Ko nemāca biznesa skolā?

Sēžu pie geita Frankfurtes lidostā. Pats ērtākais ceļš uz Denveru ir ar Lufthansu un caur Frankfurti. Jāpārsēžas tikai vienu reizi, reģistrēties lidojumam var ērti no mobilās aplikācijas, lidostā nav jāmaina termināļi un nav arī atkārtoti jāiziet drošības pārbaudes. Lidojot ar citām aviokompānijām, kāda no šīm neērtībām neizbēgami iestājas. Turklāt lidostā ir labas ēstuves, labi veikali un bezmaksas internets. Šoreiz esmu paņēmis līdzi arī snovborda inventāru, jo sezonas slēpošanas biļete ir nopirkta un Kolorado kalnos jau parādās pirmais sniegs, tāpēc kādā no nākamajiem blogiem ziņošu par sniegu un trašu stāvokli.

Sajūta pēc divām Rīgā pavadītām nedēļām ir tāda, it kā būtu pagājis daudz ilgāks laiks. Pusdienas, vakariņas, tikšanās – saraksts ar plānotajiem pasākumiem ir daudz garāks, nekā var paspēt divās nedēļās. Pirmo reizi arī piezagusies sajūta, ka Rīgā ir ļoti forši un tā īpaši nemaz atpakaļ uz Ameriku braukt negribas.

Tomēr iesāktās lietas pamest gribas vēl mazāk. Mana līdzšinējā pieredze biznesā ir šāda:

  • Kaut ko panākt var tikai ar mežonīgu spītību un idiota neatlaidību. Tad, kad normāli cilvēki iecerei ir atmetuši ar roku jau trīs reizes, tu turpini spītīgi darīt savu. Parasti agrāk vai vēlāk kaut kas sāk izdoties, bet pa vidu nākas piedzīvot visu emociju gammu. Turklāt es neesmu redzējis, ka kāds pasākumus “aizietu” ātrāk nekā pēc trīs gadu pacietīgas “rakšanas”. (Azarta spēles es nespēlēju).
  • Ļoti svarīgi, ar ko tu kopā strādā un vai spēj savākt ap sevi cilvēkus, ar kuriem vari saprasties no pusvārda un kuriem vari uzticēties. Pirmais iespaids par cilvēkiem mēdz būt mānīgs, un cilvēku īstā seja parādās, kad ir stress, nogurums un dažādas ķibeles vai kārdinājumi. Tāpēc daudz efektīvākas darba intervijas būtu nevis kārtīgā ofisa vidē, bet kaut kādos ekstrēmos un neierastos apstākļos.

Nu un vēl pa virsu šim ir veiksme, profesionalitāte (ko var iemācīties skolās un citās darba vietās), intuīcija (kas pēc manām domām ir kaut kas ļoti tuvs pieredzei) un harizma (ko iemācīties ir ļoti grūti).

Esmu pats mācījies biznesa skolā un kādus septiņus gadus arī mācījis MBA studentiem uzņēmējdarbību. Daudz nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tur iegūtās zināšanas man ir ļoti daudz palīdzējušas. Tomēr, šīs zināšanas varbūt dod kādus 49% no veiksmīgam uzņēmējam nepieciešamā komplekta. Piemēram, zināšanas, ka ir tāda “Zilā okeāna stratēģija” un ka mūsdienās visa teikšana ir “Zināšanu darbiniekiem”.

Un vispār, nākotnē, iespējams, visu darīs roboti, bet čaklākie cilvēki tikai laiski filozofēs.

Viena doma par “Ko nemāca biznesa skolā?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s