Par maģisko gaismu

Sveiciens visiem Latvijā! Šobrīd sēžu mašīnā, esam atceļā no Albukerkes uz Denveru. Brīvdienās noorganizējās neliels roudtrips uz Rufusa Veinraita koncertu Albukerkē. Jau sen gribēju redzēt mākslinieku dzīvajā – pirms pāris gadiem viņš muzicēja Rīgā, tad uz koncertu netiku, vēlāk speciāli braucu uz Romu, kur koncerts tika atcelts, jo Rufusa lidmašīna aizkavējās laika apstākļu dēļ. Bet trīs lietas ir labas lietas, un ar trešo mēģinājumu man arī izdevās gan koncertu noskatīties, gan arī pēc koncerta rīkotajā pieņemšanā iedzert šampanieti un pastāvēt māksliniekam pavisam blakus. Rufusiņš gan bija bēdīgs, tāpat kā zālē esošā kulturālā publika, jo gandrīz visi bija atbalstījuši vēlēšanās Klintoni, un pāris dienas pēc vēlēšanām sajūta ir apmēram tāda, kā atmostoties ar briesmīgām paģirām. Rufuss no skatuves stāstīja par nesenu koncertu Aspenā, kur zālē sēdējusi Ivanka Trampa un par “bad vibe”, kuru radījuši šie cilvēki. Bet ir kā ir, un būs kā būs. Un koncerta beigās tikām pie Hallelujah, jo Veinraits ir ģimeniski saistīts ar Koenu, un, viņu godinot, šo dziesmu nodziedāja, kaut arī, kā pats atzina, bija nosolījies to nedziedāt, ja Klintone zaudēs.

Albukerke ir Ņūmeksikas jeb “Enchanted state” galvaspilsēta. Štatā dzīvo tikai 2 miljoni cilvēku, un tas visvairāk ir pazīstams ar savām mākslas tradīcijām. Kopš divdesmitā gadsimta sākuma Ņūmeksikā strādājuši slaveni ASV mākslinieki, bet Santa Fe joprojām ir apmēram jūdzi gara iela, kuras abās pusēs sabūvētas visdažādāko stilu mākslinieku galerijas. Varētu pat būt, ka tur ir vislielākā mākslas koncentrācija pasaulē.

Domāju, ka Latvijā ir diezgan daudzi seriāla “Braking Bad” cienītāji. Katrā ziņā es piederu šo fanu pulciņam. Aizraujošā seriāla darbība risinās Albukerkē un arī tā lielākā daļa ir filmēta šajā tuksneša un maģiskās gaismas pilsētā. Tagad tur turpina filmēt citu visai slavenu juristu seriālu “Better call Saul”. Amerikāņi ir ļoti servisa orientēta un praktiska tauta, tādēļ, ņemot vērā seriāla popularitāti, uzņēmīgi ļaudis piedāvā “Breaking Bad” tūri pa seriāla slavenākajām vietām. Ekskursijas vajadzībām iegādāts tādas pašas markas RV busiņš, kurš aprīkots kā narkotiku izgatavošanas laboratorija. Brauciena laikā tiek rādītas slavenākās epizodes no seriāla, kura filmēšanas vietas var aplūkot pa busiņa logu. Vienu vārdu sakot, sajūtas tiek atveidotas diezgan pilnīgi.

Jāpiebilst, ka Ņūmeksikā tiek uzņemtas daudzas filmas, jo štats piedāvā atmaksāt 30% no tajā iztērētajiem filmu uzņemšanas izdevumiem. Liekas, šī politika labi strādā komplektā ar mākslas tradīcijām, štatā esošo universitāti, kura gatavo kadrus filmu industrijai, un arī faktu, ka Kalifornija ir tuvu un izmaksas tajā ir briesmīgi augstas. Domāju, ka šeit būtu arī ko pamācīties Latvijas ekonomikas attīstītājiem – par to, ka izglītības sistēmai, imidžam, tradīcijām un biznesam ir jādarbojas saskaņā.

Bet ar mākslu vien nepietiek. Ņūmeksika ir pazīstama arī ar to, ka tajā tika izgatavota un izmēģināta pasaulē pirmā atombumba. Atombumbas muzeju gan apmeklēt neiznāca, jo dažās dienās visu paspēt nevar. Līdz ar to arī Latvijai papildus operas un koru dziedāšanas tradīcijām vajadzētu padomāt par kaut ko tehnoloģisku, ar ko iemantot pasaules slavu. Starp citu, pirms pāris nedēļām Denverā izmēģināja pirmo bezšoferu fūri – tā atveda alus kravu no Coors brūža Goldenā.

Pirms nedēļas sev solīju, ka par politiku un Trampu vairs nerakstīšu, jo cik tad var malt vienu un to pašu. Bet Donaldiņš pārsteidza, un par sevi tik viegli aizmirst neļauj. Nevar noliegt arī to, ka Tramps rukāja no sirds – pēdējās nedēļās viņš mauca pa 4-5 rallijiem dienā, kamēr Klintone knapi aizčāpoja uz vienu dienā un arī tad komplektā ar visādiem muzikantiem. Es esmu pussprādzis, ja man nedēļas laikā ir jāaizbrauc uz 3-4 pilsētām ASV, Tramps pamanījās aizskriet uz 20-25. Protams, privāta lidmašīna, helikopteri un visas pārējās labās lietas nodrošina kādu komforta līmeni, bet tomēr 70 gadu vecumā tas ir ļoti cienījams spars.

To, ka Trampam ir labas izredzes vinnēt, es rakstīju jau pirms nedēļas: https://bergsblogo.com/2016/11/06/par-nakotnes-paregosanu/

Šajā Trampa stāstā ir zināma analoģija ar ASV prezidentu Trumenu. Viņš bija kara laika viceprezidents, kurš tika par prezidentu pēc Ruzvelta nāves 1945. gadā. 1946. gada vēlēšanās arī visi pareģotāji prognozēja Trumena sagrāvi. Viņš bija sīkuzņēmējs no ASV dienvidiem, runāja un uzvedās drusku pāķiski, kas lika augsti izglītotajai elitei raukt degumus. Analoģija ar Trampu ir tāda, ka arī Trumens mauca ar priekšvēlēšanu vilcienu krustu šķērsu cauri visai Amerikai, viņš runāja ar mazo, vienkāršo cilvēku, un mazais cilvēks pavilkās un balsoja par viņu. Arī Trumena gadījumā nākošajā rītā pēc vēlēšanām daudzas avīzes sadrukāja pirmās lapas, kurās apsveica viņa oponentu ar uzvaru. Šeit gan arī analoģijas beidzas, jo Trumens bija demokrāts un tieši viņš iedibināja pēckara pasaules kārtību – ANO, NATO un Māršala plānu. Bet pasaulē, kā zināms, viss iet pa riņķi, un izskatās, ka Tramps būs tas, kurš šo kārtību nojauks, bet kādu viņš uzbūvēs, to mēs varēsim vērot, elpu aizturējuši.

Trampa ievēlēšana uzdod daudzus pavisam praktiskus jautājumus. Kas notiks ar darba vīzām un uzturēšanās atļaujām? Vai uzņēmējiem no ārzemēm tiks likti kādi jauni šķēršļi, ievedmuitas vai gluži vienkārši nacionālistisks sentiments? Galu galā – kas notiks ar dolāra kursu un ASV ekonomiku kopumā? Denveras sporta kluba ģērbtuvēs vietējais banķieris prognozēja, ka ekonomikai pēc Trampa ievēlēšanas vajadzētu iet uz augšu. Un ne tik daudz, ka banķieris bija nez kāds Trampa piekritējs, bet tādēļ, ka pirmo reizi pēc daudziem gadiem republikāņiem ir gan prezidents, gan Kongress, gan Senāts. Tas nozīmē, ka viņi savus plānus kādus pāris gadus varēs netraucēti realizēt, kamēr demokrāti jau ir sākuši iekšējās “razborkas”. Partijai būs jauna vadība, tiks izvērtētas kļūdas, domāts par jauniem virzieniem. Konkurence gan ekonomikā, gan politikā līdz šim ir nodrošinājusi Amerikas attīstību. Bez tam amerikāņi ir praktiska tauta, viņiem patīk “get things done”, un ar šo savu īpašību tā patīkami atšķiras no lielākās daļas citām pasaules valstīm.

Viena no man pārsteidzošākajām lietām šajās vēlēšanās bija milzīgais ātrums, ar kādu viss bija galā. Jau vēlēšanu vakarā ap deviņiem bija skaidrs, ka Klintonei ir beigas. Naktī Tramps pateica savu uzvaras runu, nākošajā dienā savu zaudējumu atzina Klintone, bet jau aiznākošajā dienā Obama pieņēma Trampu Baltajā namā un solīja visu atbalstu varas pārņemšanā. Tikmēr prese un sociālie tīkli ražo materiālus ar virsrakstiem “Kādēļ Tramps uzvarēja?”, bet sarūgtinātākie vēlētāji bloķē satiksmi Denveras un citu lielo ASV pilsētu centros.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Breaking Bad tūres busiņš apstājies pie Valtera automazgātuves un demonstrē zilos dūmus.2016-11-12 16.58.41.jpg

Viena doma par “Par maģisko gaismu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s