Kā novājēt Amerikā

Šī nedēļa ASV paiet viesuļvētras Irma zīmē, un laikā, kad šo rakstu, TV stacijas aicina cilvēkus pamest Floridu cik ātri vien iespējams. Ziemeļkoreja, Trampa izmeklēšanas un pat plūdi Hjūstonā ir palikuši otrajā plānā, jo Floridai tuvojas viesulis Kolorado štata izmērā un tā sagaidāmais spēks salīdzināms ar atombumbas sprādziena spēku. Organizācijas jau sākt vākt ziedojumus, un viens otrs apdomīgs SAF Tehnikas klients jau pasūta radio linkus, paredzot, ka daudzi masti tiks sagāzti un antenas aizpūstas. Tikmēr visu Kolorādo štatu pārklājis no Kalifornijas mežu ugunsgrēkiem atpūstais smogs, cauri kuram saule rēgojas draudīgi sarkana, bet redzamība nedēļas sākumā bija kā visbiezākajā miglā. Tā nu sēžu piektdienas pievakarē un domāju, ka klimata ziņā Latvijas iedzīvotāji ir vieni no laimīgākajiem pasaulē, jo šādas katastrofas pie mums nemēdz notikt.

Viens no Latvijā izplatītākajiem stereotipiem par Ameriku ir, ka cilvēki tur nepārtraukti rij hamburgerus un ir kārtīgi rešņi. Un tas nav tālu no patiesības. Sagūglēju OECD 2017. gada ziņojumu “Obesity report 2017” un ieraugu, ka ASV tiešām ir vislielākais aptaukojušos cilvēku procents pasaulē – gandrīz četrdesmit procentu no visiem iedzīvotājiem. Mierinājumam varu teikt, ka Latvijā tādu ir tikai divdesmit viens procents, bet pārāk priecāties arī nevar, jo tie paši igauņi šajā ziņā no mums atpaliek ar tikai deviņpadsmit procentiem aptaukojušos iedzīvotāju. ASV gan nav viendabīga, un ar prieku ziņoju, ka Kolorādo štats ir vismazāk aptaukojušais štats ASV – pie mums resnie ir tieši tikpat daudz cik Latvijā. Kolorādo salīdzinoši labie rādītāji neizbrīna – te cilvēki daudz skrien, kāpj kalnos un brauc ar riteņiem, un arī veselīgās ēstuves Denverā ir plaši pieejamas un populāras.

Tas pats OECD ziņojums arī sarūgtina, jo resniem cilvēkiem nākas ciest no diskriminācijas darba vietās – iespēja dabūt darbu ir mazāka nekā tievajiem, un izpētīts, ka viņu algas ir par 10% mazākas. Nerunājot nemaz par to, ka veselība un kopējā pašsajūta ir sliktāka. Ziņojuma autori atzīmē arī, ka liekais svars ir tieši saistīts ar izglītības un līdz ar to arī ienākumu līmeni. Mazāk izglītotiem un trūcīgiem ļaudīm parasti ir daudz lielāka varbūtība apaugt ar lieko svaru. Īpaši tas attiecoties uz sievietēm. Turklāt laika gaitā šī tendence tikai palielināšoties, pētījuma autori prognozē, ka ASV pēc desmit gadiem jau pusei no visiem iedzīvotājiem būs liekais svars, kamēr 1970. gadā tādu bija mazāk par piecpadsmit procentiem. Gribot negribot acu priekšā parādās Wall-e multenes rešņi kā mūsu civilizācijas nākotnes personificējums.

Tagad pienācis laiks atzīties. Divu gadu laikā, kopš pārvācos uz ASV, es pieņēmos svarā par 12 kilogramiem. Varbūt tāpēc, ka sākumā bija daudz stresa un bieži ceļojumi. Un aktīvais dzīvesveids – katru dienu vismaz stundu skrienu, spēlēju skvošu vai braucu ar riteni, – neko nelīdzēja. Kas tikai pierāda, ka sports ir labs, bet īpašu iespaidu uz svaru neatstāj.

Amerikā izplatītākais ēdiens ir hamburgers ar frī kartupeļiem. Jebkurā parastā ēstuvē papildus var dabūt arī dažādas fritētas gaļas vai dārzeņus. Esmu dzirdējis, ka lielākie fritēšanas fani pat ir iemanījušies pagatavot un baudīt fritētus snikerus. Ja dzīvesveids saistīts ar biežu ceļošanu un ēšanu ceļmalas ieskrietuvēs vai lietišķās vakariņās, rezultātu var skaidri redzēt, uzkāpjot uz svariem. Vasarā Rīgā mazliet pabalstīju Latvijas maksas medicīnu ar dažādām analīzēm, pārbaudēm un ārstu apmeklējumiem. Tā, asinspiediens paaugstināts, skatīsimies holesterīnu, sirdi, asinsvadus, utt. Izskrienot cauri visiem testiem un pārbaudēm, secinājums ir viens – jānomet liekais svars, citādi drīzā nākotnē nāksies regulāri dzert zāles un pašsajūta un darbaspējas vairs nebūs labas. Neviens jau cits kā pats par sevi neparūpēsies, un es kaut kādā mērā skatos uz savu rumpi kā uz instrumentu – mašīnas un citus rīkus mēs kopjam, remontējam un cenšamies, lai tie kalpotu iespējami ilgi. Nopirkt jaunu rumpi nekādi nav iespējams, vienīgais, ko var darīt, ir kopt un trenēt to tā, lai kalpo maksimāli ilgi. Aizgāju pie dietologiem, uztaisīju analīzi, lai noteiktu pārtikas nepanesamību, un formula ir rokā. Būtiskākais ir atteikšanās no jebkāda alkohola un miltu produktiem. Ēdu tikai liesu gaļu, dārzeņus un piena produktus. Turklāt cenšos ēst piecas reizes dienā pa mazām devām un vakaros pēc sešiem neēst nemaz. Tā divu mēnešu laikā esmu pazaudējis trīspadsmit kilogramus, un svars turpina samazināties. Un pārsteidzoši, ka arī ASV veikalos ļoti plašā izvēlē ir bezglutēna produkti un visdažādākajām diētām paredzēti ēdieni, vienkārši mazliet uzmanīgāk ir jāpaskatās, ko liec savā iepirkumu grozā un pēc tam uz galda.

Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.

Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!

Wall-E obese humans - cropped

Bilde no multenes WALL-E.

3 Comments on “Kā novājēt Amerikā”

  1. Pie vainas visdrīzāk bija pārlieku liels cukura patēriņš. Amerikā ar cukuru ir n-tās reizes trakāk kā Latvijā.
    Ja sanāk laiks un ir interese, noklausies Tedx (ASV profesors) par cukuru un veselību/nāvi Amerikā.

    Patīk

Komentēt