Iespaidi par Latviju ar skatu no ASV un kā mums klājas pie Trampa 2025

Kāpēc reti raksti blogu? Kad atkal būs jauns raksts? Šie ir jautājumi, kurus bieži dzirdēju šovasar Latvijā. Latvijas lielā priekšrocība ir iespēja satikt “visus, kurus vajag satikt” ļoti īsā laika sprīdī un kompaktā fiziskā vietā. Cilvēkiem Latvijā nereti ir grūti saprast, cik ļoti dzīve un biznesa taisīšana Latvijā atšķiras no ASV. Kā teica mans dēls, kurš darbojas kino nozarē – Latvijā  ir viens neliels burbulis, kamēr tikai vienā Losandželosā šādu burbuļu ir vismaz trīsdesmit. Latvijā karjeras izaugsmes trepēm ir pieci kāpšļi, bet ASV vismaz simts. Tāpēc ne tikai vēlme paēst, bet arī ambīcijas, ir iemesli, kas latviešiem liek izvēlēties dzīvot un strādāt ārzemēs.

Regulāri braukājot starp Latviju un ASV, ir laba iespēja vērot izmaiņas un censties izskaitļot tendences. Piemēram, pirms diviem gadiem man šķita, ka investīciju klimats Latvijā tikai pasliktināsies. Ukrainas karš nav pats pievilcīgākais fons, lai kāds nāktu un riskētu ar savu naudu. Šis bija viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc pirms gada izšķīrāmies pārdot savu ilgi būvēto un loloto uzņēmumu Mobilly. Tomēr šovasar izskatās, ka pārdošanas lēmums nebija izvēlēts pareizākajā laikā, jo investīciju apjoms  Latvijā pieaug un ārzemnieki gluži labprāt pērk gan Latvijas uzņēmumus, gan arī piedalās dažādos investīciju projektos. Tātad viņi tic, ka Latvijā saglabāsies stabilitāte un ieguldījumi nesīs labu atdevi.

Bet kā tad jums tur ASV – vai Tramps visu jau nav līdz nepazīšanai sačakarējis? Aprīlī, uzreiz pēc tarifu izsludināšanas, akciju tirgi pamatīgi nogāzās. Lielu daļu savu ietaupījumu es turu ASV akcijās un tieši sakrita, ka gada nodokļu nomaksas laikā šo akciju cenas bija pamatīgi nokritušas, līdz ar to, lai dabūtu naudu, nācās ieguldījumus pārvērst naudā ar zaudējumiem. Tomēr skatoties gada griezumā, ASV akciju tirgiem klājas pavisam labi – S&P500 ienesīgums kopš 2025. gada sākuma ir +11.1% un gads jau vēl tikai pusē. Aprīlī dominējošo paniku ir nomainījis optimisms un ASV ekonomikā viss rūc, dūc un notiek, lai arī cenas tarifu ietekmē uz daudziem produktiem ir ļoti pieaugušas. Piemēram, apgērbam vidēji +20%, vidējā auto cena pieaugusi par $6000 un tādā garā. Šis, saprotams, ļoti negatīvi arī atspoguļojas Trampa reitingos iekšzemē.

Viena no tendencēm, kas ir līdzīga ASV un Latvijā, ir runas par to, ka jāsamazina valsts tēriņi. ASV gada sākumā ar šo plosījās Masks, kamēr vēl nebija gauži publiski saplēsies ar Trampu. Valsts izmaksu samazināšana ir  miglaina un grūti atsekojama padarīšana. Tiek ziņots, ka darbinieku skaits federālajā valdībā esot samazināts par 200 000, jeb aptuveni 12%, bet tajā pašā laikā kopējie federālā budžeta tēriņi 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, esot pieauguši, droši vien, ka tas saistīts ar augošajām parāda apkalpošanas izmaksām un, protams, arī militārajiem tēriņiem, jo visam citam budžeti tiek drastiski griezti. Katrā ziņā arī  Denveras pašvaldība pirms pāris nedēļām ziņoja, ka viņiem, lai savilktu galus, esot jāatlaiž 250 darbinieki, tā ka par “valdības izmēra samazināšanu” tiek ziņots visur un nepārtraukti, un šķiet, ka metodiskāk un plašāk, nekā tas tiek darīts Latvijā.

Vēl viena lieta, kas ļoti iekrita acīs, dzīvojot šovasar Latvijā, ir nepārtrauktie svētki, festivāli un koncerti, kurus  par baltu velti visiem piedāvā Latvijas pašvaldības. Kā šādos apstākļos var pelnīt komerciālu pasākumu rīkotāji, man ir liels noslēpums, bet nenoliedzami arī, ka lielā pasākumu konkurence ved pie ļoti augstas priekšnesumu kvalitātes. Vēl lielāks noslēpums ir, kā tas iet kopā ar pasludināto nepieciešamību taupīt?  Katru nedēļas nogali bija grūti izvēlēties, kurus no daudzajiem pasākumiem apmeklēt. ASV arī mēdz notikt bezmaksas koncerti pilsētu parkos vai bāros, bet vērienam, kāds tas šobrīd ir Latvijā, tie nestāv ne tuvu. Latvija attiecībā uz dziedāšanu un dejošanu patiešām ir varena lielvalsts, un gan jau, ka vasara ir gluži tīkams pļaujas laiks mūsu pieprasītākajiem māksliniekiem. Vēl mums sanāca paciemoties divās muižās – vienā Cēsu pusē un vienā netālu no Rundāles pils. Jāsaka, ka šī pieredze gan šķita nedaudz skumīga, jo abu iestādījumu piedāvātā kvalitāte un it īpaši apkalpošanas kultūra nekādi neatbilda prasītajai cenai, un es sev nosolījos vismaz  kādu laiku Latvijas muižās naktis vairs nepavadīt. Pie Rundāles mūs mēģināja noindēt ar neiedomājami rūgtiem kabačiem, apgalvojot, ka tie ir “pašu gatavoti, no muižas pagrabiem”, kamēr muižas vīnu izvēle aprobežojās ar “balto” un “sarkano”, bet glāzes cena par visštruntīgāko lauku veikalos nopērkamo dažu eiro pudelē vīnu bija pavisam astronomiska. Cēsu pusē savukārt mēs jutāmies kā nabaga radinieki iemaldījušies kaut kādā augstu kungu privātā tusiņā, kur īpašnieki, taupīgi cilvēki būdami, tomēr centās vēl dažus numuriņus pārdot arī par naudu.

Bet mūs jau neviens ASV tagad vairs negaida – šādas frāzes es nereti dzirdēju šovasar Latvijā. Paradoksāli, bet SAF Tehnikas biznesam ASV patreiz klājas gluži labi, daudzi mūsu produkti ir “izņēmumu sarakstos” un ar tarifiem neapliekas, bet pat tie, kuri apliekas, konkurē ar precēm, kuras ražotas Ķīnā vai citās trešās pasaules valstīs, kurās ražotām precēm ir vēl augstākas ievedmuitas, līdz ar to relatīvi pret šīm precēm mēs esam konkurētspējīgāki. Ļoti pamanāma izmaiņa Latvijā ir arī dažādu militāru produktu ražotāju un jaunuzņēmumu skaita daudzkārtīgs pieaugums. Pat tie paziņas, kuri vēl nesen sevi sludināja par pārliecinātiem pacifistiem, tagad ir metušies dronu un dažādu citu ieroču izgudrošanā un ražošanā, un nav jau arī nekāds brīnums, jo bizness atrod ceļu pie naudas gluži kā ūdens izsūcas cauri spraugām un atverēm. Un nekam mūsdienās nav tik daudz naudas kā ieročiem. Šajā sakarā arī mēs ASV nesēžam rokas klēpī salikuši, aktīvi rosāmies, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem, kuri darbojas aizsardzības, enerģētikas un kritisko komunikāciju nozarēs, gan atrast ceļu uz ASV tirgu, gan arī piesaistīt Latvijai tik ļoti nepieciešamās ASV investīcijas. Jo lielāka būs amerikāņu ekonomiskā interese Latvijā, jo lielākā drošībā mēs dzīvosim. Tādēļ arī manis pārstāvētā Latvian – American Chamber of Commerce 16. oktobrī Vašingtonā rīko vērienīgu eksporta uz ASV veicināšanas un investīciju piesaistes Latvijai konferenci ar aizsardzību un kritisko infrastruktūru saistītajām nozarēm. Konferencē mēs sagaidām ap trīssimt dalībnieku, ieskaitot valsts augstākās amatpersonas. Spriežot pēc intereses, šī arī ir šodien Latvijā visaktuālākā tēma. Par konferencē redzēto un sajusto es uzrakstīšu ziņojumu kaut kad oktobra beigās – sekojiet blogam!

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras Līdzprezidentu: www.latvianchamber.com

Pārējos mana bloga ierakstus, rakstītus kopš 2015. gada  vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!