Par Latvijas garšu un smaržu.

Latvijā ēdienam daudz labāka garša, gaiss smaržo, naktīs var izgulēties un vispār, jau pēc 24 stundām šeit Amerika izliekas kā tāla un ne visai reāla mirāža. Nu ko tie amerikāņi zvanās vakarā, sākot no pieciem vai sešiem, kad par darbu nemaz vairs negribas domāt un kur nu vēl iedziļināties, pacietīgi uzklausīt, vai pat kaut ko izdarīt. Vakarā izdarīt jau arī īsti neko nevar, jo Eiropā gan piegādātāji, gan arī pašu darbinieki jau izklīduši ielās un nemaz negaida kādus ar darbu saistītus zvanus. Šī iemesla dēļ nav reāli taisīt biznesu ar Ameriku, tur neesot uz vietas. Ar e-pasta vēstulēm neko daudz nokārtot nevar, ir jāzvana, jārunā, jābrauc un jāsatiekas.

Sākumā mani pārsteidza, kāpēc amerikāņi tik vienaldzīgi izturas pret Latvijas kārumiem, kā maizi, medu vai kaņepju sviestu. Pašam jau arī Amerikā šie produkti tik labi vairs negaršo. Toties pazīstama austrāļu ģimene jūsmo par kaut kādiem īpašajiem pīrāgiem, kas man šķiet vienkārši pretīgi, mīklas pikās iecepti cīsiņi. Viņi pat ir gatavi braukt gandrīz 100 kilometrus uz īsto bulku ceptuvi, jo tikai tur tos prot pagatavot īsti un pareizi.

Pie Latvijas laika zonas es pierodu burtiski dažu dienu laikā un vienmēr naktīs guļu nevainojami. Amerikas paziņas saka, ka viņi ātri pierod pie savas laika zonas, bet šeit, Eiropā, gulēšana sagādājot vienas mokas. Tad pār mani nāca ģeniāla atklāsme: katram savs. Ja esi dzimis Latvijā, tad šejienes ēdiens un laiks būs tīkams un ērts, bet tas nepavisam nenozīmē, ka kāds amerikānis vai austrālis to pratīs novērtēt un otrādi – kas viņiem šķiet foršs, mani var atstāt pilnīgi vienaldzīgu. Ar šo faktu vienkārši ir jāsamierinās un nav nekādas vajadzības kādam censties iestāstīt, kas ir labi un kas nē. Amerikā un kapitālismā kopumā šo problēmu lieliski risina nauda. Ja kādam kaut kas liekas labs, viņš par to ir gatavs samaksāt un par to, kas atstāj vienaldzīgu, nemaksā. Pārliecināšanas mehānismi ir reklāma un sabiedriskās attiecības. Šis princips labi darbojas gan attiecībā uz precēm, gan cilvēkiem, gan arī valstīm.

Dzīvojot Latvijā, pārāk daudzi cilvēki ir sliecīgi bēdāties un gausties, cik šeit viss ir slikti. Daži dzīvo dārgās mājās un vismaz četras reizes gadā apmeklē eksotiskas valstis, bet gaužas vēl sirsnīgāk nekā trūcīgie. Veselības aprūpe sagrauta, politiķi zog, ministrs, draņķis tāds, lien pie daktera bez rindas un vēl melo. Līšanu bez rindas viņam noteikti piedotu, bet klaji politiķa meli mūsdienās Latvijā vairs cauri neiet. Baidos, ka šis atgadījums latviešu vēlmi gausties tikai pavairos, lai gan varētu priecāties – demokrātija pie mums darbojas. Šodien CNN ziņās izlasīju, ka ASV tiek tiesāts Alabamas parlamenta priekšsēdētājs (House Speaker) Maiks Hubbards. Viņš izspiedis no uzņēmējiem 600k naudiņas un vēl pārkāpis visādas ētikas normas. Ironiski, ka ievēlēts kā reizi ar saukļiem, ka pret šādām lietām jācīnās, un cēlis ētikas latiņu jaunos augstumos. Tā jau nereti ir – kas pret kaut ko ļoti publiski cīnās, tas, visticamāk, arī sevī nes to ļaunuma sēklu. Ja lasiet angliski, tad šeit ir raksts: http://edition.cnn.com/2016/06/11/us/alabama-house-speaker-convicted/index.html

Kā redziet, Amerikā viss, par ko raud mūsu tautieši, arī ir. Ziņās regulāri stāsta par korupciju, blēdīgiem politiķiem, uzņēmējiem, krāpniekiem, mafiju un bandītiem. Amerikāņu filmās nekas daudz pārspīlēts nav – tur tiešām skrien, šauj, dzīvo vislielākie nelielši un arī vislielākie ideālisti. Tādi ārprāti kā svētdien Orlando naktsklubā pastrādātais, varbūt mazākā mērogā, notiek pietiekami bieži. Mēs Latvijā esam laimīgi, jo tauta šeit nav bruņota un arī teroristi mūs vēl nav sasnieguši.

Šeit neticams, bet patiess stāsts par to, kā lietas tika kārtotas Kentuki štatā astoņdesmito gadu vidū un šis tas arī par Lasvegasu: https://www.amazon.com/Bluegrass-Conspiracy-Inside-Story-Murder-ebook/dp/B01CKHIJDU/ref=sr_1_1?s=books&ie=UTF8&qid=1465656147&sr=1-1&keywords=blue+grass+conspiracy

Būtiskākā atšķirība ar Latviju ir, ka ASV tiesas darbojas daudz ātrāk un efektīvāk un neliešus un nelaimes putnus regulāri sēdina cietumos vai vismaz padzen no amatiem. Latvijā – ne nu regulāri un ne arī sēdina. Vēl arī palīdz fakts, ka federālās iestādes nepakļaujas savējo klubiņiem štatos. Ir FIB, federālās tiesas un tamlīdzīgas institūcijas. Pēc analoģijas varētu sākt domāt par Eiropas Savienības KNAB vai līdzīgas ķecerīgas domas, kuras, protams, tiks kaislīgi noraidītas, pamatojoties uz valsts suverenitāti, nacionālo interešu aizstāvību un tamlīdzīgiem argumentiem.

Jauki, ka Amerikā vairums cilvēki ir pozitīvi. Daži tic Dievam, citi atkal konstitūcijai, ģimenei, daudz mazāk saviem politiķiem, taču gandrīz visi ir patrioti un mīl savu valsti, ko arī novēlu mums Latvijā.

Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com

2 domas par “Par Latvijas garšu un smaržu.

  1. Manuprāt, ja tie kas LV pelnijuši sauli ar restēm tādu arī dabūtu efektīvā, ātrā un godīga tiesas procesā, tad gaudotāju par to cik viss ir slikti būtu stipri mazāk. Jo ja redzi “ļaundari” vai “muļķdari” (mans jaunvārds – cilveks kas dara sliktas lietas savas muļķības dēļ), tad vēlas taisnīgumu. Un ja šis klienta pierasījums (taisnīgums) netiek apmierināts, tad klients sūdzas cik pakalpojumu sniedzējs (valsts) ir slikts. Ja kāds varētu izdomāt, kā nodrošināt veselīgu konkurenci valstij uz pakalpojumu sniegšanu…

    ir viens TED talk par charter city – par konkurenci valstij

    Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s