Par  lidošanas “life hacks” un biznesa izglītību 2026. gadā.

Rakstu šo blogu kārtējo reizi United lidmašīnā, šoreiz ceļā no Denveras uz Milvokiem, jo jāpaviesojas pie viena no SAF Tehnikai svarīgiem ASV partneriem – viņiem šajā nedēļā notiek iekšējā darbinieku apmācība un piedevām iepriekšējais īpašnieks dodas pensijā, pārdevis savu uzņēmumu kādam nākamās paaudzes censonim. Vadības un paaudžu maiņa vienmēr ir jūtīgs brīdis, kuru labāk nenogulēt, tādēļ esmu modrs un gatavības pilns turpināt produktīvo sadarbību arī ar jauno vadību.

Brīvdienas Latvijā, kā parasti, paskrēja zibenīgi, gan tiekoties ar mīļiem draugiem, gan arī pavadot mūžībā vairākus tuvus cilvēkus. Lidojot atpakaļ uz Denveru, apguvu kādu ļoti svarīgu ceļotāju “life hack” – pat ja tavā rīcībā ir nesavienotas aviobiļetes, gandrīz vienmēr iespējams iečekoties pašā sākumā arī uz tālākajiem reisiem, un bagāžu aizsūtīt uz gala punktu. Lidostas un aviokompānijas to neafišē, bet tas strādā! Mums bija atsevišķa Air Baltic biļete līdz Vīnei un tālāk United sadarbībā ar Austrian Airlines biļete uz Čikāgu, no kurienes United vietējais reiss uz Denveru. Nejautājiet, kādēļ  sanāca šāds sarežģīts un nesavienots lidojums, bet Rīgas lidostā jaukais Air Baltic aģents, mazliet paburoties, iedeva mums iekāpšanas kartes visiem tās dienas lidojumiem un bagāžu aizsūtīja uz Denveru. Lieki piebilst, ka saņemt Vīnē bagāžu un to vēlreiz čekot uz Denveru prasītu vismaz stundu un nākošo nesavienoto lidojumu, mēs, ļoti ticams, nokavētu. Bet ar šo haku – čill! Šis paņēmiens mani jau vairākkārt ir glābis no pamatīgām lidojumu mocībām. Svarīgi arī zināt, ka nesavienotas, atsevišķi pirktas biļetes maksā simtus un uz tālajiem reisiem pat tūkstošus lētāk nekā savienotās.

Šobrīd daudz tiek rakstīts par Epstīna failiem un protestiem, kas saistīti ar imigrantu tvarstīšanu ASV, tādēļ būšu  oriģināls un labāk pakavēšos pie citas sev tuvas tēmas, kas ir  biznesa izglītība un biznesa skolas. Mana pirmā augstākā izglītība ir ļoti tehniska – esmu beidzis RTU Radiotehnikas un Sakaru fakultāti, bet tālākajā karjerā pievērsos pārdošanai un arī dažādu uzņēmumu veidošanai un vadīšanai. Viens no pareizākajiem lēmumiem manā dzīvē bija deviņdesmito gadu beigās iestāties RBS – Rīgas Biznesa skolā. Tā bija pirmā mācību iestāde, kura piedāvāja maģistra grādu vadībā, turklāt angļu valodā un pēc ASV augstskolu mācību programmām, tajā laikā galvenokārt piesaistot ārzemju pasniedzējus. Manu karjeru šī izglītība ietekmēja radikāli un bez šīm mācībām es nebūtu tur, kur esmu tagad. Biznesa izglītība man patika pat tik ļoti, ka no  2007. gada līdz 2012. gadam strādāju RBS  par pasniedzēju – vienu semestri gadā mācīju uzņēmējdarbību. Saprotams, tas bija “hobijdarbs”, paralēli citām aktivitātēm. Manā un citu RBS absolventu vērtējumā šajos gados Latvijā bija pieejamas divas skolas, kur varēja iegūt MBA – SSE Rīga, jeb “zviedri” un RBS. Varbūt jau būt, ka pa šiem gadiem ir izveidojušās arī citas kvalitatīvas mācību iestādes, bet zīmolam ir milzīgs spēks un, kad ieraugu potenciāla darba meklētāja CV ierakstu par mācībām SSE vai RBS, manās acīs tas šo kandidātu nešaubīgi ceļ. Palīdz arī tas, ka abas skolas ir salīdzinoši nelielas un elitāras un tām ir nozīmīgas skolas beidzēju, jeb alumni asociācijas – līdz ar to par jebkuru absolventu visai ātri var iegūt samērā ticamas atsauksmes. Esmu ilgas un dažkārt sāpīgas pieredzes ceļā iemācījies, ka cilvēku bez atsauksmēm darbā ņemt nevajag, un, pat ja atsauksmes ir labas, arī tad nevar būt drošs.

Rakstu šīs rindas par RBS arī tāpēc, ka pirms gada uzsāku darboties tās padomnieku konventā un līdz ar to nācās mazliet vairāk iedziļināties šī laika biznesa izglītības jautājumos. Arī dzīvojot Denverā, neesmu varējis apspiest savu interesi par biznesa izglītību, tāpēc darbojos Kolorado universitātes, Denveras biznesa skolas, Jake Jabs uzņēmējdarbības centra padomē. Šīs abas pozīcijas man sniedz interesantu iespēju salīdzināt biznesa izglītības situāciju  ASV un Latvijā, jo abas skolas ir salīdzinoši nelielas, – RBS mācās ap 500 studentiem, kamēr CU Denver Biznesa skolā nedaudz virs 3000. Pēdējā gada laikā Denveras skolā ārzemju studentu proporcija ir dramatiski samazinājusies, no virs 50% līdz, šķiet, vien kādiem 7%. Tas, saprotams, saistīts ar patreizējās ASV administrācijas īstenoto imigrācijas politiku un kopējo retoriku. Nav arī noslēpums, ka daudzi stundenti, piemēram, no Indijas, brauca studēt ar mērķi ne tikai iegūt izglītību, bet arī “aizķerties” un palikt dzīvot ASV. Tagad šo ieceri īstenot ir kļuvis stipri sarežģītāk. Denveras skola, tāpat kā citas ASV augstskolas, ir zaudējusi lielu federālo finansējumu, viņiem nākas atlaist pasniedzējus un samazināt programmu skaitu. Senāk, piemēram, bija granti, kuri nodrošināja stipendijas trūcīgiem vai kādu noteiktu kategoriju studentiem. Tāpēc kopējais noskaņojums skolā šobrīd ir padrūms. Bet neraugoties uz to – studenti piesakās, mācās, piedalās dažādos biznesa plānu konkursos, citi saņem investoru finansējumu un uzsāk savu biznesu. Arī SAF Tehnika Denveras darbiniece pabeidza Denveras biznesa skolu, un šī pieredze dramatiski izmainīja viņas dzīvi un ļāva no tehniska darbinieka pārkvalificēties par daudz atbildīgāku biznesa vadītāju. Gluži vai kā manis paša stāsta “copy / paste”, tikai 27 gadus vēlāk. Tāpēc es vienmēr saviem tehniskajiem paziņām saku –  ja gribat  veidot biznesu vai vadīt uzņēmumu, mācieties un iegūstiet MBA, tas jums noderēs, un vienmēr tā arī tas nostrādā!

Arī Latvijā augskolām neklājas viegli – studentu skaits samazinās un tagad, atšķirībā no maniem studiju gadiem, visas plašās pasaules durvis vaļā, par studentiem konkurē daudz skolu, un ir patiešām ļoti jādomā, kā katrai noturēties virs ūdens. Nemaz nesākšu šeit spriedelēt par Mākslīgo Intelektu un tā raisītajām izmaiņām gan mācību metodēs, gan nākotnes perspektīvās atrast labu darbu vai spējā uztaisīt savu biznesu. Mūsdienās ļoti daudz var iemācīties, sarunājoties ar Chat GPT, skatoties Youtube vai izglītojoties kādos on-line kursos. Mēs peldamies informācijas pārbagātībā, un cīņa ir nevis par informāciju, bet par uzmanību, motivāciju un cilvēka dvēseli! Mūsdienās  pasaule ir pilna ar ļoti gudriem un nelaimīgiem cilvēkiem – nelaimīgiem, jo sajust piepildījumu un pavisam triviāli paēst  ar gudrību vien nav iespējams. Ir nepieciešama motivācija,  sakari un spēja zināšanas un prasmes pielietot, un tieši  šī praktiskā  puse ir galvenais, ko var iedot īsta skola un ko nevar Chat GPT. Meistari, mācekļi, darba ētika, izlieti sviedri, jo nekas jau pats par sevi nerodas – tās ir tās mūžvecās vērtības, kuras nav mainījušās tūkstots gadus un nemainīsies arī nākošos tūkstots gadus. Mans draugs, indiešu pasniedzējs Denveras biznesa skolā atzina, ka vēl nekad neesot redzējis tik daudz bezgribas un nemotivētus kaut ko darīt un sasniegt jaunus vīriešus kā tagad. Kāpēc tieši vīriešus – tas laikam jau būs citas diskusijas temats, kas aizvedīs mūs pie kultūru kariem, woke ideoloģijām un beidzot arī pie Trampa.

Skaidrs ir tas, ka Latvijā nākotnē vietējo studentu skaits samazināsies, jo demogrāfija ir visai nepielūdzama lieta. Trešo valstu ārzemju studenti ir cieši saistīti ar politiku, uzturēšanās atļaujām un imigrāciju. Iespējams, tas ir ceļš, bet risināms kaut kā delikāti, saprātīgi un valstiskā līmenī. Arī pieejamo Eiropas fondu, kurus šobrīd vēl visiem mācīties gribētājiem met pakaļ, būs mazāk. Internetā būs pieejama aizvien labāka informācija, un savas prasmes spodrināt katrs varēs pats. Tātad vienīgais, ko varēs piedāvāt skola, ir – kvalitāte, zīmols, motivējoša vide, dzīvē vēlāk noderīgi kontakti un piekļuve Meistariem.

RBS gadījumā priekšā stāv plānotā apvienošana ar RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāti, jo RBS ir RTU pakļauta struktūrvienība. Šādas reorganizācijas argumenti ir izmaksu efektivitāte un racionālāka resursu izmantošana, bet pastāv risks, ka, reorgnizējot RBS, pazudīs tās gars un dvēsele. Arī dārgu konjaku iegūst destilējot un gatavinot, nevis atšķaidot un saules gaismā oksidējot, tādēļ RTU stāv priekšā visai atbildīgs un delikāts process, kura rezultātā RBS vai nu nostiprināsies un attīstīsies, vai arī pārvērtīsies par nostalģisku ierakstu vēstures annālēs.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras līdzprezidentu: www.latvianchamber.com

Pārējos mana bloga ierakstus, kurus rakstu kopš 2015. gada, vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!