ASV Retro 2025.

Autors kopā ar kolēģi G.Straubu izstādē AUSA 2025.

2025. gads pagājis kā pats savādākais un pārmaiņām bagātākais, kādu atceros kopš deviņdesmitajiem, kad arī ļoti daudzas lietas mainījās. Tāpēc šī gada blogu ierakstus šķiet īsti vietā noslēgt ar nelielu retrospekciju, atskatīties uz gada būtiskākajām pārmaiņām un to ietekmi uz manu dzīvi ASV. Daži sūdzas par nelabvēlīgiem apstākļiem, lielajām korporācijām, kuras, šķiet, pārņem un kontrolē visu pasauli, bet, no citas puses skatoties, dzīve ir kā ceļojums pa bangojošu jūru – bezjēdzīgi sūdzēties, ka vējš jūrā ir stiprs vai straume ne tāda, jācenšas uztaisīt izturīgu laivu ar tādām burām un stūri, kas neļautu noslīkt un līdzētu nokļūt kādās skaistās un pārticīgās zemēs!

Lai arī Tramps kļuva par prezidentu pirms nepilna gada, šķiet, pagājis jau vesels gadsimts. Aizmirsušās progresīvās runas par minoritātēm, klimata pārmaiņām un zaļo kursu. Tagad, no ASV iebraucot Eiropā, man šī retorika liekas neparasta un tāda kā vecmodīga, jo nu ir jāurbj nafta, jābūvē datu centri un jārūpējas par ASV interesēm pirmajā vietā, un ar visiem jātaisa labs bizness.

Liekas, ka vienas no lielākajām redzamajām pārmaiņām, dzīvojot ASV, norisinās imigrācijā. Kāda man labi pazīstama latviešu kundze nebija sakārtojusi savus uzturēšanās dokumentus un, lai arī ASV dzīvoja vairāk nekā divdesmit gadu, turklāt lielāko daļu no šī laika divās legālās laulībās ar ASV pilsoņiem, tas viņu nepavisam nepaglāba, un Jauno Gadu viņa sagaida imigrantu aizturēšanas centrā vienā kopā ar 50 citām galvenokārt Dienvidamerikas izcelsmes biedrenēm, kur atrodas jau kopš oktobra vidus. Katru nedēļu tiek paziņots, ka “jaunumi par viņas lietas izskatīšanu pienāks nākamnedēļ.” Jāpiebilst, ka viņa tika aizturēta ASV iekšējā pārlidojuma laikā, ielidojot Denverā. Trampa administrācija ir uzstādījusi plānu aizturēt un izraidīt 1 miljonu nelegālo imigrantu gadā, un, jāsaka, ka šie plāni arī tiek diezgan demonstratīvi pildīti.

Kāds cits man pazīstams cilvēks pēc vairāk nekā gadu ilgas ņemšanās saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas “Green card” atteikumu. Ja pirms gada līdzīgā situācijā tika akceptēti aptuveni 80% pieteikumu, tad šogad šī proporcija ir apgiezusies otrādi un akceptēti tiek vairs tikai 20% pieteikumu. Jāpiebilst, ka cilvēks un pieteikums pavisam uzticams un nekādā gadījumā nebūtu slogs ASV nodokļu maksātājiem vai apdraudējums ASV drošībai.

Tajā pašā laikā mūsu uzņēmumam izdevās nokārtot vai pagarināt visas nepieciešamās darba vīzas saviem darbiniekiem un nekādus apgrūtinājumus mūsu izmantotajam darba vīzu tipam neizjutām. Gada vidū bija liela cepšanās un viļņošanās ap L1 darba vīzām saistībā ar Administācijas paziņojumu, ka tā iekasēs $100 000 gadā no uzņēmumiem, kuri šīs vīzas pieprasa. Tagad tas viss ir noklusis un šķiet, ka paslaucīts zem tepiķa.

Līdzīgi kā ar imigrāciju, arī ar tarifiem ir gājis kā pa celmiem. Gads iesākās ar skaļiem paziņojumiem par milzīgām ievedmuitām, kuras pēc tam klusiņām tika vai nu samazinātas vai atceltas pavisam. Piemēram, Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas precēm tarifu griesti ir 15%, bet daudzām preču grupām, tajā skaitā arī SAF Tehnikas ražotajiem mikroviļņu radio, tarifi netiek piemēroti vispār. Līdz ar to tarifi it kā ir augsti, bet tajā pašā laikā daudzām preču grupām netiek piemēroti. Vēl arī jāņem vērā, ka ASV turpinās vairākas  tiesvedības, kuras pret Administrāciju ir ierosinājuši ASV tirgotāji, starp kuriem prominentākais ir Costco, kurās tiek apstrīdētas Prezidenta tiesības šādus tarifus noteikt. Neviens nezina, kādas būs sekas un kas notiks, ja tiesa lems, ka Administrācijai nemaz nav tiesības bez Kongresa ziņas tarifus noteikt.

Gada sākumā, uzsākoties visai tarifu putrai, ASV akciju tirgi pamatīgi nogāzās un no tā cieta arī šo rindu pazemīgais autors, jo tieši tajā brīdī savajadzējās naudu nodokļu nomaksai, tomēr vēlāk šie paši akciju tirgi atkopās un tagad, piemēram, S&P 500 vērtība ir pieaugusi par aptuveni 15%, salīdzinot ar to, kāda tā bija 2025. gada 1. janvārī. Tiesa, lielā mērā šo pieaugumu nosaka tā saucamais “mākslīgā intelekta” burbulis – kompānijas būvē datu centrus, pērk NVIDIA čipus, lai arī reāla peļņa šīm “mākslīgā intelekta” kompānijām ir sagaidāma kādā ne tik tuvā nākotnē. T.i., visas dzīres notiek uz vēl neiegūtās peļņas rēķina. Vai un kad burbulis plīsīs, to saprotams, neviens nezina, bet risks ir stipri liels. Nu un vēl jau arī manu prieku par ASV akciju tirgu ienesīgumu aptumšo vājais dolāra kurss. 1. janvārī par 1 dolāru varēju nopirkt 0.98 eiro, bet tagad tikai 0.85 eiro. Tā kā mana alga un ietaupījumi ir ASV dolāros, tad, pārvēršot šo visu eiro, mani ietaupījumi un alga ir sarukuši par 13%.

SAF Tehnikai 2025. gads ASV bija salīdzinoši veiksmīgs – tarifi mūsu biznesu ietekmēja maz, drīzāk jau grūtāk klājās konkurentiem, kuri pārsvarā visu ražo Ķīnā vai citās Āzijas valstīs. ASV klienti joprojām nediskriminē partnerus un, ja piedāvātā kvalitāte un cena ir laba, tad par preču izcelsmes valsti neviens nesatraucas. Varbūt vienīgi kopējā ekonomiskā nestabilitāte liek vienam otram rūpīgāk izsvērt to vai citu investīciju nepieciešamību, un Administrācija daudziem projektiem (piemēram, PBS, jeb Publiskajām Televīzijām) ir nogriezusi finansējumu pavisam, un tas kaut kādā mērā skar arī mūsu biznesu. Vienā teikumā situāciju varētu raksturot kā ciešamu, toties mazāk prognozējamu nekā senāk.

Raugoties uz Latvijas politiķu vizītēm (tās notiek bieži un ir augsta līmeņa) ASV un izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem, rodas sajūta, ka ASV Latvijas politiskajās un ekonomiskajās prioritātēs atrodas augstu. Piemēram, Spotlight Latvia konferencē, kuras rīkošanā strādāja arī šo rindu autors,  šī gada oktobrī Vašingtonā piedalījās trīs Latvijas valdības ministri un Eirokomisārs Valdis Dombrovskis.  Mūsu valdība vēlas vairāk ASV investīciju Latvijā, gan kopuzņēmumu, gan dažādu infrastruktūras projektu formā, jo visi zina, ka Tramps ir par biznesu, un ASV biznesa intereses gatavs aizsargāt arī ar ieročiem. Paziņojumi, protams, ir viena lieta, un konkrēti projekti pavisam cita, jo tie prasa neatlaidīgu darbu, fokusu, pacietību un arī laiku, un darāmā šajā jomā ir vēl ļoti daudz.

Ar Ukrainas karu Latvija ieguvusi “piefrontes valsts” statusu.  Domāju, ka nesen publicētie dati, kuri parāda, ka Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropas Savienībā industriālās ražošanas pieaugumā (nepārskatījāties) ir saistīti tieši ar militāro izdevumu pieaugumu un militārajām investīcijām. Arī Latvijas atpazīstamība ASV ir izaugusi tieši kara dēļ. Pēkšņi Latvija ir interesanta ar savu tuvumu gan karadarbības zonai, gan arī potenciālajai Ukrainas atjaunošanai. Tiesa, pozitīvi augļi nākotnē ir sagaidāmi, ja spēsim aizsargāt un nosargāt savu valsti.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras līdzprezidentu: www.latvianchamber.com

Pārējos mana bloga ierakstus, kurus rakstu kopš 2015. gada, vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!