Par novusu un akcentu

Šī nedēļa paskrēja, pārvadājot dažādus izritināmus plakātiņus, meklējot pazudušo projektoru, pērkot krāsainus marķierus un darot vēl simts un vienu lietu, kas jādara, ja organizē pasākumu. Neesmu vēl Amerikā nopelnījis tik daudz, lai varētu atļauties sekretāri vai kādu mārketinga personu, tāpēc daudz ko nākas darīt pašam. Bet varbūt arī, ka nav nemaz tik slikti atsvaidzināt visādas praktiskas un piemirstas iemaņas.

Kaut kad iepriekš jau rakstīju, ka amerikāņiem patīk satikties, sarunāties un socializēties. Viņi nelabprāt izmanto e-pastus, labprātāk pļāpā pa telefonu vai vislabāk – satiekas, iet uz dineriem, lenčiem, runā par laiku, savu koledžu, sporta komandām un rāda telefonā bērnu vai dzīves draugu bildes. Ja arī neesi šeit skolas beidzis, tad vismaz tekoši sarunāties pa telefonu un saprast dažādus akcentus nāksies. Un arī pašam iemācīties runāt tā, lai tevi saprot. Man pirmo pusgadu bija grūti ar to telefona runāšanu, lai arī līdz tam biju augstās domās par savām angļu valodas prasmēm.

SAF Tehnikai Ziemeļamerikā ir aptuveni divdesmit partneri, kuri mūsu Latvijā ražotos telekomunikāciju produktus pārdod gala klientiem. Klienti ir interneta sakaru nodrošinātāji, finanšu institūcijas un televīzijas un radio stacijas. Vārdu sakot, mēs palīdzam Amerikai komunicēt un būvējam viņiem informācijas supermaģistrāli.

Lai pārdotu, jāspēj arī pašiem komunicēt un jāvar atrast piemērotākos partnerus. Pēc tam viņi ir jāapčubina un jākopj. Partneris, protams, grib labi nopelnīt, vēlams ar minimālu piepūli, un vēl gūstot lielu baudu no procesa. Tikai saprotot šo dīvaino likumsakarību, ir iespējams gūt panākumus.

Šajā nedēļā mēs Denverā rīkojām partneru ikkgadējo sanāksmi. Tādu rīkoju arī pirms gada. Tad atbrauca tikai četri partneri. Tāda maza un intīma sanāksmīte sanāca. Šogad jau atbrauca ap divdesmit cilvēkiem no 11 kantoriem. Tātad neliels progress ir. Ņemot vērā ASV izmērus, atbraukšana, pulcēšanās un nokļūšana mājās aizņem vismaz trīs dienas. Līdz ar to pasākumam ir jābūt lietderīgam un interesantam, citādi neviens savu laiku netērēs.

Pagājušā gada beigās mēs Denverā rīkojām SAF ASV darbinieku kopā strādāšanas nedēļu, jo trīs mūsu darbinieki strādā no mājām un dzīvo dažādos ASV štatos, pavisam tālu no Denveras. Vispār strādāšana no mājām ASV ir ļoti izplatīta. Pēc analoģijas, Latvijā teju katrs kantora darbinieks varētu tupēt savā lauku viensētā un baudīt svaigo lauku gaisu. Tas, tiesa, prasa noteiktu darba kultūru un uzticēšanos no darba devēja puses.

Lai uzturētu fizisko saiti un sajustu lielās mātes kompānijas elpu, kādas trīs vai četras reizes gadā visi mūsu ASV darbinieki brauc strādāt uz Denveras kantori. Tad parasti atbrauc arī kāds bariņš ar kolēģiem no Latvijas. Vienam no latviešu izcelsmes amerikāņiem mājās bija novusa galds, kuru, sākot strādāt SAFā, viņš laipni aiznesa uz mūsu biroju. Tā nu novusa galds stāv birojā, un mēs to ikdienā spēlējam. Bet, kad atnāk ciemiņi vai notiek kopā strādāšana, rīkojam turnīrus. Amerikāņi apbrīnojami ātri iemācījās spēlēt un darīja to ar prieku un entuziasmu. Reiz aiznesu galdu uz savu dzīvokļu māju un noliku to koplietošanas telpā. Arī nejauši garām ejoši vietējie, gan lieli, gan mazi, gribēja uzzināt noteikumus un uzspēlēt. Bet citi kolēģi sāka kūdīt, ka šai latviešu jūrnieku biljarda spēlei ir potenciāls Amerikā. Galds aizņem maz vietas, nav dārgs, bet visādas spēles amerikāņiem traki patīk. Lai nu kā arī nebūtu ar komerciālo potenciālu, bet mūsu partneru sapulces galvenā balva gada labākajam partnerim bija ekskluzīvs novusa galds. Ar iegravētiem SAF logo, protams. Un sapulces starplaikos mācījām partneriem spēlēt novusu un teicām, ka viens no partnerēšanās priekšnoteikumiem ir novusa spēles prasme. Un arī šajā reizē novuss aizlidoja. Visi spēlēja, priecājās, fotografējās un apskauda laimīgo uzvarētāju. Citi nāca klāt un zvērēja, ka nākamajā gadā viņi būšot tie, kas izcīnīs novusu. Lieki piebilst, ka mazākās balvas bija Rīgas melnais balzāms, kas tika pavadīts ar stāstiem par divsimts gadu vēsturi un trīsdesmit zālītēm slepenajā receptē.

Lai cik tas savādi liktos, amerikāņi akcentu uztver pozitīvi. Es saprotu, ka nekad nerunāšu angliski kā vietējais, bet tas arī nemaz nav nepieciešams. Drīzāk jau nēsāšu to kā pazīšanās zīmi un nākošajā gadā varbūt sarīkošu zoles turnīru vai mācīšu amerikāņiem latviešu tautas dejas.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

 Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

2017-03-24 15.36.29.jpg

6 domas par “Par novusu un akcentu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s