Par Lielo Melno maisu

Container Store. Foto autore – laipnā pārdevēja

Rakstu šo tekstu Frankfurte – Denvera lidojuma laikā pēc  Latvijā pavadītiem diviem mēnešiem. Šī vasara izvērtās īpaša manu ierasti  ambiciozo plānu dēļ. Doma  bija vienkārša: divos mēnešos, kamēr būšu Latvijā, noorganizēšu Denveras mājas remontu, bet pēc atgriešanās Denverā saremontēšu Rīgas mājas daļu, kurā plānoju dzīvot. Rezultātā  esmu uzņēmies vienlaicīgi divus aptuveni vienāda mēroga celtniecības projektus ASV un Latvijā, kas izvērtās par vienreizēju iespēju salīdzināt celtnieku tikumus, izmaksas un darba kultūru abās dīķa pusēs tieši šajā unikāli vēsturiskajā mirklī, kad Gorbija un Karalienes aiziešana ir aizvērusi durvis veselam vēstures laikmetam!

Daļa no remontu uzsākšanas procesa ir dzīvokļu atbrīvošana no mantām. Tā šajā vasarā vispirms bija jāatbrīvo māja Denverā, bet, kad jau posos atpakaļ uz Denveru, daļa no mājas Rīgā. Tātad īsā laikā dubulta izvākšanās. Šeit mēs arī nonākam pie stāsta par Lielajiem Melnajiem maisiem.

Vieta pilnīgi jebkura izmēra dzīvoklī vai mājā ir ierobežota, un likums  ir vienkāršs – jebkura brīvā vieta pietiekami īsā laikā  piepildīsies ar mantām. Ja vietas ir daudz, tad arī mantu būs daudz, bet ja mantu paliks pārāk daudz, tad tāpat neko nevarēs atrast un tas ir līdzvērtīgi kā mantas nemaz nebūtu, tikai ar to starpību, ka tu vēl maksā par tās uzglabāšanu. Turklāt, ja savajagās kaut ko jaunu, bet visa vieta jau aizpildīta ar vecām mantām, tad jauno nav kur likt. Tāpēc iesaku aptuveni 25% no pieejamās vietas jebkurā brīdī turēt tukšu – gan acij patīkamāk, gan arī nav nemitīgi jāmokās domājot, kur ko nolikt!

Papildus faktors mantu haosa vairošanai ir “kolektīvās lietošanas” mantas, kurām nav viens saimnieks. Labs piemērs tam ir tūrisma inventārs – draugi un ģimenes locekļi tos draudzīgi aizņemas, bet pēc pasākuma nomet pa roku galam. Turklāt jebkura manta prasa kopšanu – visiem patīk vizināties, bet reti kurš grib tās ragaviņas vilkt. Līdz ar to – labāk, ja mantu ir mazāk un tām ir viens saimnieks, bet ģimenes locekļi ir iemācīti ne tikai patērēt, bet arī rūpēties.

Arī neko neremontējot un nekur nepārvācoties, esmu ieviesis paradumu reizi divos gados iziet cauri dzīvoklī esošām mantām un visu, kas 2-3 gadus nav lietots, ievietot 250L melnas krāsas maisos un nogādāt atkritumu pārstrādes punktā, bet visas lietojamās drēbes un apavus nodot labdarības organizācijām. Parasti ģimene manu Melno Maisu akciju  uztver ar bažām, jo es bez žēlastības lidinu laukā arī pavisam mazlietotas mantas – kritērijs ir viens: ja tu mantu trīs gadu laikā nelietoji, tātad tev to nemaz nevajag, bet ja savajadzēsies – nopirksi jaunu. Viens rets izņēmums šeit varētu būt dokumenti un dzīves vietā uzstādīto iekārtu lietošanas instrukcijas, garantijas taloni un visādas pāri palikušās skrūves, kabeļi un tamlīdzīgi krāmi, kuri kādreiz var savajadzēties. Šādu lietu glabāšanai iesaku ieviest speciālu kasti, uz kuras lieliem burtiem uzrakstīt, ka tur ir izlietnes liekās blīves vai trauku mašīnas filtri.

Kas ir galvenie mantu pārbagātības avoti? Manā gadījumā tās ir grāmatas, apģērbs, dažādi hobijiem sapirktie inventāri,  labu cilvēku sadāvinātie “bronzas zirgi”, no ceļojumiem pārvestie suvenīri, mākslas darbi un “dari pats” entuziasma uzliesmojuma brīžos sapirktie instrumenti un materiāli. Lasīju, ka Endijam Grovam, vīram kurš “pacēla” Intel, esot bieži dāvinājuši grāmatas ar autoru ierakstītiem veltījumiem, jo Grovs pats bija ļoti atzīts menedžmenta grāmatu rakstnieks – viņa “High Output Management” iesaku izlasīt katram esošam vai topošam menedžerim. Viņš šo grāmatu problēmu esot risinājis vienkārši – apliecinot cieņu autoram, izplēsis no grāmatas ar roku rakstīto veltījuma lapu, kuru ielicis šādiem veltījumiem paredzētā mapītē, bet pašas grāmatas bez žēlastības lidinājis laukā. Lielākā daļa no sadāvinātajām grāmatām tāpat esot bijuši pēdējie draņķi – daudziem patīk rakstīt, bet reti kuram tas padodas.

Mana pieredze rāda, ka mītnes izkrāmēšana ir visa procesa mazākā daļa. Tas parasti notiek steigā un laukā tiek izmestas patiešām pašas nevajadzīgākās mantas. Īstā sāls sākas, kad izremontētājā mītnē tiek mantas nestas atpakaļ. Tas ir brīdis, kad izdomāt kādās kastēs tās sagrupēt un kur tām mājā jāatrodas. Ja ir pacietība, tad var izveidot dokumentētu sistēmu, kura kalpos gadiem, ļaus visu ātri sameklēt un neliks domāt, kur likt kādu jaunu mājās ienākušo priekšmetu. ASV daudziem cilvēkiem mantu nepanesamais smagums noslogo dzīvi. To  pagrabi un garāžas ir pārblīvētas ar dzīves laikā sapirktiem krāmiem. Tādēļ arī ASV  ļoti populārs ir Container Store, kas specializējas dažādu mantu glabāšanai paredzētu kastīšu pārdošanā, bet Youtube video, kuru nosaukumos ir vārds “decluttering”, ir miljoniem skatījumu.

Šīs noslēdzošās rindas rakstu jau savā Denveras mītnē. Remontu kompānijas dāma sacīja “Your house is habitable” – pabeigšanas datums līgumā bija 8. septembris, bet mēs ieradāmies 9. septembrī. Kā jau noprotiet – turpinājums sekos!

Es vadu  www.saftehnika. com  Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Par SAF IoT bezvadu sensoriem Aranet lasiet šeit: www.aranet.com

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: