Amerikas onkulis

Pagājušā nedēļa pagāja, gatavojoties ceļojumam uz Latviju. Pusgada laikā esmu te bijis vien divas reizes, tāpēc sajūta bija, kā gatavojoties uz kaut ko lielisku.

Tviterī un citos autoritatīvos ziņu avotos lasu, ka Latvijas šī mirkļa lielākā problēma ir gaidāmie bēgļu uzplūdi un netiklība Latvijas skolās. Šīs diskusijas izliekas kā tādas atšālējušās alus putas – aktīvisti bez īpašas kaislības, ar tādu kā nogurušu pienākuma sajūtu atražo savas klišejas. Islāmisti pārņem, latvieši izmirst! Solidaritāte un cilvēcība. Bērni nobrieduši, visu saprot … Vai mums labas dzejas trūkst, ka tādi “bļaģ” bērniem jāmāca. Ej nu saproti, kuriem taisnība, un tādas vienas universālas taisnības jau arī nav, ir tikai kaut kāds fons, uz kura izcelties cenšas vieni vai otri klaigātāji.

Amerikā atkal šajā laikā laikā ir divas galvenās problēmas – ko Trumps atkal pateicis par kādas TV komentētājas mēnešreizēm vai Obamas spējām, un šaudīšanās skolās. Šaudīšanos tas pats Trumps iesaka atrisināt, visiem skolotājiem iedodot šaujamos. Tad iespēja lielāka, ka bruņots skolotājs tos neliešus laikus atmaskos un nošaus. Ko darīt, ja skolotājs nojūdzas un sāk atšaut savus skolniekus, kas izliekas pavisam reāli, zinot kāda ir mūsdienu jaunatne, par to pagaidām vēl domājuši nav. Bet, ja tā gadīsies, tad gan jau ierosinās, ka katram gadījumam arī visiem skolniekiem uz skolu ir obligāti jāņem savi šaujamie. Vienu vārdu sakot, liekas, ka idiotisms visā pasaulē iet savu triumfējošo uzvaras gājienu, un atliek vai nu doties uz neapdzīvotu salu, vai arī klusi darīt savu lietu, lai vismaz pasaule tavā tuvākajā apkārtnē būtu mazliet jaukāka.

Jau pāris nedēļas pirms gaidāmā brauciena sākas komunikācijas plūdi. “Tu taču man zābaciņus atvedīsi!”. “Vajadzētu iPhone 6s Plus, Zelta krāsā, ja nevar nopirkt unlocked, pērc iPhone 6 Plus, t.i., veco modeli”. Apple veikalos cilvēki stāv rindā un pierakstās pēc gadžetiem. Lai tiktu tikai pie pārdevēja, lai nopirktu jebko, veikalā jāpavada vismaz 30-40 minūtes. Cenu starpība gan arī nav vairs tā – Amerikā telefons maksā 800 dolāri, Latvijā 1000 dolāri. Amerikā “sales tax” ir 6%, Latvijā 21%, tas ir, cenu starpība veidojas galvenokārt uz nodokļu rēķina. Tomēr drēbes, elektronika un dažas pārtikas preces Amerikā ir par kādiem 20-30% lētākas nekā Latvijā. Visi pakalpojumi gan ir daudz, daudz dārgāki… Vienu vārdu sakot, sajutos kā tāds Amerikas onkulis – vakarā pirms izbraukšanas somas ir pilnas ar iPhoniem, zābaciņiem, Viktorijas sekretiem, kļavu lapu sīrupa pudelēm un vēl visādiem citiem labumiem. Pusdienlaikā sēžamies lidmašīnā uz Čikāgu, nieka 6 stundas paiet Čikāgas lidostā, dzerot margaritas (tikai beigās pamanot, ka viena glāze maksā 20 USD), tad Helsinki, un tad jau arī pavisam tūlīt Rīga ir klāt. Pus-apdulluši izvelkamies pie bagāžas lentas – visādu izmēru, krāsu un formu bagāžas aizslīd mums garām un … mūsējās, gaidītās, ar mīlestību pakotās, nav. Manā pusgada klaidoņa dzīves laikā šī ir ceturtā reize, kad bagāža aizkavējas. Līdz šim tā vienmēr ir atradusies, bet šobrīd vienīgais, ko redzam – ka somas ir izkrautas Čikāgā.

Viena doma par “Amerikas onkulis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s