Par inaugurāciju

Pagājušā gadā man tā apriebās priekšvēlēšanu kampaņas, ka nolēmu par politiku kādu brīdi nerakstīt. Taču Trampa inaugurācija piespieda šo apņemšanos mainīt. Televīzijas kanāli skaitīja un salīdzināja, cik lieli cilvēku pūļi piedalījušies Trampa inaugurācijas svinībās Vašingtonā, cik lieli bijuši Obamas inaugurācijā, un cik lieli nākošajā dienā, kad daudzās pasaules lielajās pilsētās notika sieviešu pret-Trampa demonstrācijas. Stāstīja, ka Klintonei mugurā bijusi baltas krāsas kleita, un ko tas nozīmē. Ka Trampa dēliņš Barrons ir neparasti garš saviem desmit gadiem, un viņš labi turējies.

Sadzīviskās situācijās sastaptie cilvēki Denverā mēdz aprunāties par Trampu. Parasti vecāka gada gājuma amerikāņi ir acīmredzami Trampa piekritēji, un nesenie iebraucēji, minoritātes vai tehnoloģiju nozares pārstāvji, ir kategoriski Trampa pretinieki. Parasti šīs sarunas beidzas ar “nu, jā, jādod viņam iespēja”. Vai arī: “iespējams, ekonomikai tas būs labi, jo Tramps taču ir uzņēmējs un arī Kongress un Senāts ir viņa pusē.” Bet šajos tekstos var apjaust arī tādu kā nedrošību un nepārliecību.

Tā attieksmes līnija iet līdz ar globalizāciju. Ja cilvēks uzskata, ka globalizācija viņam palīdz, tad viņš būs pret Trampu. Ja uzskata, ka globalizācija ir posts, kas aizskalo tradicionālās vērtības, nozog darbu un atnes bīstamus svešiniekus, tad cilvēks būs Trampa piekritējs. Pirms gadiem pieciem globalizācija bija tik pašsaprotama lieta, ka tās pretinieki likās kā jocīgi margināļi. Eiropas Savienība, paplašināšanās, vienotais tirgus. Miers un labklājība visai pasaulei. Tagad tas pendelis ir nosvārstījies pretējā virzienā. “Kā, vai tad tu savu māju pārvērtīsi par iebraucamo sētu? Kur katrs vazaņķis varēs nākt un ņemt, ko gribēs? Un vēl nākt ar savām pātaru grāmatām? Nekā. Durvis aizslēgsim un svešos atštaukāsim. Ja ne mēs viņus, tad viņi mūs!” Labā ziņa ir, ka šādai attieksmei būtu jāveicina latviešu atgriešanos tēvzemē, jo visi tie Anglijas, Vācijas un ASV latvieši jau tādi paši vazaņķi vien ir.

Savā inaugurācijas runā Tramps tā arī pateica, ka līdzšinējā kārtība ir bijusi asinspirts amerikāņu tautai un tagad “Amerika būs pirmajā vietā.” Domāju, ka viņš savus priekšvēlēšanu solījumus arī centīsies pildīt ļoti burtiski. Tas atkal mobilizēs “progresīvos”, globalizācijas piekritējus, ko var redzēt ASV ielās jau dienu pēc inaugurācijas. Vienu vārdu sakot, interesants laiks un grūti teikt, vai Tramps ir neliela atraudziņa neapturamajā vēstures gaitā, vai arī vēsture ir pagriezusies pavisam citā virzienā. Diez vai kāds 1914. gadā, kas arī pirmajā pusē bija lielisks gads globalizācijai un vispasaules tehnoloģiskajam progresam, varēja pateikt, ka sekos komunisma ideoloģijas uzplaukums, fašisms, pasaules kari un visi pārējie lielie sūdi, kuri mocīja cilvēci visu divdesmito gadsimtu.

Salīdzinot ar Latviju, ASV cilvēki ir daudz aktīvāki un vairāk iesaistījušies politikā. Viņi organizējas, iet ielās, ziedo, vāc ziedojumus un rosās. Liekas, ka tas arī padara ASV par tādu dinamisku valsti, kura ir spējusi uzplaukt un no visiem sūdiem izkārpīties. Latvijā attieksme pret politiku ir vairāk kā pret kādām sporta spēlēm. Iedzeram aliņu, pakritizējam spēlētājus un, ja nepatīk, izslēdzam televizoru. Un, kamēr paši daudz aktīvāk neiesaistīsimies, gan ar idejām, gan ar darbu, gan ar naudu, tikmēr nekas īpaši nemainīsies.

Tikmēr Denverā jau 111. gadu pēc kārtas notiek “National Western Stock Show” – gigantiska lopkopības izstāde un izsole. Kurā var nopirkt gan buļļus, gan bizonus, gan ponijus, gan visvisdažādākās lauksaimniecības iekārtas. Izsole, milzīgs cirks un izstāde, kas notiek divas nedēļas bez pārtraukuma. Varbūt kādam piedzīvojumu meklētājam no Latvijas ir vērts uz šejieni atkulties un mēģināt kaut ko notirgot. Jo tirgotāji jau ir cieņā visos laikos – ja arī sēta ir aizslēgta, tad eksotisku mantu atvedējiem un kumēdiņu rādītājiem tās durvis mēdz atvērt.

Par lopkopju izstādi var paskatīties šeit: http://www.nationalwestern.com/about/history/

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Lopiņu izsole Stock šovā2017-01-18-14-39-05

Bloga autors. Foto: Valdis Zebauers2017-01-21-11-49-56

Viena doma par “Par inaugurāciju

  1. Ja runājam par apgalvojumu, ka “Latvijā attieksme pret politiku ir vairāk kā pret kādām sporta spēlēm. Iedzeram aliņu, pakritizējam spēlētājus un, ja nepatīk, izslēdzam televizoru”, tad te derētu atcerēties, kā vispār Latvijā tiek organizētas un notiek attiecīgas aktivitātes. Pirmkārt, bāleliņu zemē pastāv ļoti strikts nodalījums ‘Valsts pārvalde vs tauta’. Jēdziens ‘demokrātija’ ir tikai uz papīra. Valsts pārvalde ir nesatricināma – ļautiņi var gvelzt da jebko, žurnālisti savos “Nekā Personīga” un “De Facto” var mazgāt veļu cik uziet – tāpat nekas nemainās. Otrkārt, jebkādas masu izpausmes, lai izteiktu publisku viedokli, tiek ļoti nopietni kontrolētas un, ja nepieciešams, ierobežotas vai apspiestas. Atceramies slavenos 13.janvāra grautiņus. Tas, ka spēka struktūras toreiz nebija gatavas ir cits jautājums. Interesantākais tas, ka tos dažus logu dauzītājus vajā vēl šodien… Turklāt kopš tā laika nekādi skaļāki protesti vairs nav iespējami – visos pasākumos policistu kā biezs, bet organizatori jau sen kā specdienestu redzeslokā. ASV prezidenta inaugurācijas protestu laikā medijos varēja redzēt ļautiņus, kuri ielās dedzina valsts karogus. Ha, lai kāds pamēģina Latvijā publiski uz ielas sadedzināt valsts karogu – bail pat iedomāties, kas notiktu. Lūk, tāpēc arī visi aprobežojas ar spēlētāju pakritizēšanu pie alus kausa. Citiem vārdiem sakot – ja negribi nepatikšanas, nebāzies ārā no kroga…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s