Kā atrast labu darbu
Pagājušās nedēļas blogā dalījos ar savu bēdīgo investēšanas pieredzi dažādos investīciju fondos. Spriežot pēc ievāktās statistikas, šī tēma interesēja daudzus, bet saņēmu arī dažus skarbus pārmetumus par bezkaunīgu reklāmas rakstu rakstīšanu. Varu atklāt, ka ne no viena es naudu par šī bloga rakstīšanu neņemu un rakstu tikai to, kam pats ticu. Indexo gadījumā es esmu investors un arī pats savu pensiju iekrājumu uz turieni pārvietoju, tā ka esmu vienā laivā ar visiem šī projekta klientiem. Arī blogā neslēpju, ka esmu šajā pasākumā iesaistīts, par to katrs var pārliecināties pats: Bloga ieraksts.
Liekas, ka visus naudas pakāšanas gadījumus vieno tas, ka parasti šī nelaime atgadās, ja tu iesaisties lietās, par kurām tev maza sajēga. Kā vecajā anekdotē par milzu bedri, kurā iekrita stirna, un pēc brīža arī vilks. Un vilks, plēsīgs radījums būdams, saka stirnai, ka ēdīšot to nost. Stirna, galu apjauzdama, lūdz vilkam, lai izpilda viņas pēdējo vēlēšanos. “Paskaties, vilks, man uz dibena ir vēlējums uzrakstīts, vienmēr esmu gribējusi zināt, kas tur rakstīts.” Kā vilks skatās, tā stirna ar pakaļkājām šim pa galvu un izlec laukā no bedres. Pēc brīža vilks attopas un sērīgi novelk: “Kur gan es muļķis līdu, es taču pat lasīt neprotu.”
Līdzīgi ir arī ar to naudas pakāšanu – ja lasīt neproti, tad, visticamāk, tev arī pa pieri sados.
Man liekas, ka cita tēma, kura ir pelnījusi apceri, ir: kā nopelnīt naudu. Lielākā daļa cilvēku gan Latvijā, gan arī pārējā pasaulē izvēlas strādāt algotu darbu. Algota darba priekšrocība ir tā, ka ienākumi ir diezgan prognozējami un parasti darba laiks ir limitēts. Trūkumi ir tādi, ka alga vienmēr ir par mazu un jāklausa dažādiem nejaukiem priekšniekiem. Vēl pie trūkumiem būtu pieskaitāmas nemitīgās bailes darbu pazaudēt, jo uzņēmumi, kā zināms, restrukturizējas, un reizēm tā darba vieta vairs nav vajadzīga. Vai, nedod dievs, priekšniekam ir sievas brālis, kurš pats tavu vietu ir noskatījis. Pats esmu Amerikā atskatījies uz neskaitāmiem darba meklētājiem, kuri izkrituši no savas darba vides un izmisīgi meklē jebkādu darbu. Pat doktori ir nākuši dabūt gluži vienkāršu darbiņu. Savā pieredzē esmu redzējis trīs ceļus, kā tikt pie labi apmaksāta darba.
Pirmais ir saistīts ar tavu sociālo tīklu. Jo tajos labajos darbos jau parasti ņem pēc rekomendācijām, tā cilvēki ir uzbūvēti. Tādēļ, ja gribi atrast labu darbu, vienalga, Latvijā, vai Amerikā, tad parūpējies par to, lai kāds tevi ieteiktu. Jo vairāk būs ieteicēju un potenciālo darba vietu, jo lielāka iespēja, ka tevi paņems. Parasti ieteikšana ir saistīta ar studijām labā augstskolā un tur izveidoto tīklu, tādēļ, ja gribat, lai bērniem ir labs darbs vai bizness ārzemēs, sūtiet savus bērnus uz turieni mācīties. Cita vieta, no kurienes var dabūt rekomendācijas, ir dažādi brīvprātīgo darbi, iesaistīšanās sabiedriskajos projektos. Amerikā, piemēram, gandrīz katrs savā CV raksta, ko viņš labu darījis ārpus pamata darba. Dažiem tā ir baznīca, dažiem bērnu mācīšana burāt vai vilcieniņu modeļu būvēšana garāžā. Nu, un beidzot, tu vari uzticīgi kalpot kādam varenam cilvēkam un viņš par to tev iedalīs kādu vietiņu. Ļaunākās šī principa izpausmes ir šoferu dēlu fenomens, kas gan nav raksturīgs tikai Latvijā. Jāsaka, ka šis pirmais princips ir universāls un attīstāms, vienalga, vai to pastiprināsi ar kādām konkrētām iemaņām, vai paliksi jauka plānā galdiņa urbēja līmenī.
Otrais veids ir saistīts ar to, ka esi speciālists un proti kaut ko noderīgu cilvēkiem izdarīt. Parasti šis ir arī pats drošākais veids, kā nodrošināt pārtikušu dzīvi. Neesmu dzirdējis, ka badu ciestu labi celtnieki, zobārsti vai programmētāji. Protams, ir profesijas, kur šie speciālisti saņem vairāk un arī skaita ziņā ir pieprasītāki, tādēļ vērts sekot darba tirgus tendenēm, labi arī zināt vairākas valodas, jo, strādājot tikai Latvijas iekšzemes tirgū, tālu netiksi. Galu galā, arī oficiantiem mūsdienās papildu latviešu valodai ir jāzin vismaz angļu un krievu.
Trešais veids, kā tikt pie pārtikuša darba, ir saistīts ar riska uzņemšanos. Piemēram, pārdevējiem tagad maksā mazas algas un komisijas, kuras atkarīgas no saskrietajiem rezultātiem. Reizēm ir labi pieņemt šādu izaicinājumu, bet tas darbojas labi tikai tad, ja tirgus, kur pārdot, ir liels. Amerikāņiem ir laimējies, viņiem ir pasaulē lielākais tirgus. Tāpēc arī tur var satikt pārdevējus, kuri pelna kādus trīssimts tūkstošus gadā vai vairāk. Ja mēs Latvijā iemācīsimies pārdot šādiem tirgiem, arī pelnīsim tikpat, ja paliksim pie mazā stūra veikaliņa, nekad vairāk kā 500 eiro pa melno arī neredzēsim.
Nereti, intervējot darba meklētājus, es jautāju, kādēļ viņi ir tik bieži mainījuši darbus. Uz ko parasti seko atbilde, ka tās darba vietas bija draņķīgas. Tad es parasti nodomāju, ka darba vieta, ko cilvēks izvēlas, arī daudz ko liecina par pašu cilvēku, viņa spriestspēju. Saprātīgs cilvēks labāk ies par mazāku algu strādāt labākā uzņēmumā, nekā par lielu naudu izvēlēsies kaut ko toksisku.
Viens mans draugs, kurš dzīvo Rietumeiropā, stāstīja, ka vislielākās algas tur maksājot krievi vai ukraiņi, jo viņi esot vistoksiskākie, nākošie ir starptautiskās kompānijas, bet vismazāk maksājot vietējie uzņēmumi. Liekas, ka šādas tendences vērojamas gandrīz jebkurā pasaules valstī, droši vien arī Latvijā.
Amerikā, atšķirībā no Latvijas, praktiski jebkurš savu darbu dara ar cieņpilnu attieksmi un lepnumu. Vienalga, vai tu esi oficiants, vai mazgā grīdu, vai kāds super-menedžeris, bet visus vieno pašcieņa un pozitīva attieksme pret darbu. Tā teikt, katrs darbiņš ir cienījams. Cilvēkiem, kuri tur ir izkrituši no darba tirgus, parasti nākas ņemt kaut ko no tā saucamās “Gig Economy”, un citi saka, ka jau tuvajā 2020. gadā gandrīz 40% no ASV darbaspēka būšot neatkarīgi kontraktori. Vai nu Uber šoferi, vai kādi dzīvokļu izīrētāji, vai meistari, kurus pasauc, kad vajag. Šī ir interesanta tendence, es zinu tepat Latvijā pietiekami daudz IT speciālistu, kuri šādā veidā pelna ļoti pieklājīgu iztiku, samaksu, protams, saņemot no Amerikas.
Manī dzīvs ir uzņēmēja gēns, tādēļ lielāko daļu savas karjeras esmu centies iesaistīties jaundibinātos uzņēmumos, investēt, veidot kaut ko jaunu un interesantu. Šajā žanrā var gan daudz nopelnīt, gan arī pazaudēt naudu tūkstoš veidos, un par to es padalīšos kādā no nākošajiem ierakstiem.
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
bergsblogo 
Ar uzņēmēja gēnu arī dzīves universitāte ir labāka
PatīkPatīk
Neatkarīgo kontraktoru ideju kā jauno pasaules kārtību Charles Handy aprakstīja jau 2001.gadā savā grāmatā “The Elephant and The Flea”. 🙂
Nu šīs viņa prognozes piepildās “pa pilnu programmu”!
PatīkPatīk