Par jaunajiem divdesmitajiem ASV
Jaunais gads ASV ir iesācies visai sparīgi − mēs taču ieejam divdesmit pirmā gadsimta divdesmitajos gados, un tieši šajā gadā izšķirsies, vai ASV turpinās valdīt Donalds Tramps ar savu “Amerika vispirms” uzstādījumu, sienu būvēšanu un brīžiem visai haotisko un pretrunīgo komunikāciju, vai arī politika krasi pagriezīsies uz kreiso pusi. Amerika ar lielu troksni šobrīd impīčo Trampu, bet, izskatās, ka tas beigsies ar neko, jo ASV Senātu kontrolē republikāņi un tie savu prezidentu aiztikt neļaus. Visi ar nepacietību gaida pirmās demokrātu priekšvēlēšanas, un šobrīd šķiet, ka demokrātu nomināciju saņems vai nu “sleepy Joe” jeb Baidens vai arī trakais sociālists Bārnijs Sanders. Vispār man liekas traki un visai absurdi, ka visi šobrīd reālie pretendenti uz ASV prezidenta posteni ir ekscentriski večuki virs septiņdesmit. Tiešām nesaprotu, kas notiek ar pasauli un kur palikuši visi jaunie un dusmīgie?
Kā teica kāds mans labs Eiropas institūcijās strādājošs paziņa – “Lai ko arī visi par Trampu teiktu, bet viņi maksā”. Eiropas valstis iepērk vairāk ASV lauksaimniecības produktu, NATO dalībvalstis palielinājušas savus militāros tēriņus, kuru liela daļa nonāk ASV korporāciju koferos, bet tuvākie kaimiņi Kanāda un Meksika ir piekāpušies daudzām ASV ekonomiskajām prasībām. Arī pārējā pasaule sāk saprast, ka uz šīs administrācijas muguras vizināties nevarēs.
Pozitīvo ASV ekonomikā jūt arī vienkāršie cilvēki. Akciju tirgi aug, kas vienkāršajam cilvēkam nozīmē, ka viņa 401k – mūsu izpratnē “trešā līmeņa” pensijas uzkrājums aug pat par 15-20% gadā. Ja akciju tirgi kritīs kaut par dažiem procentiem, visi ASV mēdiji kvieks kā aizkauti sivēni, bet cilvēki ielās jutīsies apzagti un protestēs.
Arī bezdarbs samazinās, algas pieaug un kopumā ekonomika attīstās – tagad jau teju katrā veikalā vai ēstuvē karājas zīmītes, ka tiek meklēti darbinieki. Arī brīvdienās pa ceļam uz kalniem pa mūsu mūžīgi sastrēgušo i70 maģistrāli redzam reklāmas, kuras aicina strādāt par tuneļa vai ceļu remonta darbinieku. Lieta gan cita – cilvēki jau negrib tajos veikalos vai ceļu remontos strādāt – lielākā daļa grib būt menedžeri vai kādi citi augsti atalgoti speciālisti. Un tādi darbi zemē nemētājas. Kā likums, par katriem papildus 10 000 dolāru pie gada algas darbs ir jāmeklē vienu mēnesi ilgāk. T.i., lai tiktu pie 100 000 dolāru gada algas, kas ASV tiek uzskatīta par “pieklājīgu”, darba meklētāju rindās parasti nākas pavadīt desmit mēnešus, tas, protams, ja darba meklētājs vispār kvalificējas darbam ar tādu algu, jo 100 000 dolāri, kā visi labi saprot, ir “liela nauda.” Tā nu daudzi paziņas sēž no gadījuma darba uz gadījuma darbu gadiem, bet pie kārotā 100 000 dolāru darba kā netiek tā netiek, savukārt strādāt bulku taisītavā viņiem neatļauj lepnums vai slinkums. No kā viņi pārtiek, es patiešām nesaprotu, jo bezdarbnieku pabalsti ASV ir pieticīgi – Kolorādo tas ir ierobežots ar 484 dolāriem nedēļā un tiek maksāts, maksimums, pusgadu. Droši vien, ka šo labo darbu meklētāji sēž uz kakla turīgākiem radiniekiem vai laiku pa laikam atrod kādu vientiesi, piemēram, uzņēmēju no Latvijas, kurš tam samaksā kādu pusgadu par “konsultēšanām.” Piebildīšu, ka jebkādi īsto darbu speciālisti – celtnieki, elektriķi, inženieri, ārsti, programmētāji ASV ir ļoti pieprasīti, tikai par apbēdinājumu lielā dolāra pelnītgribētājiem no Latvijas, Trampa imigrācijas politika ir izteikti nedraudzīga, un darba vīzas vai Green Cards dabūt ir kļuvis grūtāk. Gudri cilvēki saka, ka 90% no uzturēšanas atļaujām tiek iegūtas caur ģimenes saitēm, vai, vienkāršāk sakot, – apprecoties ar amerikāni.
Cienījama izeja no ilgas sēdēšanas bezdarbniekos, protams, ir kļūt par uzņēmēju un uzsākt kādu savu pasākumu. Tiesa, arī šeit statistika ir diezgan skarba – apmēram 90% jauno uzņēmumu savu darbību izbeidz piecu gadu laikā kopš darbības sākšanas. Un visi taču saprot, ka pirmajos piecos gados reti kurš uzņēmējs var nest mājās kādu lielu naudu – visticamāk, nākas iztērēt savus ietaupījumus un vēl aizņemties no draugiem, ģimenes vai muļķiem.
Tā nu nākas secināt, ka dzīve ir skarba un briesmu pilna – vai nu kruķies, mēģini atrast labo, dāsni maksājošo darbavietu, vai uztaisi savu biznesu, vai arī samierinies un ej tirgot bulkas. Galu galā sevi pierādīt var arī kļūstot par labāko kādā datorspēlē, skrienot gargabala distances vai sakrājot iespaidīgāko alus etiķešu kolekciju vai atrodot, kur izcelties starp tūkstošiem citu nodarbju.
Pirms 100 gadiem divdesmitie gadi ASV tika dēvēti par “roaring twenties” – džeza, milzu biržas pacēluma un lielu pārmērību gadiem. Tie beidzās 1929. gada 24. oktobrī ar biržas sabrukumu, sekojošu milzu bezdarbu, ekonomisko depresiju, otro pasaules karu un noveda pie pasaules kārtības, kādā dzīvojam tagad. Arī šobrīd ASV ekonomika ir pārkarsēta, valsts budžets, neskatoties uz augošo ekonomiku, ir ar milzīgu deficītu un, kā parasti – visi ir gudri runāt par pagātni, bet neviens nezina, kas gaida nākotnē.
Es vadu www.saftehnika. com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
bergsblogo 