, nodrošina gandrīz neierobrežotu slēpošanu visā apkaimē. Tāpēc skaidrs, ka šoziem es dēļošu bieži. Vietējie gan sūdzās, ka cenas esot ļoti augstas, vecajos labajos laikos slēpošana bijusi daudz pieejamāka.

No šīs nedēļas trešdienas paņēmām viesnīcu tādā slēpošanas miestā http://www.breckenridge.com , tas ir kādu pusotru stundu no Denveras. Viesnīcas divvietīgais numurs maksāja 230USD par dienu. Domāju, ka ar Airbnb var sameklēt arī lētākas naktsmājas, bet viesnīca bija gluži OK un tajā divstāvīgajā numurā mierīgi varētu palikt arī 4 cilvēki. Līdz pacēlājam bija jāiet 3 minūtes, līdz pilsētiņas centram 10 minūtes. Slēpošanas autobusi pārvadā cilvēkus bez maksas. Pilsētas  galvenā gājēju iela pilna ar foršiem bāriem, veikaliem un restorāniem. Ja sanāk tur būt, noteikti vakarā ejiet iedzert uz bāru  Apres  – viņi dod 30 šķirnes izlejamā alus un atmosfēra ir ļoti piemērota tādai tīkamai iedzeršanai un vietējo tenku noskaidrošanai. Turklāt viņiem bija pavisam lieliski Kolorado viskiji – Breckenridge burbons un tāds “291” viskijs, kas patiešām bija gardum gards dzēriens. To bāru pat zināja veikala pārdevējs 20km attālajā Frisko. Bez labā bāra vēl acīs krita kuplās, labi barotās lapsas, kuras kā tādas rudas bultas šaudījās pāri ceļam un atpakaļ. Lāci gan nevienu nesastapām, varbūt tāpēc, ka pārāk īsu laiku tur sabijām. Vēl – gandrīz visi ciemati ir vismaz 3km augstu, līdz ar to naktīs īsti nevarēju pagulēt, mocījos ar elpas trūkmu. Slēpošana notiek kādos 3500 – 3900 metros, kāds laiciņš ir jāierēķina uz aklimatizēšanos. Sniegs ir mīksts un pūkains, Rocky kalnos esot labākais pūderis pasaulē. Trases ir labi koptas un serviss ir labāks, nekā Alpos, nu, varbūt Šveicē tas ir tik pat labs. Vienīgi, atšķirībā no Alpiem, nekāda pļēgurošana pie trasēm novietotos krogos šeit nenotiek un arī pa bāru letēm neviens nedanco, bet paēst var nedārgi un garšīgi un apkalpošana ir ļoti draudzīga.

Denverā es dzīvoju pašā pilsētas centrā, 37. stāvā. No balkona redzu gan pilsētu, gan apsnigušos kalnus. Mājai ir savs sociālais portāls, kur var komunicēt ar kaimiņiem un uzzināt, ka ir pienākusi paciņa, vai ka mājas komiteja rīko īrnieku sanāksmi. Tad nu šajā trešdienā, kad bijām jau kalnos, saņēmu ziņu, ka notikusi katastrofa – mājas 12. stāvā ir saplīsis maģistrālais ūdensvads un nopludinājis visus stāvus uz leju. Dzīvokļi ir līdz 9. stāvam, zemāk ir stāvvietas. Četros mājas stāvos ir izpostīti gandrīz visi dzīvokļi. Viena dzīvokļa cena ir ap 500k – 800k USD, tad nu variet parēķināt nodarīto skādi. Pirmajās dienās nedarbojās neviens lifts, tagad jau palaiduši vienu. Praktiski tas nozīmē, ka uz savu 37. stāvu pārvietojos kājām J. Šo notikumu sakarā atcerējos, ka uzreiz pēc ievākšanās pirmais apdrošinātājs mani “pasūtīja”, teikdams, ka šajā mājā dzīvokļi mēdzot applūst, tāpēc viņi šeit neko neapdrošinās. Pēc īres līguma, man bija jāiegādājas tā saucamā “Tenants insurance”, kuru otrais uzrunātais apdrošinātāju kantoris bez īpašām iebildēm par 130USD gadā arī pārdeva. Par laimi, man nekas applūdis nav, tāpēc nav jānoskaidro kā praktiski tā apdrošināšana strādā.

Vispār, mājokļa īrēšana Amerikā ir atsevišķa stāsta vērta tēma. Viens no maniem lielākajiem aplauzieniem pašā sākumā bija, kad smalkā Cherrycreek īres nama pārvaldnieks mani vienkārši pasūtīja, viņu neinteresēja pat iespēja, ka es par īri samaksātu visu gadu uz priekšu. Arī līgumus viņiem patīk rakstīt biezus, sistēma un likumi ir veidoti, lai aizsargātu namīpašnieku īntereses un nabaga iebraucējam tikt pie dzīvokļa nav vienkārši. Bet par šo es varbūt uzraksīšu kādā citā reizē.

Patīk man  vecie plakāti!2015-11-19 19.33.39

Sestdien bija vienkārši superīga slēpošana, tikai no rīta mazliet pavēsi, ap -15.2015-11-21 09.59.54

Meitene Apres  bārā par viskiju zināja daudz :)!2015-11-19 18.40.08

Šādi izskatās mans nabaga applūdušais nams.2015-11-22 10.45.31

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s