Kā palīdzēt Ukrainai?

Foto Krišjānis Radziņš

2022. gada 24. februārī notika tas, kam reti kurš ticēja Eiropā, bet par ko ASV brīdināja jau pagājušā gada beigās, — Krievija iebruka Ukrainā. Vēl janvārī Amerikas draugi un kaimiņi bažījās par mūsu plāniem apciemot Latviju — vai tas ir droši, viņi jautāja, Eiropā drīz sākšoties karš, bet mēs atmetām ar roku un teicām, ka Putina ieroču žvadzināšana nav ņemama nopietni.

Šajā rakstā mēģināšu pastāstīt, ko, sākoties karam, darīja un dara SAF Tehnika. Protams, es nepretendēju uz to, ka mūsu rīcība ir pareiza un optimāla, vienkārši šobrīd rīkojamies pēc savas labākās saprašanas un sirdsapziņas.

Ziedojam paši un aicinām to darīt savu draugus

Jau kara pirmajās dienās mēs ziedojām visai ievērojamu summu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. To darīja un turpina darīt ārkārtīgi liels skaits Latvijas uzņēmēju. Visu šo laiku saņemu daudzus e-pastus no ASV draugiem un sadarbības partneriem. Savās atbildēs cenšos pastāstīt par situāciju Latvijā un to, kā Latvijas sabiedrības lielākā daļa vērtē Krievijas agresiju, arī aicinu ziedot Ukrainas armijai un bēgļu palīdzības organizācijām. Ukrainas armijas kontus var noskaidrot Ukrainas centrālās bankas interneta vietnē Bank.gov.ua. Savukārt pārbaudītas ziedojumu vākšanas un palīdzības organizācijas Latvijā ir Ziedot.lv un Gribupalidzetbegliem.lv, nelielas summas iespējams ziedot arī ar Mobilly lietotni.

Aktīvi komunicējam ar saviem darbiniekiem

Kara pirmajās dienās mūsu uzņēmuma SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs izsūtīja vēstuli visiem darbiniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs, kurā pauda Krievijas kara nosodījumu un informēja par mūsu biznesa aktivitāšu pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas tirgos. 

Mums nācās pieņemt steidzamu lēmumu nepiedalīties jau apmaksātā un sen plānotā izstādē Maskavā, kurā grasījāmies demonstrēt savus Aranet IoT produktus siltumnīcu automatizācijai. Lai arī esam investējuši šajā tirgū diezgan daudz, tagad par tomātu audzēšanas biznesu Krievijā būs jāaizmirst uz ilgāku laiku. 

Situāciju sarežģīja arī fakts, ka mēs algojam pilna laika aģentu Krievijā, bija jautājums — ko darīt ar darba attiecībām? Pēc pārrunām pieņēmām lēmumu, ka turpināsim maksāt algu līdz vasaras vidum un tajā laikā centīsimies viņam palīdzēt pamest Krieviju — Igors cer atrast patvērumu Izraēlā. 

Viena no SAF Tehnika vērtībām — mēs esam lojāli pret savējiem. Vairākiem mūsu darbiniekiem ir ģimenes Ukrainā — uzņēmums viņiem palīdz organizēt ģimenes locekļu evakuāciju uz Latviju, gan morāli, gan arī materiāli. Pēdējā laikā man bijušas vairākas darba intervijas ar ukraiņiem — potenciāliem darbiniekiem. Intervējot Marinu no Kijivas, sajūta bija, maigi sakot, sirreāla. Cilvēkam pavisam nesen bija labi apmaksāts darbs augsto tehnoloģiju uzņēmumā Kijivā, bet tagad viņa aizkļuvusi līdz Minsterei, kuri kopā ar vēl deviņiem bēgļiem dzīvo pie paziņu paziņām. Laimīga, ka palikusi dzīva, un jau aktīvi meklē darbu.

Saīsinām piegāžu ķēdes

SAF Tehnika ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, un lielākā daļa mūsu komponenšu tiek iegādātas Rietumu tirgos, tomēr ir arī materiāli, kuri ceļo uz mūsu Rīgas rūpnīcu pa dzelzceļu no Ķīnas. Skaidrs, ka tagad preču sauszemes kustība caur Krievijas teritoriju būs vai nu apgrūtināta, vai pilnībā apturēta. Jau sākoties pandēmijai, transporta izmaksas auga vairākkārtīgi, un arī pasūtījumu izpildes termiņi kļuva daudz grūtāk prognozējami. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu turpmāk maksimāli visu ražošanai nepieciešamo iegādāties Baltijā vai tuvākajās Eiropas valstīs. 

Pašreizējās sankcijas pilnībā aptur augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, šajā situācijā gan uzņēmumu līmenī, gan arī iesaistot Latvijas valdību, ir būtiski parūpēties, lai sankcijas neapgrūtinātu ražošanas iekārtu un pusvadītāju pieejamību Latvijā. Tā ir būtiski pasliktinājusies jau kopš pandēmijas sākuma, bet karš un pāreja uz «zaļo» enerģētiku situāciju ar mikroshēmu pieejamību vēl vairāk pasliktinās. 

Kara pirmajās dienās Latvijā pārstāja darboties piekļuve mūsu ASV bankas internetbankai. Steidzāmi sasauktā sapulcē noskaidrojām, ka banka drošības pēc noslēgusi piekļuvi gan no Krievijas, gan arī visu Krievijas robežvalstu IP adresēm. «Mēs to darām jūsu pašu drošības interesēs,» mierinoši bubināja Bruno, mūsu bankas menedžeris. Laime, ka parasts VPN tunelis situāciju pagaidām atrisināja, bet notiekošais liek domāt par to, cik gan virtuāli un gaisīgi ir tie cipariņi pārskatos, kurus mēs saucam par savu kontu izrakstiem.

Veicinām enerģētisko neatkarību

Esmu pārliecināts, ka daudziem uzņēmējiem, redzot siltuma un elektrības rēķinus, atkaras žoklis. SAF Tehnika rūpnīca un biroju telpas šobrīd tiek apkurinātas, izmantojot dabasgāzi. Taču esam pieņēmuši lēmumu darīt visu, lai nākamajā apkures sezonā mēs vairs nebūtu atkarīgi no dabasgāzes — centīsimies iegādāties un uzstādīt šķeldas katlumāju. Domāju, ka visiem gan valstiskā, gan privātā līmenī jādara viss, lai vairotu neatkarību no Krievijas izejvielām un būtu gatavi funkcionēt arī pilnīgas Krievijas enerģētiskās blokādes apstākļos.

Noslēgumā

Šis ir tikai cīņas pats sākums, neviens nezina, kā tā beigsies — vai Krievija kļūs par Ziemeļkorejas tipa valsti, un mums būs jādzīvo, robežojoties ar šādu kaimiņu garus gadu desmitus, vai arī Putina režīmu gaida straujš sabrukums un Krieviju režīma maiņa. Tomēr skaidrs, ka arī Ukrainas dēļ mums jābruņojas ar pacietību un jāgatavojas maratonam. Labākais, ko varam darīt, ir stiprināt savu uzņēmumu konkurētspēju un gatavoties garai un grūtai ziemai.

1 Comments on “Kā palīdzēt Ukrainai?”

  1. Paldies par tik vērtīgu rakstu! Jā, būs grūti, bet piekrītu domai, ka vajag stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un gatavoties garai ”ziemai”. Ļoti ceru, ka pie Latvijas robežas tomēr nebūs otra Ziemeļkoreja un, cerams, drīz notiks režīma maiņa uz demokrātisku.

    Patīk

Komentēt