State Farm un mežonīgās kalnu sēnes

Kopš pagājušā ieraksta pagājusi vien nieka nedēļa, bet jauni iespaidi gāžas pāri tik spēcīgā straumē, ka jāpieraksta, lai būtu kur aizķerties. Jau rakstīju, ka farmers markets un visādi āra pasākumi parkos ir šī laika raksturīgā iezīme Denverā. Tā pagājušās nedēļas nogalē aizklīdām uz netālo tirdziņu, kurš darbojās visu dienu un vēl līdz kādiem astoņiem vai deviņiem vakarā. Uzmanību piesaistīja divi puiši, kuri tirgojās ar uzmanību piesaistošām sēnēm. Nē, tās nebija īpašās sēnes, par kurām daudz zināja stāstīt Dons Huans Karlosa Kastaņedas grāmatās, lai arī puiši izskatījās pēc tādiem, kuri varētu kaut ko zināt arī par tām. Bet mūsu saruna ievirzījās par pārdošanā izliktajām dažādu krāsu austersēnēm. Mazliet papētot, atklājas, ka austersēņu audzētāji Kolorādo štatā ir saauguši kā sēnes pēc lietus. To audzēšanai tiek izmantotas “vertical farming” tehnoloģijas. Nereti audzētavas tiek būvētas, izmantojot modulārus konteinerus, kuros cita virs citas ir sakrāmētas statnes ar augiem, kuri tiek audzēti nevis zemē, bet speciālā barojošā šķidrumā.  

Par vertikālo fermu tehnoloģijām varētu runāt un rakstīt ļoti daudz, bet ne šeit tam ir īstā vieta. Piebildīšu tikai, ka šī ir sfēra, kura patreiz attīstās īpaši strauji – gan tādēļ, ka ir efektīva un nodrošina svaigu un kvalitatīvu produkciju, gan arī tādēļ, ka modernās sensoru un klimata kontroles tehnoloģijas ļauj attīstīt arvien efektīvākas pārtikas audzēšanas metodes. Esmu pārliecināts, ka, ja Īlonam Maskam reiz izdosies īstenot savu misiju un nodibināt pastāvīgu Marsa koloniju, tad ļaudis tur pārtiku iegūs tieši vertikālajās fermās. Vēl arī piebildīšu, ka mūsu Aranet sensoru produkti tiek plaši izmantoti arī siltumīcās un pārtikas tehnoloģijā, tā ka mana interese par sēņu audzētājiem bija gan gastronomiska, gan arī profesionāla.

Vaicāju, vai Kolorādo kalnos var atrast arī ēdamas sēnes. Protams, ka var, skanēja atbilde. Vērtīgākās esot baravikas, un tās varot atrast 10400 pēdu augstumā. Vēl mūsu jauniegūtie draugi pieminēja pāris vietu, kur šajā augstumā būtu ērti piebraukt un atstāt mašīnu, bet to es jums nestāstīšu, jo neviens kārtīgs latvietis ar savām sēņu vietām visai pasaulei neplātās.

“Iesakām šovakar sacept mūsu sēnes, attaisīt vīna pudeli un noskatīties Netflix filmu “Fantastic Fungi.” Šo labo padomu tajā vakarā īstenojām ar uzviju un vēl mazliet pilnveidojot. Jāsaka, ka sēnes un vīns bija garšīgs, bet filma visa iepriekšējā iespaidā likās tāda izplūdusi un pārlieku poētiska, lai arī vizuāli ārkārtīgi skaista.

Nākošajā rītā piecēlāmies agri un vēl ar pūkainu galvu devāmies aplasīt Kolorādo baravikas. Jāsaka, ka no stāvvietas līdz maģiskajam sēņu augšanas augstumam bija jārāpjas 1000 pēdas, kas ir gandrīz 300 metru vertikālā kāpuma. Mežiņš bija stāvs un akmeņains, bet, tuvojoties mērķim, celiņš  pārvērtās tikko samanāmā taciņā un brīžiem uzvēdīja zvēra smaka. Grūti bija nedomāt par kalnu lauvām, lāčiem un citiem zvēriņiem, ar kuriem vietējie mežziņi neiesaka sastapties. Visā ceļa garumā redzējām dažādas pakaltušas sēnes – priežu bekas, bērzlapes un arī dažas neredzētas un nepazīstamas sēnes. Izdevās arī atrast vienu lielu un tārpu neskartu baraviku, tā ka, droši vien, ja sēņošanai veltītu vairāk laika un pameklētu “īstās” vietas, varētu dodies uz to pašu tirdziņu un konkurēt ar vertikālo austersēņu audzētājiem, tikai ar īstu mantu.

Ceļš lejā šādā stāvumā pagāja divreiz ātrāk, bet fiziski tāpat bija diezgan izaicinošs. Kad līdz automašīnu stāvvietai atlicis pavisam nedaudz, ceļmalā pamanām smaidīgu vīru ar knišļu sakostām kājām. Laipni sveicināmies. Vai jūs esat skrējējs, pieklājīgi vaicāju. Nē, mani varētu nosaukt par Trail Marshal – jeb takas uzraugu. Tencinu par jaunapgūto vārdu, jo papildināt angļu valodas zināšanas nekad nav par skādi, un jau grasos čāpot tālāk, kad atskan jautājumi. Kur dzīvojat? Vai jūsu īpašums ir apdrošināts? Es jums tūlīt pat varētu sagatavot bezmaksas kvotu un, lūdzu – ņemiet par piemiņu vērtīgo pildspalvu ar manas kompānijas State Farm logo. – Palieciet vien labāk par takas maršalu, jo apdrošināt māju man šodien nenesas prāts. – Izdzirdot atteikumu, smaids no vīra sejas nenozūd, savukārt es nodomāju, ka tikai Amerikā, sēņojot, meža vidū, nav glābiņa no apdrošināšanas polišu tirgoņiem.

Tikmēr nepilnas nedēļas laikā pa pastu ir atceļojusi  mana atjaunotā “Drivers License” un atkal varu sajusties kā īsts un leģitīms ASV iedzīvotājs. Jo bez mazās plastikāta kartītes kabatā īsti tu šeit nekas arī neesi, katrā ziņā tā palīdz izvairīties no daudziem nevajadzīgiem jautājumiem.

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: